Lai Eiropas Savienībā (ES) nodrošinātu piekļuvi drošām, daudzveidīgām, cenas ziņā pieejamām un ilgtspējīgām kritiski svarīgo izejvielu piegādēm, 16.martā Eiropas Komisija (EK) ierosināja visaptverošu pasākumu kopumu. Kritiski svarīgās izejvielas ir neaizstājamas plašam stratēģisko nozaru klāstam, to vidū neto nulles emisiju industrijai, rūpniecības digitalizācijai, aviācijas un kosmosa nozarei un aizsardzībai, skaidro EK.

Lai gan tiek prognozēts, ka pieprasījums pēc kritiski svarīgām izejvielām krasi pieaugs, Eiropa lielā mērā ir atkarīga no importa, bieži vien no trešo valstu piegādātājiem, kam ir teju monopols. Izejvielu trūkums pēc Covid-19 pandēmijas un enerģētiskā krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pierāda, ka ekonomikas izturētspējas interesēs ES ir jāmazina piegādes ķēžu riski, ko rada šāda stratēģiskā atkarība. Pretējā gadījumā ir apdraudēti ES centieni sasniegt klimatpolitikas un digitalizācijas mērķus.

Pieņemtā regula un paziņojums par kritiski svarīgām izejvielām izmanto vienotā tirgus un ES ārējo partnerību priekšrocības un iespējas ES kritiski svarīgo izejvielu piegādes ķēdes dažādot un padarīt tās izturētspējīgākas. Kritiski svarīgo izejvielu akts arī uzlabo ES spēju pārraudzīt un mazināt pārrāvumu riskus un vairo apritīgumu un ilgtspēju.

Kopā ar Elektroenerģijas tirgus modeļa reformu un Neto nulles emisiju industrijas aktu šodien attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām pieņemtie pasākumi rada labvēlīgu regulatīvo vidi neto nulles emisiju industrijām un Eiropas rūpniecības konkurētspējai, kā paziņots Zaļā kursa industriālajā plānā.

Iekšējās darbības

Kritiski svarīgo izejvielu akts ES dos instrumentus, kas nodrošina ES piekļuvi drošām un ilgtspējīgām kritiski svarīgo izejvielu piegādēm, galvenokārt ar turpmāk minētajiem pasākumiem.

Skaidru rīcības prioritāšu noteikšana: papildus atjauninātajam kritiski svarīgo izejvielu sarakstam aktā ir saraksts ar stratēģiskām izejvielām, kuras ir izšķirīgi vajadzīgas Eiropas zaļo un digitālo mērķu īstenošanai svarīgām tehnoloģijām, kā arī aizsardzības un kosmosa nozarei, bet kuru piegādes nākotnē var būt apdraudētas. Ar šo regulu gan kritiski svarīgo, gan stratēģisko izejvielu saraksts kļūst par daļu no ES tiesību kopuma. Regula noteic skaidras līmeņatzīmes attiecībā uz ES iekšējām jaudām visā stratēģisko izejvielu piegādes ķēdē un ES piegādes avotu dažādošanai līdz 2030.gadam:

  • vismaz 10% no ES gada patēriņa attiecībā uz ieguvi;
  • vismaz 40% no ES gada patēriņa attiecībā uz pārstrādi;
  • vismaz 15% no ES gada patēriņa attiecībā uz reciklēšanu;
  • no atsevišķas trešās valsts – ne vairāk kā 65% no ES gada patēriņa attiecībā uz katru stratēģisko izejvielu jebkurā relevantā pārstrādes posmā.

Izveidot drošas un izturētspējīgas ES kritiski svarīgo izejvielu piegādes ķēdes: akts samazinās administratīvo slogu un vienkāršos atļauju piešķiršanas procedūras kritiski svarīgu izejvielu projektiem ES. Turklāt atlasītie stratēģiskie projekti saņems atbalstu piekļuvei finansējumam un tiem būs īsāki atļauju izdošanas termiņi (24 mēneši ieguves atļaujām un 12 mēneši pārstrādes un reciklēšanas atļaujām). Dalībvalstīm būs arī jāizstrādā nacionālas programmas ģeoloģisko resursu izpētei.

Panākt, ka ES spēj mazināt piegādes riskus: lai nodrošinātu piegādes ķēžu izturētspēju, aktā paredzēts pārraudzīt kritiski svarīgo izejvielu piegādes ķēdes un starp dalībvalstīm koordinēt stratēģisko izejvielu krājumus. Dažiem lieliem uzņēmumiem būs jārevidē savas stratēģisko izejvielu piegādes ķēdes, uzņēmuma līmenī veicot arī stresa testu.

Investīcijas pētniecībā, inovācijā un prasmēs:  EK stiprinās revolucionāru tehnoloģiju ieviešanu un izvēršanu attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām. Turklāt, izveidojot plaša mēroga prasmju partnerību kritiski svarīgo izejvielu jomā un Izejvielu akadēmiju, tiks veicinātas prasmes, kuras ir būtiskas kritiski svarīgo izejvielu piegādes ķēdēs nodarbinātajam darbaspēkam. Savukārt ārpus ES robežām par instrumentu, ar kuru partnervalstīm palīdzēt attīstīt savas ieguves un pārstrādes spējas, tostarp prasmju pilnveidi, tiks izmantota stratēģija Global Gateway.

Aizsargāt vidi, uzlabojot kritiski svarīgo izejvielu apriti un ilgtspēju: kritiski svarīgu izejvielu piegāžu drošības un cenu pieejamības uzlabošanai ir jāiet rokrokā ar pastiprinātiem centieniem mazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz darba tiesībām, cilvēktiesībām un vides aizsardzību gan ES, gan trešajās valstīs. Centieni uzlabot kritiski svarīgo izejvielu vērtības ķēžu ilgtspējīgu attīstību turklāt palīdzēs veicināt ekonomikas attīstību trešās valstīs, kā arī sekmēs ilgtspējas pārvaldību, cilvēktiesības, konfliktu risināšanu un reģionālo stabilitāti.

Dalībvalstīm būs jāpieņem un jāīsteno valsts mēroga pasākumi, kuri uzlabotu ar kritiski svarīgām izejvielām bagātu atkritumu savākšanu un nodrošinātu to pārstrādi sekundārajās kritiski svarīgās izejvielās. Dalībvalstīm un privātajiem operatoriem būs jāizpēta iespējas atgūt kritiskās izejvielas no ieguves rūpniecības atkritumiem pašreizējā kalnrūpniecībā, kā arī no vairs neizmantotu kalnrūpniecības objektu atkritumiem. Ražojumiem, kas satur pastāvīgos magnētus, būs jāatbilst apritīguma prasībām, un būs prasība informēt par šo ražojumu reciklējamību un reciklēto saturu.

Starptautiskā iesaiste

Savienības kritiski svarīgo izejvielu importa dažādošana: ES nekad nebūs pašpietiekama kritiski svarīgo izejvielu apgādē, un lielāko daļu patēriņa joprojām nodrošinās imports. Tāpēc svarīga nozīme globālas ražošanas atbalstīšanā un apgādes dažādošanā ir starptautiskajai tirdzniecībai. Lai attīstītu un diversificētu investīcijas, veicinātu stabilitāti starptautiskajā tirdzniecībā un stiprinātu juridisko noteiktību investoru labā, ES būs jāstiprina globālā sadarbība ar uzticamiem partneriem. Konkrētāk, ES centīsies veidot savstarpēji izdevīgas partnerības ar jaunietekmes tirgiem un jaunattīstības valstīm, īpaši stratēģijas Global Gateway ietvaros.

ES pastiprinās tirdzniecības darbības, arī izveidojot kritiski svarīgo izejvielu klubu visām līdzīgi domājošām valstīm, kuras vēlas stiprināt globālās piegādes ķēdes, stiprinot Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), paplašinot PTO ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas nolīgumu un brīvās tirdzniecības nolīgumu tīklu un apņēmīgāk cenšoties panākt izpildi, lai tādējādi apkarotu negodīgu tirdzniecības praksi.

Tā turpinās attīstīt stratēģiskās partnerības: ES sadarbosies ar uzticamiem partneriem, lai ilgtspējīgi sekmētu to ekonomisko attīstību, tiem radot vērtības ķēdi savās valstīs un vienlaikus veicinot drošas, noturīgas, cenas ziņā pieejamas un pietiekami daudzveidīgas vērtības ķēdes ES.

Ierosināto regulu apspriedīs un par to vienosies Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome, un tad tā tiks pieņemta un stāsies spēkā.