Pastāv vairākas pazīmes, kas var liecināt, ka uzņēmumi, kas ir atzīstami par vienu tirgus dalībnieku, piedāvājumus iepirkumā nav sagatavojuši neatkarīgi. Kā atpazīt šādus saistītus uzņēmumus un novērt riskus? Skaidro Konkurences padome (KP).
Situācijas var būt dažādas, piemēram, viena un tā pati amatpersona lemj par vairāku uzņēmumu dalību iepirkumos, paraksta vairāku uzņēmumu iesniedzamos piedāvājumus vai parakstās par iesniegšanu Elektroniskā iepirkumu sistēmā. Cits piemērs – vienam no grupas uzņēmumiem nepieder neviens transporta līdzeklis, ar ko nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu, un tas transporta līdzekļus nomā no otra grupas uzņēmuma, kas arī piedalās tajos pašos iepirkumos, tādējādi ir pamatotas aizdomas, ka uzņēmumi viens otru pirms piedāvājuma iesniegšanas ir informējuši par saviem nākotnes plāniem attiecībā uz dalību iepirkumos.
Tāpat, ja neatkarīgi tirgus dalībnieki, piemēram, atrodas vienās un tajās pašās telpās, tiem ir kopīgi nodarbināti darbinieki, to starpā notiek regulāra sadarbība, piemēram, par savstarpēju kokvedēju nomu, par ko nav sniegta informācija pasūtītājam. Tad pasūtītājam var rasties bažas par iespējamu informācijas apmaiņu saistībā ar uzņēmumu dalību iepirkumos un par to, vai uzņēmumi ir sagatavojuši piedāvājumus iepirkumam neatkarīgi.
Vienlaikus, arī pasūtītājs var īstenot papildu darbības, kas radītu lielāku skaidrību par konkurences apstākļiem iepirkumos gan pašam pasūtītājam, gan arī tirgus dalībniekiem. Piemēram, pasūtītājs papildinot nolikumu, var pieprasīt vairāk informācijas no tirgus dalībniekiem attiecībā par to savstarpējo saistību un motivēt uzņēmumus iepirkumā iesniegt vienu kopīgu piedāvājumu, nevis dažādus pieteikumus no viena tirgus dalībnieka, tādējādi imitējot savstarpējo konkurenci.
Kā novērst riskus?
Uzņēmumiem, kas atzīstami par vienu tirgus dalībnieku, ir būtiski veikt papildu pasākumus komerciāla rakstura informācijas, kas attiecas uz iepirkumiem, kuros tie konkurē vai varētu konkurēt, savstarpējas apmaiņas ierobežošanai. KP tirgus uzraudzībā konstatē, ka, piemēram, mātes uzņēmumi atsevišķos gadījumos izdod rīkojumus vai slēdz līgumus ar meitas uzņēmumu valdes locekļiem par to, ka darbības, kas saistītas ar dalību iepirkumos, meitas uzņēmums veiks autonomi no mātes un citiem meitas uzņēmumiem. Tomēr šādās situācijas ir svarīgi, ka šādi rīkojumi nav tikai formāli.
Vienlaikus saistītajiem uzņēmumiem, lai novērstu vai mazinātu risku, ka piedāvājumi netiek sagatavoti neatkarīgi, būtu apsverama iespēja formalizēt sadarbību, piemēram, piedaloties vienā un tajā pašā iepirkumā kā personu apvienībai un piesaistot meitas uzņēmumus kā apakšuzņēmējus, tādējādi mazinot neskaidrības gan pasūtītājam, gan citiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū.
Savukārt neatkarīgiem tirgus dalībniekiem, kas ir savstarpēji saistīti un iesniedz katrs savu neatkarīgu piedāvājumu pasūtītājam, būtu, pirmkārt, jānovērtē, vai savstarpējā sadarbība nepārsniedz atļautās sadarbības robežas, un, otrkārt, būtu jānodrošina, ka pasūtītājam ir pieejama informācija par neatkarīgo tirgus dalībnieku savstarpējo sadarbību. Piemēram, neatkarīgiem tirgus dalībniekiem jāapzinās, ka, sniedzot pakalpojumus ar automašīnām, uz kurām ir citu neatkarīgo tirgus dalībnieku logo uzlīmes, šaubas par šo uzņēmumu patieso konkurenci iepirkumā radīsies ne tikai pasūtītājam, bet arī citiem tirgus dalībniekiem.
Signālsaraksts pasūtītājiem
Publiskā iepirkuma likuma grozījumi paredz, ka no 2023.gada pasūtītāji varēs liegt uzņēmuma dalību iepirkumā, ja tiem būs pamatotas aizdomas, ka iepirkuma procedūrā netiek ievērota godīga konkurence. Proti, pasūtītāji varēs pretendentus izslēgt no iepirkuma ne tikai gadījumos, kad būs kļuvis nepārsūdzams KP lēmums par aizliegtu vienošanos, bet arī gadījumos, kad pats pasūtītājs konkrētā iepirkuma pieteikumā vai piedāvājumā konstatēs norādes, kas var liecināt par pretendentu aizliegtu vienošanos, un vienlaikus par šo gadījumu pasūtītājs būs konsultējies KP un saņēmis iestādes viedokli par iespējamo aizliegto vienošanos. Šajā gadījumā, apstiprinoties pasūtītāja aizdomām par pretendentu iespējamu iesaisti aizliegtā vienošanās, pasūtītājs varēs pieņemt lēmumu par pretendenta izslēgšanu no dalības konkrētajā iepirkumā.
Tādējādi, lai cīnītos ar aizliegtām vienošanām un arī Publisko iepirkumu likuma neievērošanu, ļoti svarīga ir pasūtītāja līdzdalība un loma. KP uzsver, ka pasūtītājam jābūt skaidri saprotamiem konkurences tiesību principiem un zināšanām par to, kā atklāt aizliegtas vienošanās un kas par tām liecina. Lai stiprinātu pasūtītāju zināšanas par tām un tie spētu iepirkumos atpazīst uzņēmumu īstenotas aizliegtās vienošanās, KP izstrādājusi informatīvo materiālu pasūtītājiem "Signālsaraksts pasūtītājiem".
