Ap mākslīgo intelektu šobrīd ir sacelts liels troksnis, gandrīz tāds pats kā ap internetu deviņdesmito gadu beigās. Pastāv uzskats, ka šodien tikai pilnīgs sliņķis nemēģina kaut ko radīt ar MI palīdzību vai vismaz tajā investēt. Par to, kā investēt MI uzņēmumos, vai to vispār ir vērts darīt un kādā apjomā, atbild trīs eksperti: Oļegs Andrejevs, “SEB bankas” uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, Voldemārs Strupka, “Signet Bank” ieguldījumu eksperts, un Andris Pavlovs, būvtehnikas nomas uzņēmuma “Storent” līdzdibinātājs.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem 2025.gadā 20% Eiropas Savienības uzņēmumu ar vairāk nekā desmit darbiniekiem izmanto mākslīgo intelektu. Tas ir trīs reizes vairāk nekā 2021.gadā. Eiropas Savienības (ES) mērķis ir līdz 2030.gadam sasniegt 20 miljardu eiro gada investīciju apjomu (publiskais un privātais finansējums) mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijās, tostarp aptuveni viens miljards eiro gadā plānots kā publiskais atbalsts. Tirgus aug, tehnoloģiju milži tērē simtiem miljardus datu centriem, mikroshēmām, serveriem un enerģijai, kā arī infrastruktūras attīstīšanai ap šiem projektiem, turklāt, arī jaunuzņēmumi vairojas kā sēnes pēc lietus.

Svarīgākais jautājums, kas jāapsver ar vēsu prātu: vai mēs vērojam jaunas globālās ekonomikas infrastruktūras rašanos, kas ir “uz palikšanu”, vai arī redzam kārtējo burbuli?

MI nav modes lieta

Pēc “SEB bankas” pārstāvja Oļega Andrejeva domām, attiecībā pret lielajiem MI tirgus dalībniekiem par klasisku burbuli runāt nevar. Iemesls ir vienkāršs: ir reāls pieprasījums pēc MI produktiem un pakalpojumiem, atšķirībā no situācijas ar internetu deviņdesmitajos gados, kad uzņēmumu līdzekļi lielākoties tika ieguldīti mārketingā.

Šodien MI segmentā “Google” ziņo par rekordlielu pasūtījumu apjomu MI pakalpojumiem 250 miljardu dolāru apmērā, savukārt “Microsoft”, “Amazon” un citi būvē infrastruktūru jau esošajām klientu vajadzībām. Tā ir būtiska atšķirība no dotcom laikmeta, kad daudzi uzņēmumi tērēja milzu naudu mārketingam, kaut arī tiem nebija ne reālu aktīvu, ne noturīga biznesa modeļa.