Kā izvēlēties, kur investēt mākslīgā intelekta tirgū
2026-04-22
Marija Vorkule, Latvijas Universitāte, pasniedzēja, doktorante, PR konsultante
Ap mākslīgo intelektu šobrīd ir sacelts liels troksnis, gandrīz tāds pats kā ap internetu deviņdesmito gadu beigās. Pastāv uzskats, ka šodien tikai pilnīgs sliņķis nemēģina kaut ko radīt ar MI palīdzību vai vismaz tajā investēt. Par to, kā investēt MI uzņēmumos, vai to vispār ir vērts darīt un kādā apjomā, atbild trīs eksperti: Oļegs Andrejevs, “SEB bankas” uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs, Voldemārs Strupka, “Signet Bank” ieguldījumu eksperts, un Andris Pavlovs, būvtehnikas nomas uzņēmuma “Storent” līdzdibinātājs.
Saskaņā ar “Eurostat” datiem 2025.gadā 20% Eiropas Savienības uzņēmumu ar vairāk nekā desmit darbiniekiem izmanto mākslīgo intelektu. Tas ir trīs reizes vairāk nekā 2021.gadā. Eiropas Savienības (ES) mērķis ir līdz 2030.gadam sasniegt 20 miljardu eiro gada investīciju apjomu (publiskais un privātais finansējums) mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijās, tostarp aptuveni viens miljards eiro gadā plānots kā publiskais atbalsts. Tirgus aug, tehnoloģiju milži tērē simtiem miljardus datu centriem, mikroshēmām, serveriem un enerģijai, kā arī infrastruktūras attīstīšanai ap šiem projektiem, turklāt, arī jaunuzņēmumi vairojas kā sēnes pēc lietus.
Svarīgākais jautājums, kas jāapsver ar vēsu prātu: vai mēs vērojam jaunas globālās ekonomikas infrastruktūras rašanos, kas ir “uz palikšanu”, vai arī redzam kārtējo burbuli?
MI nav modes lieta
Pēc “SEB bankas” pārstāvja Oļega Andrejeva domām, attiecībā pret lielajiem MI tirgus dalībniekiem par klasisku burbuli runāt nevar. Iemesls ir vienkāršs: ir reāls pieprasījums pēc MI produktiem un pakalpojumiem, atšķirībā no situācijas ar internetu deviņdesmitajos gados, kad uzņēmumu līdzekļi lielākoties tika ieguldīti mārketingā.
Šodien MI segmentā “Google” ziņo par rekordlielu pasūtījumu apjomu MI pakalpojumiem 250 miljardu dolāru apmērā, savukārt “Microsoft”, “Amazon” un citi būvē infrastruktūru jau esošajām klientu vajadzībām. Tā ir būtiska atšķirība no dotcom laikmeta, kad daudzi uzņēmumi tērēja milzu naudu mārketingam, kaut arī tiem nebija ne reālu aktīvu, ne noturīga biznesa modeļa.
Nereti uzņēmumi izvēlas dažādu procesu nodrošināšanu uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem. Šādam lēmumam katram ir savi apsvērumi – vienu virza potenciālais finansiālais ieguvums, citu – kompetenta darbinieka trūkums uzņēmumā, bet kādam gluži vienkārši telpas ir par mazu jaunas darba vietas izveidei. Kādus procesus uzticēt ārpakalpojumu sniedzējiem, bet kādus neuzticēt? To aprīlī vaicājām dažādu jomu uzņēmumiem.
Viedokļi
06:30, 15. Apr. 2026
Ņemot vērā pastiprinātos kiberuzbrukumu draudus – Latvijā 2025.gadā Valsts policijā reģistrēts 8701 krāpniecisks gadījums –, arī uzņēmumiem aizvien vairāk jābūt gataviem atpazīt un novērst dažāda veida kiberdraudus. Lai noskaidrotu, kādi ir populārākie krāpniecības veidi un kā cīnīties ar kiberuzbrukumiem, uzrunājām trīs dažādu jomu ekspertus.
Viedokļi
06:00, 18. Mar. 2026
Šobrīd Saeimā norit darbs pie grozījumiem Darba likumā. Līdztekus citām izmaiņām tie paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku virsstundu darba piemaksu. Kādas iespējas uzņēmumiem pavērs šādi grozījumi un kādi ir iespējamie riski? To februārī vaicājām dažādu jomu uzņēmumiem.
Viedokļi
09:00, 18. Feb. 2026
Turpmāk valsts un pašvaldību līdzdalība būs iespējama ne tikai sabiedrības interešu nodrošināšanai, bet arī gadījumos, kad uzņēmumi rada eksporta preces vai pakalpojumus. Kā šīs izmaiņas ietekmēs komercsabiedrības, kurām jau šobrīd ir grūti konkurēt ar valsti?
Viedokļi
09:00, 29. Jan. 2026
Daudzi cilvēki joprojām nenovērtē, cik lielu vērtību noziedzniekiem sniedz viņu personas un finanšu dati – sākot no sociālo tīklu pieslēgšanās datiem līdz bankas kartes datiem vai konta informācijai. Kibernoziedzības melnajā tirgū personīgajai informācijai ir sava cena, un Latvijas iedzīvotāju maksājumu karšu cena melnajā tirgū sasniedz 16,99 Amerikas Savienoto Valstu dolārus.
Viedokļi
10:32, 23. Jan. 2026
Valsts ir noteikusi prioritātes 2026.gadam. To starpā ir aizsardzība, demogrāfija, izglītība un arī uzņēmējdarbības stiprināšana. Bet kādas ir uzņēmumu prioritātes 2026.gadam, kā tās atšķiras no iepriekšējo gadu prioritātēm, un kas valstij būtu jādara, lai stiprinātu uzņēmējdarbību? To janvārī vaicājām dažādu jomu uzņēmumiem.
Viedokļi
06:00, 21. Jan. 2026
Decembris ir piemērots laiks nākamā gada budžeta plānošanai. Kāda stratēģija tiek izmantota uzņēmuma budžeta plānošanā, kas tajā būtiskākais un kā izvairīties no dārgām kļūdām? To decembrī vaicājām dažādu jomu uzņēmumiem.
Viedokļi
06:00, 17. Dec. 2025
Rudens nāk ne vien ar ražas novākšanas laiku un gatavošanos ziemas cēlienam, bet arī ar svarīgiem lēmumiem par valsts budžetu. Plānotas dažādas izmaiņas, tostarp nodokļu jomā. Kā tās ietekmēs uzņēmumus un kādas izmaiņas vēl būtu jāveic? To novembrī vaicājām organizācijām, kas pārstāv uzņēmumus un citus nodokļu maksātājus.
Viedokļi
06:00, 19. Nov. 2025
Lai gan valdība solījusi, ka Latvijas nodokļu sistēma netiks būtiski pārskatīta līdz 2028.gadam, šobrīd sagatavotie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā liecina par pretējo.
Viedokļi
09:00, 29. Okt. 2025
Visiem, kas kaut ko vēlas būvēt, jārēķinās ar ilgtsošu un problemātisku būvniecības procesu – laikietilpīgas procedūras, vispārīgo noteikumu interpretācija dažādās pašvaldībās, aizvien pieaugošais administratīvais slogs padara būvniecību sarežģītu. Lai situāciju uzlabotu, vasaras vidū spēkā stājušās izmaiņas regulējumā. Kā mainījies būvniecības process, vai grozījumi veicinās nozares attīstību un kas vēl būtu jādara, lai situācija būvniecībā uzlabotos? To oktobrī vaicājām būvniecības uzņēmumiem un viņus pārstāvošajām organizācijām.
Viedokļi
06:00, 15. Okt. 2025
Pašlaik pret Latviju jau ir ierosinātas trīs pārkāpuma procedūras par Eiropas Savienības direktīvu neieviešanu, tādēļ Ekonomiskās ilgtspējas likuma un grozījumu likumā “Par piesārņojumu” pieņemšanai ir noteikts steidzamības statuss, nedrīkst aizmirst arī Transporta enerģijas likumu.
Viedokļi
12:38, 8. Okt. 2025
Septembra beigās Satversmes tiesa lēma apvienot vairākas lietas, kas saistītas ar dalītā īpašuma statusu un skatīt tās ar lietas dalībnieku piedalīšanos. Saskaņā ar Valsts Zemes dienesta datiem dalītā īpašuma statuss šobrīd attiecas uz 3 520 īpašumiem visā Latvijā un šajos īpašumos ir 160 213 dzīvokļi vai biroji. Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, tie ir aptuveni 15% no visiem īpašumiem Latvijā, un šāds statuss apgrūtina ne tikai iesaistīto pušu – dzīvokļu īpašnieku un arī zemes īpašnieku – īpašumu tiesības, bet arī iespējas pārdot īpašumu, piesaistīt investīcijas u. tml.
Viedokļi
15:52, 7. Okt. 2025
Vasara ir noslēgusies, tomēr ražas novākšana un citi darbi lauksaimniecībā vēl turpinās. Kā nozari ietekmējuši laikapstākļi, Eiropas Savienības un Latvijas normatīvie akti un kāds atbalsts tai nepieciešams? To septembrī vaicājām lauksaimniekiem.
Viedokļi
06:00, 17. Sep. 2025
Internetā un sociālajos tīklos aizvien biežāk parādās video un cits saturs, kas rada šaubas – vai tas ir īsts vai viltots? Kā atpazīt satura viltojumu un kā rīkoties, ja tas skar uzņēmumu?
Viedokļi
09:00, 28. Aug. 2025