Klāt maijs, drīz mūs lutinās saulīte un patīkams laiks, bet kamēr brīžiem tā vien prasās baudīt karstu tēju, iesakām apskatīt aprīļa “iBizness” lasītāko rakstu TOP3!
1.vieta – labumi valdes loceklim
Aprīļa lasītāko rakstu TOP3 1.vietā ierindojies jautājums, vai valdes loceklim pienākas personāla ilgtspējas pasākumi un kompensācijas, kas izriet no darba koplīguma. Jautājums radies tāpēc, ka ar valdes locekļiem parasti netiek slēgts darba līgums saskaņā ar Darba likumu (DL), bet gan pilnvarojuma līgums, kas paredzēts Komerclikumā. Savukārt koplīguma slēgšana izriet no DL. Uz šo jautājumu publikācijā “Vai valdes loceklim pienākas darbinieku labumi?” (iBizness.lv, 25.03.2025.) atbildes meklē Gita Oškāja.
Autore norāda – “fakts, ka ar valdes locekli noslēgts darba līgums, nebūs izšķirošais kritērijs, lai atzītu valdes locekļa tiesības izmantot darba koplīgumā noteiktos labumus”.
Viņa arī atgādina, ka “lēmums par sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes locekļa atlīdzību (visplašākajā nozīmē) ietilpst padomes, bet, ja tādas nav, – dalībnieku kompetencē. Tomēr valde nav tiesīga pati lemt par atlīdzības apmēru un izmaksu valdes locekļiem. Tātad valde pati nav tiesīga lemt arī par darba koplīguma un tajā ietverto labumu attiecināšanu uz valdes locekļiem”.
Līdz ar to – darbinieku labumus valdes loceklis drīkst saņemt, ja šādu lēmumu ir apstiprinājusi padome.
2.vieta – ko vēlas darbinieki
Uzņēmuma attīstībā svarīga ir ne tikai vadība, bet arī darbinieki. Darba devēji cīnās, lai atrastu piemērotākos darbiniekus, piesolot tiem gan lielāku algu, gan citus labumus, cenšoties pārspēt viens otru. Bet ko patiesībā vēlas darbinieki? To publikācijā “Ko vēlas darbinieki – naudu, brīvību vai jēgpilnu darbu?” (iBizness.lv, 22.04.2025.) analizē Krista Kristiāna Ziediņa.
Viņa norāda: “lai veidotu motivējošu darba vidi, svarīgi nodrošināt iespēju darbiniekiem strādāt saskaņā ar savām vērtībām. Ja darba saturs, vide un mērķi atbilst tam, ko cilvēks uzskata par nozīmīgu un jēgpilnu, motivācija rodas dabiski – tā nav jāuzspiež no ārpuses. Vērtību saskaņa rada emocionālu saikni ar darbu, kas savukārt veicina noturību, radošumu un vēlmi iesaistīties vairāk. Turpretī darbs, kas neatbilst cilvēka pārliecībai un uzskatiem, var radīt spriedzi, nogurumu un sajūtu, ka tam trūkst jēgas, pat ja ārējie apstākļi ir labvēlīgi. Tāpēc vērtību un darba satura atbilstība ir būtisks motivācijas faktors”.
Autore atgādina – lai gan atalgojums ne vienmēr ir noteicošais iemesls turpināt strādāt konkrētajā darba vietā vai to pamest, tam ir jāpievērš uzmanība. “Lai atalgojums būtu konkurētspējīgs un darbinieki neskatītos uz citiem darba piedāvājumiem, darba devējiem būtu vēlams apzināt, kāda ir darba tirgus situācija un kādas algas piedāvā līdzvērtīgos amatos. To ir iespējams paveikt uzņēmuma iekšienē, regulāri sekojot aktualitātēm, vai arī piesaistot konsultāciju uzņēmumus, kas veiks izpēti konkrētā uzņēmuma uzdevumā,” stāsta K. K. Ziediņa.
Autore arī atklāj, ka motivācijas veicināšana darba vietā ir komplekss process, kas prasa vadītāju aktīvu iesaisti un pielāgošanos darbinieku vajadzībām.
3.vieta – preču tirgošana tiešsaistē
Dzenoties pēc skatījumiem sociālajos tīklos un pirkumiem tīmekļa vietnē un sekojot dažādu satura veidotāju padomiem, uzņēmumi nereti izmanto šķietami legālas metodes pircēja uzmanības piesaistīšanai, tomēr ne vienmēr tās ir ētiskas un godīgas pret pircējiem. Publikācija “Kas jāatceras uzņēmējiem, tirgojot preces tiešsaistes veikalā?” (iBizness.lv, 15.04.2025.) noslēdz aprīļa rakstu TOP3. Tajā Eduards Aksjoņenko apskata dažādas prakses, kas tiek uzskatītas par maldinošām, un sniedz ieteikumus, kā no tām izvairīties.
Autors uzsver: “Uzņēmumi izvēlas mārketinga un pārdošanas prakses, kas rada ieņēmumus, tomēr, izmantojot negodīgas un maldinošas metodes, ieguvums ir īstermiņa, jo ilgtermiņā tas apdraud zīmola reputāciju un attiecības ar klientiem. Pircēji kļūst informētāki un prasīgāki – viņi novērtē caurskatāmību, uzticamu klientu apkalpošanu un godīgu attieksmi. Turklāt maldinošas darbības var novest ne tikai pie klientu uzticības zuduma, bet arī pie sankcijām un sodiem no uzraudzības iestādēm. Iedvesmoties no konkurentiem ir normāli, taču ir svarīgi pārliecināties, ka uzņēmuma izmantotās metodes ir ne tikai efektīvas, bet arī ētiskas.”
“Viena no izplatītākajām maldinošajām metodēm ir slēptās izmaksas,” atklāj autors. “Tās izpaužas kā papildu maksas, kas tiek pievienotas pirkumam pēdējā – maksājuma posmā.” Viņš arī norāda uz citām negodīgām praksēm, piemēram, abonēšanas slazdiem, nepatiesiem apgalvojumiem, vizuālo neatbilstību, slēptajām reklāmām u. c.
Viņš norāda – “uzņēmējiem jāatceras, ka jebkurš reklāmraksts, paziņojums vai ieraksts sociālajos tīklos, kur ir reklāma, ir jāizceļ un jānorāda kā informācija, kurā ir iekļauta reklāma (un te diemžēl bieži vien grēko gan pašmāju, tā arī pasaules influenceri). Ir jāciena sevi, esošie un potenciālie klienti – neviens taču nevēlas iet pustumsā pa kāpnēm, kur daži pakāpieni ir izlauzti un gaismas slēdzi nekur neredz. Arī uzņēmējiem, sadarbojoties ar satura veidotājiem, jāseko līdzi tam, kā tiek pasniegta viņu produktu reklāma”.
