Apstiprinot grozījumus Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā, valdība 7.februāra sēdē lēma precizēt prasības nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai Latvijā, nodrošinot efektīvāku šo personu profesionālās darbības uzraudzību, kā arī sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, informē Ekonomikas ministrija (EM).
Šobrīd spēkā esošās likuma normas paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem ir jābūt iekļautiem nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā un ik gadus ir jāpiedalās kvalifikācijas celšanas pasākumos. Ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks nav cēlis savu kvalifikāciju, esošais regulējums nosaka nekustamā īpašuma darījumu starpnieku izslēgt no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra. Vienlaikus regulējumā nav ietverta prasība celt kvalifikāciju, ja pēc izslēgšanas nekustamā īpašuma darījumu starpnieks vēlas reģistrēties atkārtoti. Līdz ar to izveidojusies situācija, ka nereti nekustamā īpašuma darījumu starpnieki apzināti apiet likumā ietverto prasību par kvalifikācijas celšanas pasākumu apmeklēšanu.
Līdz ar grozījumiem likumā plānots noteikt papildu mehānismu to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju. Likumā plānots iekļaut normu, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks nav izpildījis kvalifikācijas celšanas prasības, tad nekustamā īpašuma darījumu starpniekam pēc izslēgšanas no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra ir iespēja tikt atjaunotam reģistrā, ja tiek izpildītas prasības attiecībā uz kvalifikācijas celšanas pasākumu. Papildus likums papildināts ar normu, kura uzliek pienākumu nekustamā īpašuma darījumu starpniekam veikt kvalifikācijas celšanas pasākumu, ja izslēgšana no nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistra ir bijusi uz nekustamā īpašuma darījumu starpnieka iesnieguma pamata, paredzot, ka kvalifikācijas pasākums ir jāveic, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks atkārtoti vēlas reģistrēties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
Tāpat likumā precizēta norma attiecībā uz informācijas iesniegšanu par apmeklētajiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem, nosakot, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieka kvalifikācijas celšanas pasākumi starpniekam ir jāveic gada laikā, sākot ar tā reģistrācijas brīdi reģistrā.
Pēc Valsts ieņēmuma dienesta (VID) informācijas, Latvijā ir ap 1450 nekustamā īpašuma darījumu starpnieku – saimnieciskās darbības veicēju –, bet uz 2023.gada 7.februāri EM uzturētājā reģistrā reģistrēts 741 nekustamā īpašuma darījumu starpnieki, tātad aptuveni puse Latvijā esošo nekustamā īpašuma darījumu starpnieku nav iekļauti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, bet sniedz starpniecības pakalpojumus, un sodi šiem pakalpojumu sniedzējiem netiek piemēroti. Papildus VID pārbaudēs ir konstatējis gadījumus, kad fiziskas personas sniedz starpniecības pakalpojumus bez saimnieciskās darbības reģistrācijas VID, līdz ar to apgrūtināta šādu personu sniegto pakalpojumu uzraudzība.
Līdz ar grozījumiem likumā plānots noteikt, ka fiziska persona var reģistrēties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā tikai tad, ja persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību VID.
Tāpat plānots noteikt administratīvā soda (brīdinājums vai naudas sods) piemērošanu tiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri starpniecības pakalpojumus sniedz bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
Visbeidzot līdz ar grozījumiem likumā plānots arī mazināt administratīvo slogu šīs nozares komersantiem. Šobrīd likumā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem katru gadu līdz 31.janvārim jāiesniedz EM informācija par iepriekšējā kalendāra gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem, norādot to skaitu un darījumu summas. Ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kā saimnieciskās darbības veicējiem, ir jāsniedz dažādas atskaites VID, ierosināts šo prasību no likuma dzēst.
Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā.
