14.novembrī stājās spēkā pieņemtie grozījumi Nacionālās drošības likumā. Ar tiem tiek paplašināts subjektu loks, uz kuriem likums attiecas, kas nozīmē, ka šis ir īpaši būtiski komersantiem, kuri šo grozījumu rezultātā kļūst par likuma subjektu. Tāpat ar grozījumiem noteikts jauns gadījums, kad nacionālajai drošībai nozīmīgām sabiedrībām ir nepieciešams saņemt atļauju no Ministru Kabineta (MK), skaidro "Sorainen" eksperti Raivo Raudzeps, Līva Aleksejeva un Kristers Pētersons.
Paplašinātais subjektu loks
Ar šiem likuma grozījumiem likumdevējs ir būtiski paplašinājis to subjektu loku, uz kuriem likums attiecas. Iepriekš tika noteikts, ka ierobežojumi attiecas uz Latvijā reģistrētu komercsabiedrību, kura atbilst konkrētiem nosacījumiem, bet ar jaunajiem grozījumiem subjekts var būt ne tikai komercsabiedrība, bet arī nodibinājums vai biedrība. Tāpat arī noteikti jauni nosacījumi/darbības veidi, kad komercsabiedrības, biedrības vai nodibinājumi uzskatāmi par nacionālajai drošībai nozīmīgiem, piemēram, divējāda lietojuma preču ražotāji, izstrādātāji, eksportētāji, sabiedrības, kam ir piekļuve vēlētāju datiem. Vienlaikus noteikts, ka turpmāk tie paši ierobežojumi un pienākumi, kas noteikti citām nacionālajai drošībai nozīmīgām sabiedrībām, attiecināmi arī uz sabiedrībām, kuru īpašumā vai valdījumā atrodas kritiskā infrastruktūra.
Jauns gadījums, kad ir nepieciešama MK atļauja
Likums paredz, ka nacionālajai drošībai nozīmīgām sabiedrībām konkrētu darbību veikšanai ir nepieciešams saņemt MK atļauju . Ar grozījumiem likumdevējs ir iekļāvis jaunu gadījumu, kad nacionālajai drošībai nozīmīgām sabiedrībām ir nepieciešama MK atļauja – aizdevuma saņemšanai, ja tā kopējā summa pārsniedz 10% no aktīviem un tas tiek saņemts no fiziskās personas, kura ir ārvalsts valstspiederīgais, izņemot Eiropas Savienības (ES), Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti, vai no juridiskās personas, kuras patiesais labuma guvējs ir ārvalsts valstspiederīgais, izņemot ES, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti.
Kas jādara komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem?
Komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem ir būtiski izvērtēt, vai tie neatbilst paplašinātajiem likuma nosacījumiem, kuri tos klasificētu kā nacionālajai drošībai nozīmīgus. Gadījumā, ja tiek konstatēta atbilstība, tad attiecīgajai komercsabiedrībai, biedrībai vai nodibinājumam ir pienākums veikt konkrētas darbības, piemēram, iesniegt Latvijas Uzņēmumu reģistrā paziņojumu par nacionālajai drošībai nozīmīgas biedrības vai nodibinājuma statusu, kā arī sniegt atbildīgajām iestādēm citu likumā paredzēto informāciju.
