Lai pasargātu kokus, Rīgā noteiktas precīzas koka sakņu aizsardzības zonas, kā arī paredzētas stingrākas prasības būvniecības procesā, aizliedzot koka sakņu tuvumā veikt rakšanas darbus ar traktortehniku un mehānismiem, to paredz Rīgas domes 2024.gada 12.jūnijā pieņemtie saistošie noteikumi par ārpus meža augošu koku aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu galvaspilsētā.

Bojāšanas definēšana

Lai izvairītos no interpretācijas iespējām, noteikumi detalizē Meža likumā noteikto jēdzienu “koka bojāšana”, nosakot, kādas darbības noteiktā attālumā no koka tiek uzskatītas par koka bojāšanu un nav pieļaujamas. Par koka bojāšanu tiek uzskatīta zaru laušana pie stumbra, vainagu kopšana neatbilstoši noteikumu prasībām, mizas plēšana, urbumu veikšana stumbrā, sakņu traumēšana, mehāniska vai ķīmiska bojāšana vai citāda veida koka ietekmēšana, kas var izmainīt mikroklimatu koka dobumos, pasliktināt koka stabilitāti un/vai dzīvotspēju. Par koka bojāšanu noteiktās koku sakņu aizsardzības zonās tiek uzskatīta grunts līmeņa paaugstināšana vai norakšana, un rakšanas darbi, izmantojot traktortehniku vai mehānismus.

Tāpat par koka bojāšanu tiek uzskatīta arī koka pārstādīšana vai pārstādīta koka nepienācīga uzturēšana, ja 5 gadu laikā samazinās tā augtspēja. Kā arī koka bojāšana ir koka vainaga lapotnes samazināšana vairāk par 20% 3 gadu periodā, izņemot, ja darbs jāveic koka bīstamības novēršanai, ko apliecina koku kopšanas tehniķa atzinums, vai tiek veikta mākslīga vainaga formas veidošana, uzturēšana un zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir noslēgts līgums ar kokkopi (arboristu) par nākamo vainaga uzturēšanas reizi.

Koka sakņu aizsardzības zonas

Jaunie noteikumi paredz stingrākas koku sakņu aizsardzības prasības būvniecības procesa laikā un tās, galvenokārt, ir atkarīgas no tā, cik tālu darbu veikšanas vieta atrodas no koka stumbra. Apkārt koka stumbram ir noteiktas trīs sakņu aizsardzības zonas, kuru platums ir tieši atkarīgs no koka diametra, līdz ar to samērīgs katrai individuālai situācijai – maza izmēra kokiem ierobežojumi būs mazākā teritorijā, savukārt lieliem kokiem prasības jāpiemēro lielākā attālumā no stumbra, tādējādi saglabājot nozīmīgu sakņu daļu.

Koka stumbra apkārtmēru mēra 1,3 metru augstumā no sakņu kakla. Vistuvāk koka stumbram ir kritiskā sakņu aizsardzības zona. Tā ir teritorija, kas noteikta ap koku piecu stumbru rādiusā. Aiz tās ir minimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija piecu stumbru rādiusā ap kritisko sakņu aizsardzības zonu. Bet vistālāk no koka stumbra atrodas optimālā sakņu aizsardzības zona – teritorija 10 stumbru rādiusā ap minimālo sakņu aizsardzības zonu, kur ierobežojumu ir vismazāk.

Katrā no koku sakņu aizsardzības zonām ir noteikti konkrēti ierobežojumi. Kritiskajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts:

  • apkraut koku un tā sakņu sistēmu;
  • veikt inženiertīklu izbūvi ar traktortehniku un mehānismiem. Rakšanas darbiem šajā zonā jāizmanto sakņu sistēmai saudzīgas metodes – beztranšeju (caurdures) metode, bet, ja tas tehniski nav iespējams, tad darbs jāveic ar gaisa lāpstu, vakuuma ekskavatoru, ar rokām vai citu metodi bez mehānismu piemērošanas;
  • veikt rakšanas darbus, ja paredzēta esošās grunts norakšana vairāk nekā 10 centimetru dziļumā (izņemot, ja tiek veikta grunts nomaiņa augsnes ielabošanai vai koka sakņu izpēte);
  • paaugstināt esošo grunts līmeni, veicot uzbēršanu vairāk nekā 10 centimetru augstumā.

Minimālajā sakņu aizsardzības zonā aizliegts veikt rakšanas darbus ar traktortehniku.

Optimālajā sakņu aizsardzības zonā nevar pārvietoties vai tikt novietoti mehāniskie transportlīdzekļi, ja vien tas nav saistīts ar koka apsaimniekošanu vai speciālo dienestu darbu.

Ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad koku kopšanas tehniķis ir secinājis, ka konkrētajā vietā nav saknes vai apstiprinājis risinājumus, kas pasargā koku; kad tiek veikti inženiertīklu avārijas remontdarbi vai avārijas seku novēršanas darbi; vai tiek veikta ielu seguma atjaunošana sarkano līniju robežās, nepārsniedzot 30 centimetru dziļumu un apjomu.

Lai pašvaldības speciālisti varētu preventīvi ierasties darbu veikšanas vietā, kas notiek koka sakņu kritiskajā un minimālajā sakņu aizsardzības zonā, un pārliecināties par to izpildi atbilstoši prasībām, noteikumos iekļauts pienākums vismaz 24 stundas pirms darbu uzsākšanas informēt pašvaldību.

Vainaga kopšana

Pašvaldību likums nosaka, ka pašvaldības autonomā funkcija ir noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību. Tādēļ, lai nodrošinātu gan iedzīvotāju, gan īpašumu drošību, noteikumos definēti vainaga kopšanas veidi un noteikts pienākums zemes īpašniekiem veikt to koku kopšanu, kuru vainagi projicējas uz blakus zemesgabaliem vai ēkām. Tas ļaus izvairīties no situācijām, kad nekopto koku zari liecas pāri konkrētā īpašuma robežām, skar citus īpašumus, lūst un apdraud cilvēkus.

Izstrādājot saistošos noteikumus, pašvaldība vērtējusi darbības, kad nepieciešama kokkopja (arborista) piesaiste un kad – koku kopšanas tehniķa piesaiste, ņemot vērā abu profesiju standartos noteikto, proti, kokkopis (arborists) veic praktisku koku kopšanas darbu, savukārt koku kopšanas tehniķis papildus spēj veikt koku vērtēšanu un analīzi, risinājumu izstrādi koku aizsardzībai. Tādēļ jaunie noteikumi konkrēti nosaka, kurām darbībām jāpiesaista kokkopis (arborists) un kurām koku kopšanas tehniķis. Taču, ņemot vērā koku kopšanas tehniķu nelielo skaitu Latvijā, kamēr notiek šīs profesijas apgūšana, pašvaldība pieļauj, ka koku kopšanas tehniķa atzinumu var aizstāt ar tāda kokkopja (arborista) sagatavotu atzinumu, kurš ieguvis Eiropas Arboristu padomes izdotu sertifikātu vai Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības izdotu koku vērtētāja sertifikātu.