Šī gada 16. septembrī spēkā stājušies grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas izstrādāti ar mērķi, lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu.

Turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likuma grozījumu autori.

Līdz ar izmaiņām paredzēts atteikties no vairākiem kritērijiem, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp no prasības, kas noteica, ka vismaz 70% darba ņēmēju ir jābūt maģistra vai doktora grādam. Tāpat plānots atteikties no nosacījuma, ka jaunuzņēmums veic komercdarbību pirmos piecus gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā, kā arī prasības, ka jaunuzņēmuma peļņa kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā nav sadalīta dividendēs, bet tiek novirzīta jaunuzņēmuma attīstībai. Izmaiņas paredzētas, lai vairotu uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam.

Lai atbalstītu augsti kvalificētu darbinieku piesaisti, plānots no likuma svītrot prasību par nodarbinātības ierobežojumiem pie citiem komersantiem. Patlaban regulējumā ir ierobežojums saņemt atbalstu uzņēmumam, ja tam pieteiktā persona strādā citā komersantā.

Jaunuzņēmums ir tehnoloģisks uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, tostarp inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu un attīstību.