Lai mazinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko radījusi Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, Ministru kabineta (MK) šā gada 11.oktobra sēdē vēlreiz apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, pagarinot pieteikuma iesniegšanas termiņu līdz šī gada 17.novembrim, informē Ekonomikas ministrija.
Atbalstam komersanti varēs pieteikties pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, vienlaikus tiek aicināts komersantus jau šobrīd sākt gatavot pirmos pieteikumus atbalsta saņemšanai, lai līdz ar programmas darbības uzsākšanu tie operatīvi varētu to saņemt. Atbalsts energoietilpīgiem komersantiem būs pieejams par periodu no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim, komersants varēs pieteikties līdz 2022.gada 17.novembrim par visu periodu kopā vai konkrētiem mēnešiem, kad konstatēts izmaksu pieaugums. Atbalstu izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību.
Atbalsta programmas mērķis – mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts papildu izmaksu dēļ, kas radušās sakarā ar krasu energoresursu cenu pieaugumu.
Atbalsts apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem būs pieejams granta (dāvinājuma) veidā. Granta atbalsts dabasgāzes un elektroenerģijas resursu cenu pieauguma kompensēšanai vienam komersantam būs līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas izmaksām, kopā nepārsniedzot 2 milj. eiro vienam komersantam. Atbalstu plānots piemērot arī kā avansa maksājumu par novembri un decembri, pēc tam pārbaudot faktiskos izdevumus un nepieciešamības gadījumā veicot sniegtā atbalsta apmēra pārrēķinu.
Atbalsts būs pieejams komersantiem, kas atbildīs šādiem nosacījumiem:
- komersants veic saimniecisko pamatdarbību kādā no MK noteikumu pielikumā minētajām nozarēm;
- energoresursu izmaksas sastāda vismaz 3% no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām 2021.gadā;
- kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām 2021.gadā bija vismaz 500 MWh vai kopējais gāzes patēriņš 2021.gadā bija vismaz 500 MWh.
Uz atbalstu nevarēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī personas no Krievijas un Baltkrievijas, kurām ir izšķiroša ietekme, t.i.:
- kapitālsabiedrībām, kurās tiešā vai netiešā izšķirošā ietekme pastāv Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai, tās pilsoņiem vai juridiskām personām, kuras ir reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā (turpmāk – Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas);
- komandītsabiedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas vai šai personai pastāv izšķirošā ietekme pār biedru;
- biedrībām, kuras biedri ir Krievijas vai Baltkrievijas piederīgās personas.
Atbalsta sniegšanai paredzēts valsts budžeta finansējums 50 milj. eiro apmērā, tas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem.
Detalizēti atbalsta programmas nosacījumi ietverti MK noteikumos Nr.593 “Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku”.
Kā zināms, apstiprinot grozījumus “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā", MK 23.augustā un Saeima 30.augustā pieņēma lēmumu, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem tiks kompensēts energoresursu cenu pieaugums granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Pirmreizēji atbalsta sniegšanas nosacījumi MK tika apstiprināti jau 20.septembrī (MK noteikumi Nr.593).
Pamatojoties uz to, ka 30.septembrī Saeimā pieņemti grozījumi likumā "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums", kas precizē deleģējumu, nepieciešams atkārtoti izdot MK noteikumus Nr.593, kas ir zaudējuši spēku.
Apstrādes rūpniecības saražotā pievienotā vērtība ir 3,88 mljrd. eiro jeb 13,5% no mūsu kopējās ekonomikas, tajā ir aktīvas 116 tūkst. darbavietas jeb 13% no kopējā darba vietu skaita. Apstrādes rūpniecība tiešā veidā eksportē preces 6,7 mljrd. eiro apmērā jeb 40% no kopējā preču eksporta. Apstrādes rūpniecības nozares lomu tautsaimniecībā nosaka ne tikai tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā – tā ir nozare, kas ir visciešāk saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm.
Pārtikas pārstrādes un kokapstrādes nozaru izaugsme rada pieprasījumu pēc tai nepieciešamajām izejvielām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm. Rūpniecības ražošanas procesos patērētie energoresursi rada pieprasījumu enerģētikā. Izejvielu un gatavās produkcijas plūsma starp izejvielu piegādātājiem, rūpniekiem un tirgotājiem ietekmē transporta un uzglabāšanas nozari. Tirdzniecības un pakalpojumu nozares nodrošina apstrādes rūpniecības preču pārdošanu vietējā vai ārējā tirgū. Jaunu produktu izstrāde un digitalizācija apstrādes rūpniecībā rada pieprasījumu informācijas tehnoloģiju industrijā un zinātnē.
