Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2020. gada janvārī pārsniedza izdevumus un kopbudžetā veidojās 111,9 miljonu eiro pārpalikums, liecina Valsts kases publicētie dati. Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums bija par 61,8 miljoniem eiro zemāks kā pērn janvārī. Tas skaidrojams ar mazākiem (par 85,1 miljonu eiro jeb 46,1%) ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP).
Nodokļu ieņēmumiem kopbudžetā palielinoties par 92 miljoniem eiro jeb 12,8%, kopbudžeta ieņēmumi janvārī kopumā bija par 14,6 miljoniem eiro jeb 1,5% augstāki kā pērn gada pirmajā mēnesī. Savukārt kopbudžeta izdevumi palielinājās par 76,3 miljoniem eiro jeb 9,5%. Lielāko pieauguma daļu sastāda augstāki sociālo pabalstu izdevumi un iemaksu Eiropas Savienības (ES) budžetā palielināšanās.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī saņemti 990,3 miljoni eiro. No tiem 809,7 miljoni eiro veido nodokļu ieņēmumi, bet 99,5 miljoni eiro saņemti ĀFP ieņēmumos. ĀFP ieņēmumi šogad bija par 46,1% zemāki, kas skaidrojams ar augsto ieņēmumu apmēru pērn decembrī saistībā ar savlaicīgākām atmaksām no Eiropas Komisijas (EK). Nodokļu ieņēmumu augsto (12,8%) pieaugumu pamatā var skaidrot ar nozīmīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu palielināšanos, IIN ieņēmumiem janvārī pieaugot par 48,3 miljoniem eiro jeb 32,6% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Nodokļu reformu īstenojot, tika noteikts pārejas periods, līdz kuram uzņēmumi varēja sadalīt savu iepriekšējos gados (līdz 2017. gadam) uzkrāto peļņu par samazinātu IIN likmi (10%). Tādējādi 2019. gadā divas reizes augstāks bijis fiziskām personām izmaksāto dividenžu apmērs, kas pozitīvi ietekmēja IIN ieņēmumus gan pagājušajā gadā, gan arī šī gada sākumā.
Nenodokļu ieņēmumi kopbudžetā palielinājušies par 9,3 miljoniem eiro jeb 32,1%, veidojot 38,3 miljonus eiro. Pieaugums skaidrojams ar augstākiem ieņēmumiem par naudas sodiem un sankcijām, kā arī Rīgas pašvaldības 3,2 miljonu eiro ieskaitījumu, kas veikts atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2020. gadam”, lai kompensētu Rīgas pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības “Rīgas satiksme” radīto negatīvo fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci. 2020. gadā kopumā no Rīgas pašvaldības plānots ieturēt 38 miljonus eiro.
Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi janvārī saņemti 7,9% jeb 59,3 miljoni eiro virs plānotā, kas galvenokārt saistīts ar augstākiem IIN ieņēmumiem (48,2 miljoni eiro jeb 32,6% virs plāna). IIN ieņēmumu plāna pārpildi lielākoties ietekmēja saņemtie ieņēmumi par dividenžu izmaksu 2019. gada nogalē, kā arī darba ņēmēju ienākumu straujāks palielinājums. Nozīmīgi virsplāna ieņēmumi janvārī kopbudžetā bijuši arī no nekustamā īpašuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksām, attiecīgi 8,5 miljoni eiro un 6,9 miljoni eiro. Savukārt pārējo lielāko nodokļu ieņēmumi janvārī saņemti mazākā apmērā kā plānots. Akcīzes nodokļa ieņēmumi nesasniedza plānoto par 3,3 miljoniem eiro jeb 3,5%, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi bija par 1,8 miljoniem eiro jeb 11,4% zemāki kā plānots, bet pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi saņemti 1,5 miljoni eiro jeb 0,7% mazāk kā plānots.
Nenodokļu ieņēmumu plāns valsts pamatbudžetā janvārī tika izpildīts par 108,9%, virsplāna ieņēmumiem veidojot 2,4 miljonus eiro, kas galvenokārt saistīts ar augstākiem kā plānots ieņēmumiem no naudas sodiem un sankcijām.
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi janvārī bija 878,4 miljoni eiro, kas ir par 76,3 miljoniem eiro jeb 9,5% vairāk kā pērn janvārī. Nozīmīgākais palielinājums janvārī bijis sociālo pabalstu izdevumiem, kas pieauga par 30,9 miljoniem eiro jeb 12,5%, veidojot 278,8 miljonus eiro. Pensiju izdevumu palielināšanos par 21 milj. eiro jeb 13,1% pamatā ietekmējusi pērn veiktā pensiju indeksācija, daļēji arī nobīdes pensiju izmaksāšanas datumos dēļ brīvdienām un svētku dienām (daļa izdevumu par 2019. gada janvāri izmaksāti 2018. gada decembrī). Savukārt izdevumi pārējiem pabalstiem šā gada janvārī bija par 9,9 miljoniem eiro jeb 11,2% augstāki kā pērn janvārī, ko galvenokārt noteica izdevumu pieaugums slimības pabalstiem un bezdarbnieka pabalstiem.
Izdevumu pabalstiem palielināšanās ietekmējusi valsts speciālā budžeta bilanci, tai pasliktinoties par 7,6 miljoniem eiro. Valsts speciālajā budžetā janvārī joprojām bijis pārpalikums (22,5 miljoni eiro), tomēr izdevumi, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, auguši par 14,7%, kamēr ieņēmumi par 9,6%. Tas saistīts gan ar pensiju izdevumu valsts speciālajā budžetā palielināšanos par 13,1%, gan arī tādu izdevumu pieaugumu kā slimības pabalstiem par 4,8 miljoniem eiro jeb 25,9% un bezdarbnieka pabalstiem par 2,5 miljoniem eiro jeb 23,3%. Izdevumi slimības pabalstiem līdzīgi kā pērn būtiski palielinās, kas saistīts ne tikai ar vidējās apdrošināšanas iemaksu algas palielināšanos, bet arī saņēmēju skaita kāpumu. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem šā gada janvārī slimības pabalstu saņēmēju skaits palielinājās par aptuveni 18%, saņēmēju skaitam pieaugot gan vispārējā slimības gadījumā, gan arī slima bērna kopšanai un arodslimību gadījumos. Savukārt būtiskais palielinājums izdevumos bezdarbnieka pabalstiem saistīts ar pērn gada pēdējā ceturksnī pieaugošo personu skaitu, kurām piešķirts bezdarbnieka statuss. Šo personu skaits pagājušā gada 4.ceturksnī atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras datiem bija par 21,4% augstāks kā pērn 3. ceturksnī. Šis kopumā vērtējams kā ļoti nozīmīgs pieaugums, jo pērn bezdarba līmenis Latvijā turpināja mazināties un atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019. gadā noslīdēja līdz 6,3%. Tādējādi bezdarbnieka pabalsta pieprasītāju skaits varētu būt saistīts arī ar veiktajām izmaiņām bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumā un apmērā, kas stājās spēkā no šā gada 1. janvāra.
Janvārī kopbudžetā ievērojami augstāki izdevumi kā pērn bijuši saistībā ar iemaksu veikšanu ES budžetā, kas šogad veiktas par 23,5 miljoniem eiro jeb 94,1% lielākā apmērā kā pērn janvārī, veidojot 48,4 miljonus eiro. Iemaksas ES budžetā palielinājušās saistībā ar EK pieprasījumu visām dalībvalstīm ES budžetā janvāra mēnesī iemaksāt aptuveni vienu sesto daļu no visam gadam plānotā iemaksu apmēra, kamēr pērn janvārī iemaksu apmērs veidoja aptuveni vienu divpadsmito daļu. EK pieprasītā finansējuma apmērs dalībvalstīm ik mēnesi ir svārstīgs, jo netiek pieprasīta vienāda iemaksu ES budžetā daļa no kārtējā gada paredzētās kopējās summas.
Kopbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām janvārī bija par 15,8 miljoniem eiro jeb 10,5% augstāki kā pērn janvārī, veidojot 165,7 miljonus eiro. Tās šogad lielākā apmērā veiktas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un preses piegādēm.
Šā gada janvāris kopbudžetā bijis zīmīgs ar zemākiem izdevumiem atlīdzībai kā pērn janvārī. Veikto izdevumu apmērs atlīdzībai janvārī bija 140,8 miljoni eiro, kas bija par 8,9 miljoniem eiro jeb 5,9% mazāk kā pērn janvārī. Jāņem gan vērā, ka pērn gada sākumā tika veikta pabalstu izmaksa iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas būtiski palielināja atlīdzības izdevumus gada pirmajos divos mēnešos. Jāatzīmē, ka pašvaldību budžetā izdevumi atlīdzībai janvārī palielinājās par 11,1%, kamēr pērn janvārī šie izdevumi pieauga par 4,9%.
Kapitālie izdevumi gada pirmajā mēnesī kopbudžetā veikti 86,6 milj. eiro apmērā, kas bija par 11,4 miljoniem eiro jeb 15,1% vairāk kā pērn janvārī. Galvenokārt izdevumi pieauguši ES fondu projektu īstenošanai pašvaldībās. Jāatzīmē, ka pašvaldību budžetā kapitālie izdevumi līdzīgi kā pērn pieaug tikai ES fondu projektu īstenošanai, kamēr kapitālie izdevumi pamatfunkciju veikšanai janvārī samazinājušies par 7,4 miljoniem eiro jeb 39,2%. Vienlaikus, pateicoties augstajam IIN ieņēmumu pieaugumam, pašvaldību budžeta ieņēmumi janvārī bija par 55,5 miljoniem eiro jeb 23,7% augstāki kā pērn, kamēr izdevumi palielinājās par 16,6 miljoniem eiro jeb 10,1%. Tā rezultātā pašvaldību budžetā janvārī bija 108,8 miljonu eiro pārpalikums, kas bija par 38,9 miljoniem eiro lielāks kā 2019. gada janvārī.
