Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka PTAC mājaslapā ir izveidota jauna informatīva sadaļa komersantiem – Ekodizains un energomarķējums. PTAC plāno pievērst pastiprinātu uzmanību ekodizaina jautājumiem savās turpmākajās pārbaudēs, tādēļ aicina uzņēmējus iepazīties ar nepieciešamo informāciju.

Atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam Finanšu ministrija informēja valdību par sagatavoto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas būs par pamatu valsts budžetam 2021. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2021.-2023. gadam. Prognozes paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzināmās cenās kritumu šogad par 7%, samazinoties privātajam patēriņam, eksportam un investīcijām Covid-19 krīzes ietekmē, savukārt 2021. gadā tiek prognozēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās ar pieaugumu 5,1%, IKP pieaugumam stabilizējoties 3,1% apmērā 2022. un 2023. gadā. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs izstrādāts 2020. gada jūnijā, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem, ņemot vērā 2020. gada pirmā ceturkšņa IKP datus un līdz jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju, kā arī valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā.

Turpinot risināt cilvēkresursu piesaistes jautājumu veselības aprūpes jomā, Veselības ministrija ir sagatavojusi grozījumus vairākos Ministru kabineta noteikumos*, kurus apstiprināja valdībā. Būtiskas izmaiņas – atvieglotas prasības, lai diasporā esošie mediķi, kuri vēlas pārcelties uz Latviju, varētu te turpināt savu profesionālo darbu.

Šā gada otrajā ceturksnī, Covid-19 krīzes dēļ daudzām nozarēm apturot un sašaurinot darbību, bezdarba līmenis Latvijā paaugstinājies līdz 8,6%, kas ir par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma dati. Ar šo pieaugumu bezdarbs Latvijā ir atgriezies 2017. gada līmenī, un bezdarba pieaugums šajā krīzē līdz šim vērtējams kā visai mērens, tālu atpaliekot no 2009-2010. gada krīzes laikā sasniegtajiem augstumiem.

Šī gada 17. augustā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, ar kuriem tiek mazināti atsevišķi pulcēšanās ierobežojum ēidināšanas pakalpojumu sniedzējiem un organizētiem pasākumiem, t.sk. kongresiem, konferencēm, dažādām svinībām, utt.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem š.g. 1. pusgadā būvniecības produkcijas apjomi pieauga par 5,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. pusgadu (neizlīdzināti dati). Tomēr 2. ceturksnī Covid-19 ietekme bija jūtamāka, kad būvniecības produkcijas apjomi bija par 0,6% mazāki kā 2019. gada attiecīgajā periodā.

Gadījumos, ja patentmaksa tikusi samaksāta par periodu, kas iekritis ārkārtējās situācijas laikā, tās piemērošanas termiņu ir iespējams pagarināt par trim mēnešiem bez papildu maksājumiem. Šo iespēju var izmantot gan pilnās, gan samazinātās patentmaksas maksātāji.

Likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” sagatavoti grozījumi ar mērķi nodrošināt taisnīgu un samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmēru, paredzot speciālo vērtību piemērot arī tām lauku zemes vienībām, kuras nepārsniedz 3 hektārus, un pagarināt speciālās vērtības piemērošanu lauku zemēm līdz 2027. gadam.

Ministru kabinetā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Depozīta sistēmas darbības noteikumi”, ar kuru noteikts normatīvais regulējums depozīta sistēmas darbībai, lai 2022. gada 1. februārī tiktu uzsākta depozīta sistēma.

Publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka Covid-19 krīzes negatīvā ietekme jūnijā ir būtiski mazinājusies, lai gan joprojām preču eksports un imports uzrādījis kritumu. Ja aprīlī un maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošajiem mēnešiem eksportēto preču vērtība faktiskajās cenās bija sarukusi vidēji par 15%, tad jūnijā šis kritums samazinājās līdz 1,4%. Turklāt mēneša griezumā jeb salīdzinājumā ar maiju Latvijas preču eksports jūnijā uzrādīja pieaugumu par 8%. Tādējādi 2020. gada pirmajā pusgadā kopā preču eksporta vērtība bija par 3,7% zemāka nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Valdības sēdē apstiprināti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka vecuma pensijas noteikšanas kārtību gadījumos, kad cilvēks izvēlējies par uzkrāto fondētās pensijas (pensiju 2. līmeņa) kapitālu no dzīvības apdrošināšanas sabiedrības iegādāties mūža pensijas polisi.

Valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos jaunos noteikumus prasībām pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām.

Valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Meža likumā.

Valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus kārtībā, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi. Izmaiņas noteikumos noteic, ka valsts atbalstu varēs saņemt arī cūkkopības uzņēmumi, savukārt liellopu sektoram un lauksaimniecības uzņēmumiem tiek paredzēts papildu atbalsta periods.

Valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu atzītām mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi. Jaunie noteikumi ļaus sniegt finansiālu atbalstu atzītām mežsaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām saistībā ar Covid-19 izplatības ietekmi uz tautsaimniecību.