Palielinājusies uzņēmēju izpratne par rūpnieciskā īpašuma reģistrēšanas ieguvumiem

Latvijā pēdējo 2 gadu laikā ir palielinājusies uzņēmēju izpratne par to, kādi ieguvumi var būt, reģistrējot savu rūpniecisko īpašumu, – komersantiem palielinājusies gan pārliecība par atsevišķām priekšrocībām, kā arī vispārīgi ir uzlabojušās zināšanas par to, kas ir rūpnieciskais īpašums, liecina sabiedrības ar ierobežotu atbildību “SKDS” pētījuma “Uzņēmēju saskarsme, informētība un uzskati par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību” rezultāti.

Salīdzinājumā ar aptauju, kas veikta 2022.gadā, 2024.gadā par 12% palielinājies to uzņēmēju skaits, kuri saprot, ka rūpnieciskais īpašums ir tiesības, kas saistītas ar izgudrojumu un produktu aizsardzību – šādu atbildi snieguši 64% respondentu.

Salīdzinot respondentu uzskatus par rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanu, redzams, ka kopš 2019. un 2022.gada attieksme kļuvusi kopumā pozitīvāka – aizvien vairāk respondentu piekrīt pozitīvu nostāju vēstošiem apgalvojumiem.

Līdzīgi kā iepriekš notikušajās aptaujās, respondenti visvairāk piekrīt apgalvojumam, ka reģistrētas rūpnieciskā īpašuma tiesības paaugstina uzņēmuma vērtību (kopumā piekrīt 68%, 2022.gadā – 57,5%). Apmēram 64% aptaujāto uzņēmumu pārstāvju piekrīt apgalvojumam, ka reģistrēts rūpnieciskais īpašums uzlabo uzņēmuma reputāciju (2022.gadā – 56,4%). Savukārt 62% respondentu kopumā piekrīt, ka rūpnieciskā īpašuma tiesību reģistrēšana nodrošina tā īpašniekam sava radītā darba aizsardzību pret ļaunprātīgu kopēšanu vai izmantošanu bez atļaujas (2022.gadā – 49,8%). Apgalvojumam, ka labāka uzņēmuma reputācija, kuru nodrošina rūpnieciskā īpašuma reģistrācija, nozīmē lielāku peļņu, piekrīt mazāk nekā puse no aptaujātajiem (47% respondentu), savukārt 17% kopumā nepiekrīt. 

Domājot par iemesliem, kāpēc uzņēmumam vajadzētu nostiprināt tiesības uz rūpniecisko īpašumu, tāpat kā 2019. un 2022.gada aptaujā, par trīs svarīgākajiem iemesliem respondenti uzskata:

• “rūpnieciskā īpašuma reģistrācija palīdz uzturēt godīgu konkurenci” (atzīmējuši 42%);
• “palīdz izveidot spēcīgu identitāti” (42%);
• “veicina preces/produkta atpazīstamību” (40%).

Kā atbildes tika minētas arīdzan lielākas iespējas piesaistīt investīcijas un labākas izaugsmes potenciāls, savukārt vien 7% uzskata, ka uzņēmumam nevajag nostiprināt savas tiesības uz rūpniecisko īpašumu.

Uzņēmējiem uzdoti jautājumi par priekšrocībām, ko sniedz atsevišķu rūpnieciskā īpašuma veidu – preču zīmju, dizainparaugu un patentu reģistrācija. Tāpat kā 2019. un 2022.gada aptaujās, respondenti visbiežāk kopumā piekrīt apgalvojumam, ka ir svarīgi parūpēties par savas preču zīmes aizsardzību: kopumā piekrīt 84% respondentu, kopumā nepiekrīt 2,5%, un 14% izvēlējušies atbilžu variantu “grūti pateikt”. 2.vietā, tāpat kā iepriekš, ir apgalvojums, ka reģistrēta preču zīme ir efektīvas zīmolvedības sastāvdaļa. Šim apgalvojumam piekrīt 77% respondentu, bet nepiekrīt vien 4,8% aptaujāto.

Pēdējo gadu laikā nav uzlabojušās uzņēmēju zināšanas patentu reģistrācijas jomā – savas zināšanas respondenti kopumā vērtē kā sliktas (54%), vien 6% tās vērtē kā labas, bet 23% – kā vidējas. Vaicāti par priekšrocībām, kādas iegūst, ja reģistrē patentu, 75% norādījuši, ka patents tā īpašniekam dod tiesības uz noteiktu laiku aizliegt citiem ražot un arī tirgot produktus, kuros ietverts patentētais izgudrojums. Otrs lielākais atbalsts ir apgalvojumam, ka patenta iegūšana uzlabo uzņēmuma konkurētspēju – tam kopumā piekrīt 68% respondentu, bet vien 9% nepiekrīt. Tāpat 54% aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka patenti palīdz iegūt investīcijas (piesaistīt investorus inovatīva produkta izstrādei), bet 54% – ka patents pats ir spēcīgs rīks, lai novērstu iespējamos pārkāpumus.

Saistībā ar dizainparaugu reģistrāciju savas zināšanas augstāk novērtējuši tie uzņēmēji, kuri paši tās reģistrējuši, – kopš aptaujas 2019.gadā, audzis to respondentu skaits, kuri savas zināšanas vērtē kā kopumā labas, attiecīgi, 2019.gadā 14% no tiem, kuriem īpašumā ir tiesības uz dizainparaugu, 2022.gadā – 20%, 2024.gadā – 26%. Tomēr kopumā tikai 6% respondentu savas zināšanas par dizainparaugiem vērtē kā kopumā labas, 21% norādījis, ka, viņuprāt, tās ir vidējas, savukārt 55% – ka tās ir kopumā sliktas. Tāpat 74% respondentu piekrīt apgalvojumam, ka ir vieglāk pierādīt savas tiesības uz dizainparaugu, ja tas ir reģistrēts. No anketā iekļautajiem apgalvojumiem par dizainparaugiem vislielāko atbalstu  respondenti pauž apgalvojumam, ka ir svarīgi savlaicīgi parūpēties par sava dizaina aizsardzību – tam piekrīt 78% respondentu, nepiekrīt 3,6%, un 20% nevar sniegt vērtējumu.

Jautāti, kur, viņuprāt, var saņemt informāciju rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jautājumos, 52,5% norādījuši Patentu valdi, kas ir būtisks pieaugums kopš iepriekšējās aptaujas, kad attiecīgi 2022.gadā šo atbildi sniedza 45% uzņēmēju. Retāk ir minēta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Ekonomikas ministrija, Tehnoloģiju pārneses centrs vai citas institūcijas. Tāpat pārliecinoši lielākā daļa respondentu (73%) uzskata, ka būtu noderīgi, ja uzņēmumi jau to reģistrācijas brīdī saņemtu informāciju par intelektuālā īpašuma aizsardzību, proti, kur, ko un kā Latvijā šajā jomā ir iespējams un ieteicams darīt.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā ir pieejams Eiropas Savienības (ES) Intelektuālā īpašuma biroja un Eiropas Komisijas piedāvātais finansiālais atbalsts rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai “Idejas stiprākam uzņēmumam”. Salīdzinot ar 2022.gada pētījuma rezultātiem, redzams, ka šogad vairāk respondentu ir atzīmējuši, ka neko nav dzirdējuši par MVU fondu “Idejas stiprākam uzņēmumam” – 2022.gadā tādi bija 65% respondentu, 2024.gadā – 79%. 2024.gadā 8% norādījuši, ka ir dzirdējuši par šāda fonda esamību, bet neko tuvāk nezina; 2% – ka kopumā zina, bet ne sīkumos; 0,3% – ka ir ļoti labas zināšanas, savukārt 10% – ka ir grūti pateikt. No tiem respondentiem, kuri kopumā zina par šo iniciatīvu, 66% nav izmantojuši/pieteikušies fonda pakalpojumiem. Fonda pakalpojumiem kopumā ir pieteikušies/ir tos izmantojuši 31% no respondentiem, visbiežāk norādot 75% līdzfinansējumu ES preču zīmei un/vai dizainparaugam (norādījuši 16% no zinātājiem).

Neskatoties uz to, ka ir samazinājies to uzņēmēju skaits, kuri zina par sniegto atbalstu, vienlaikus ir palielinājusies tā respondentu daļa, kuri ir izmantojuši vai pieteikušies kādam no fonda piedāvātajiem pakalpojumiem – 2022.gadā tādi bija 13% zinātāju, savukārt 2024.gadā – 31%. No respondentiem, kuru uzņēmums ir izmantojis vai pieteicies uz kādu no fonda pakalpojumiem, 85% atzīst, ka pieteikties bija kopumā vienkārši.