Vislielākais nodokļu parāds – vairumtirdzniecībā

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

"Lursoft" pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. eiro, liecina "Lursoft" apkopotie datu. Balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju, kopš šī gada februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš šī gada februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. "Lursoft" apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds šī gada februārī bija 144,3 tūkst. eiro, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. eiro. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. "Lursoft" izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds šī gada jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. eiro atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. eiro. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Pārskatu par saimniecisko darbību 2021.gadā AS "Amber Latvijas balzams" vēl nav iesniedzis, taču pēc VID publiskotās informācijas redzams, ka aizvadītajā gadā dzērienu ražotāja samaksāto nodokļu apjoms valsts kopbudžetā palielinājies par 7,8%, sasniedzot 76,52 milj. eiro.

Vērā ņemams nodokļu parāda pieaugums kopš šī gada februāra beigām bijis azartspēļu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, "Lursoft" izpētījis, ka vēl februārī nozares kopējais nodokļu parāds bija 330,4 tūkst. eiro, bet šomēnes tas pieaudzis jau līdz 1,37 milj. eiro. Jānorāda gan, ka uzņēmumu skaits, kuru parāda apjoms pārsniedz 150 eiro, nav palielinājies tik strauji. Ja februārī tādi bija 3 azartspēļu uzņēmumi, tad šomēnes – 4. Nozares nodokļu parāda straujais kāpums gan radies viena uzņēmuma parāda pieauguma rezultātā. "Lursoft" pētījuma dati parāda, ka SIA "DLV" nodokļu parāda apjoms šogad februārī bija 377,3 tūkst. eiro, bet šobrīd tas palielinājies jau līdz 1,36 milj. eiro.

Covid-19 pandēmijas ierobežojošo pasākumu rezultātā SIA "DLV" 2020.gadā piedzīvoja ievērojamu apgrozījuma kritumu, rādītājam samazinoties no 14,30 milj. eiro 2019.gadā līdz 5,49 milj. eiro. Aizpērno gadu uzņēmums noslēdza ar 2,16 milj. eiro zaudējumiem. Pārskatu par 2021.gadu SIA "DLV" vēl nav iesniedzis. Nodokļu parādi, kas pārsniedz 150 eiro, SIA "DLV" pēdējos gados reģistrēti regulāri.

Atšķirībā no dzērienu ražošanas, kur nozares kopējais nodokļu parāda apmērs kopš pagājušās vasaras līdz pat šī gada februārim bija praktiski nemainīgs, azartspēļu sektorā tas palielinājies jau kopš aizvadītā gada vasaras, kad "Lursoft" bija apkopojis datus par nozarēm ar lielāko nodokļu parādu.

Analizējot datus par nodokļu kopējo parādu, nemainīgi līderos atrodas vairumtirdzniecības nozare. Kopš februāra nozares kopējais nodokļu parāda apjoms audzis par 3,2%, sasniedzot jau 109,7 milj. eiro. Kopš aizvadītā gada jūlija nozares uzņēmumu nodokļu parāds palielinājies par 13,25%. Jānorāda, ka kopējais nodokļu parādnieku skaits vairumtirdzniecības nozarē kopš februāra beigām audzis par nepilniem 12%, kas ir vērā ņemams kāpums, jo iepriekš parādnieku kopējā skaita izmaiņas nozarē bijušas nebūtiskas. "Lursoft" pētījums parāda, ka nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro robežu, reģistrēts ceturtajai daļai no visiem vairumtirdzniecības uzņēmumiem.

Salīdzinot nozarēs reģistrēto uzņēmumu skaitu ar datiem par tajās reģistrēto nodokļu parādnieku skaitu, redzams, ka vairumtirdzniecība nebūt neierindojas pirmajās vietās starp nozarēm, kurās ir augstākais nodokļu parādnieku īpatsvars. Visaugstākais tas ir sabiedriskās ēdināšanas sektorā, kur 150 eiro vai lielāks nodokļu parāds reģistrēts pat 40% no visiem nozares uzņēmumiem. Kopš aizvadītā gada jūlija nodokļu parādnieku skaits nozarē palielinājies. Kopējais ēdināšanas nozares nodokļu parāds sasniedzis 31,15 milj. eiro. Kopš šī gada februāra nozares nodokļu parāds audzis par 3,6%, bet, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju – pat par 24,2%.

Augsts nodokļu parādnieku īpatsvars reģistrēts arī mēbeļu ražošanas, ēku būvniecības nozarēs. Abās nozarēs nodokļu parāds ir aptuveni 37% no visiem nozarē reģistrētajiem uzņēmumiem. "Lursoft" aprēķini rāda, ēku būvniecības sektorā kopš februāra beigām nodokļu parāda apjoms audzis par 1,15%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, pieaugums ir par 9,5%. Tikmēr mēbeļu ražošanā nodokļu parāda kāpums šogad bijis straujāks – pēdējo piecu mēnešu periodā tas pieaudzis par nepilniem 9%. Gada laikā pieaugums veido 14,4%. Uzņēmumu skaits mēbeļu ražošanas nozarē, kam reģistrēti nodokļu parādi, kopš šī gada februāra beigām palielinājies par 18%. Kopējais nozares nodokļu parāds šobrīd sasniedz 3 milj. eiro.

Nozares, kurās kopš aizvadītā gada jūlija līdz šī gada februārim bija samazinājies nodokļu parāda apmērs un tas turpinājis sarukt arī turpmākajos 2022.gada mēnešos ir, piemēram, radio un televīzijas programmu izstrāde un apraide, citu transportlīdzekļu ražošana. Jānorāda, ka šādu nozaru ir salīdzinoši maz. Tā vietā biežāk reģistrēti gadījumi, kad līdz šī gada februārim nozares nodokļu parāda apmērs samazinājās, taču turpmākajā periodā tas audzis. Šāda situācija ir reģistrēta jau iepriekšminētajā farmaceitisko pamatvielu un preparātu ražošanā, arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē, arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā.

Plašsaziņas līdzekļos jau vēstīts, ka ražošanas sektoru būtiski ietekmējis ievērojamais resursu cenu kāpums. Medijos par to visbiežāk izteikušies pārtikas ražošanas sektorā strādājošie uzņēmumi, kuri vērš uzmanību uz iedzīvotāju pirktspējas mazināšanos un brīdina, ka preču cenu pieaugums sagaidāms arī turpmāk. "Lursoft" izpētījis, ka pārtikas produktu ražošanas uzņēmumu nodokļu parāds kopš februāra audzis par 13,7%, sasniedzot 10,8 milj. eiro. Iepriekš, kopš pagājušā gada jūlija līdz februārim, bija vērojams neliels nodokļu parāda kritums. Vienlaikus jānorāda, ka kopējais parādnieku skaits pārtikas ražošanas nozarē kopš februāra audzis par 6%. Nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, šī gada jūlijā bija 26% no visiem nozarē strādājošajiem komersantiem.

Nozares, kurām šī gada jūlijā reģistrēts lielākais nodokļu parāda apmērs

Nozares, kurās kopš šī gada februāra reģistrēts lielākais nodokļu parāda pieaugums