Kā komercīpašumu tirgus reaģē uz ekonomikas pārmaiņām

Februāra sākumā visas trīs Baltijas valstis veiksmīgi atvienojās no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas un veica sinhronizāciju ar Eiropas Savienības valstu energosistēmu. Saistībā ar šo nozīmīgo notikumu daudzviet valdīja satraukums un neziņa – kas notiks ar elektrības cenām, vai tās strauji nekāps. Šā brīža prognozes par to neliecina un nav arī pamata satraukumam, ka līdz ar atvienošanos no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas varētu aptrūkties vairumtirdzniecības piedāvājums.

2024.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 685 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2023.gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 149 eiro jeb 9,7%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,38 eiro jeb par 12,1%.

Uzņēmēju noskaņojums 2025.gada janvārī, salīdzinot ar 2024.gada decembri, uzlabojās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā pasliktinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Lai arī šajā gadā stājās spēkā vairākas nozīmīgas nodokļu reformas, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju Baltijas reģionā, “Swedbank Finanšu institūta” veiktais Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājums rāda, ka situācija saglabājas izaicinoša. Kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā.

2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 1,7%, pie tam nespecializētajos pārtikas veikalos apgrozījums samazinājās par 2,8%, bet specializētajos veikalos mazumtirdzniecība pieauga par 4,3%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 7,2%, autodegvielas – par 2,0%.

2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada decembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 5,9%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 2,7%, savukārt būvmateriālu cenas samazinājās par 0,4%.

Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra speciālisti apkopojuši informāciju par Latvijas jūrnieku atalgojumu. Aptaujātas tika jūrnieku darbā iekārtošanas kompānijas (kruingkompānijas), atbildes sniedza 33 kompānijas, kas kopā apkalpo 78% no visiem ar kruingkompāniju palīdzību darbā iekārtotajiem jūrniekiem.

2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2023gada decembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis saruka par 2,2%, savukārt eksportētajai produkcijai palielinājās par 2,2%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas palielinājās par 2,8%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 1,8%.

2024.gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un kopš novembra tas ir pieaudzis par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aprēķins. Salīdzinot ar 2023.gada decembri, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem.

2024.gada novembrī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 172,5 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 10,7% pieaugumu pret 2023.gada novembri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 299,5 tūkst. nakšu, kas ir par 15,5% vairāk, salīdzinot ar 2023.gada novembri.

2024.gada decembrī cenas gada griezumā pieauga par 3,3%, bet salīdzinājumā ar novembri dzīves dārdzība bija par 0,2% augstāka. Gada inflācija ir strauji pieaugusi kopš augusta, kad tā bija tikai 0,7%. Galvenais iemesls bija nevis notikumi tieši pērnā gada pēdējos 4 mēnešos, bet gadu iepriekš. Pērn laikā no aprīļa līdz novembrim mēneša inflācija visu laiku bija mazāka nekā tā mēdz būt attiecīgajā laikā. 2023.gada otrā puse bija vēl daudz neparastāka – tad bija ilgstošs cenu kritums no mēneša uz mēnesi, veidojot “neizdevīgu” fonu pērnā, 2024.gada inflācijas aprēķiniem. Decembra stāsts jau ir sarežģītāks, jo tad mēneša inflācija jau bija gada nogalei salīdzinoši augsta, cenas pret novembri pieauga par 0,2%, kaut visbiežāk tās šajā laikā samazinās, vidēji par 0,1–0,2%.

Uzņēmēju noskaņojums 2024.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, uzlabojās apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā, kā arī būvniecībā, bet pakalpojumu sektorā saglabājās nemainīgs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veikto konjunktūras apsekojumu dati.

2024.gada oktobrī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 197,6 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 12,2% vairāk nekā 2023.gada oktobrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 344,9 tūkst. nakšu, kas ir par 8,8% vairāk, salīdzinot ar 2023.gada oktobri.

2024.gada 12.decembrī Eiropas Centrālās banka (ECB) pieņēma lēmumu par kārtējo procentu likmju samazinājumu. ECB noguldījumu likme tika samazināta par vēl 0,25 procenta punktiem un atkāpsies uz 3%. Vēl jūnija sākumā tā bija 4%. Līdzīgs samazinājums ir vērojams arī kredītņēmējiem piemērotajās Euribor likmēs.