Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem, Lursoft apkopojis TOP100 lielākos vietējā kapitāla uzņēmumus, sarakstā iekļaujot sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kuru dalībnieki un patiesie labuma guvēji ir Latvijas valstspiederīgie.

3.ceturksnī darba tirgus datos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nozīmīgi nav mainījies nekas – ne bezdarba līmenis, ne nodarbinātības līmenis, ne strādājošo skaits. Tomēr var teikt, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies. Bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu laikā, kad sezonālu faktoru dēļ tam drīzāka bija jāsamazinās, tas sasniedzis 6,5%. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada 3.ceturksni nodarbināto skaits ir samazinājies par 8,6 tūkst., ko varētu uzskatīt par nozīmīgu pārmaiņu, tas ir gandrīz procents no kopskaita. Bezdarba līmenis gada laikā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet tas tāpēc, ka ilglaicīgo demogrāfisko procesu dēļ par 15,3 tūkst. samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.

2023.gada 3.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 890,9 tūkst. jeb 64, % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2023.gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā tas ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

2023.gada septembrī Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 208,1 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 6% vairāk nekā 2022.gada septembrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 368 tūkst. nakšu, kas ir par 6,7% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada septembri.

Lursoft datu bāzē pieejama informācija par 3331 nekustamo īpašumu darījumu, kas reģistrēts 2023.gada oktobrī. Darījumu kopējā summa veido 159,55 milj. eiro. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, oktobrī reģistrēts par 15,7% darījumu vairāk, savukārt to kopsumma ir par 32,97% lielāka nekā septembrī reģistrētajiem darījumiem.

Jaunākais “Ernst & Young” (EY) uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums “EY CEO Outlook Pulse” atklāj, ka, neskatoties uz dažādiem nenoteiktības riskiem, uzņēmēji sagaida, ka nākamais gads būs labāks vai pat būtiski labāks par šo gadu. Proti, 66% uzņēmēju uzskata, ka nākamgad spēs ģenerēt augstākus ieņēmumus nekā 2023.gadā, kamēr 25% domā, ka ieņēmumi būs aptuveni tādā pašā līmenī kā šogad. Tikai 9% uzskata, ka ieņēmumi nākamgad samazināsies.

2023.gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,56 mljrd. eiro, kas faktiskajās cenās bija par 23,3% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 29,2%, bet importa vērtība par 18,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Septembrī Latvija eksportēja preces 1,52 mljrd. eiro apmērā, bet importēja par 2,04 mljrd. eiro.

2023.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada 3.ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 16,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības apjoms pieauga ēku būvniecībā – par 33,2%, specializētajos būvdarbos – par 16,6% un inženierbūvniecībā – par 2,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājiess par 2,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2022.gadā TOP100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. eiro. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

2023.gada septembrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ražošanas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē samazinājās par 20,9%, apstrādes rūpniecībā – par 4,6%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē – pieaugums par 18,3%.

Aizvadītajā mēnesī Latvijā reģistrēti 750 jauni uzņēmumi, to kopējam pamatkapitālam sasniedzot 6,68 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotie dati.

Uzņēmēju noskaņojums 2023.gada oktobrī uzlabojies mazumtirdzniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet apstrādes rūpniecībā saglabājies bez būtiskām izmaiņām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Apkopojot datus par teju 105 tūkst. uzņēmumu, kas iesnieguši pārskatus par 2022.gadu, redzams, ka vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu pērn audzis par 12,26%, tomēr, neskatoties uz šī rādītāja kāpumu, vidējās peļņas rezultāts uz vienu uzņēmumu pēc nodokļu nomaksas sarucis par gandrīz 3%, vēsta Lursoft. Vienlaikus, analizējot datus vairāku gadu griezumā, redzams, ka vidējā peļņa uz vienu uzņēmumu, lai arī pagājušajā gadā sarukusi, ir būtiski augstāka nekā pirmspandēmijas laikā (2019.gadā – vidēji 36,88 tūkst. eiro uz vienu uzņēmumu, 2017.gadā – 26,18 tūkst. eiro uz vienu uzņēmumu).