Eksporta bedri šķērsojam pa valsts pasūtījumu tiltu
2023-11-30
Pēteris Strautiņš, AS “Luminor Bank”, galvenais ekonomists
Papildinātie un precizētie 3.ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) dati vēsta, ka ekonomikas pamatskaitļi – IKP, kopējā pievienotā vērtība, kopējais patēriņš ir ļoti maz mainījušies gan ceturkšņa, gan gada laikā. Šis “miera stāvoklis” nekādi nevar mūs virzīt uz priekšu konverģences ceļā, taču ekonomiskā situācija kļūst tīkamāka sabiedrības vairākumam, kas ir algota darba veicēji – reālo algu kāpums ir atsācies, tiesa gan, līmenis vēl atpaliek no vēsturiski augstākā punkta.
Publicētie 3.ceturkšņa IKP dati ir nedaudz vājāki nekā Centrālā statistikas pārvalde sākotnējā novērtējumā pirms mēneša, kas nepārsteidz, jo starplaikā publicētajos nozaru rezultātos vīdēja mīnusu zīmes. Šodien uzzinājām, ka IKP gada griezumā samazinājās par 0,7%. Daļēji laba ziņa – nav pilnīgi pazudis pieaugums pret iepriekšējo ceturksni, tikai ir sarucis līdz 0,2%. Cits mierinājums – sezonāli izlīdzinātajos datos arī pieaugums gada griezumā nebija negatīvs, tas bija tieši nulle. IKP dati ir vērtējumi, kas ir balstīti uz citiem vērtējumiem, tie vēl tiks pārrēķināti, tāpēc varam mierināt sevi ar domu, ka nezinām, vai notiek ekonomikas lejupslīde vai stagnācija. Nav tā jaukākā izvēle, protams, bet ņemot vērā nelabvēlīgos ārējos apstākļus, varēja būt ļaunāk.
Sliktākā šodienas ziņa varētu būt tas, ka samazinājusies pievienotā vērtība komercpakalpojumos (-2,4%), informācijas un sakaru nozarē (-1%). Bija cerība, ka šīs nozares turpinās attīstīties, kompensējot vājo preču eksporta nozaru sniegumu. Tām ir laba vēsturiskā tendence, tās ir bijušas diezgan noturīgas pret ekonomiskajiem cikliem partnervalstīs. Par šādu risku gan jau brīdināja pakalpojumu eksporta dati. Cerēsim uz šo nozaru izaugsmes atjaunošanos, tam ir priekšnoteikumi – kvalitatīvas papildus biroju telpas un aktīvāks Rīgas pašvaldības darbs investoru piesaistē. Kāda laba ziņa šīs sliktās ziņas iekšienē – eksporta attīstību virzošā programmēšana ir augusi par 7,5%, informācijas un sakaru kopējo kritumu nosaka sakari (-15,2%). Nav manīts, ka cilvēki mazāk laika pavadītu, uz ielas skatoties telefonos, šīs apakšnozares pievienotās vērtības svārstības Latvijā jau vairākus gadus ir grūti izprotamas.
Neiepriecinoši ir kopējie rezultāti arī citās galvenajās eksporta nozarēs. Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība gada griezumā samazinājās par 6,3%, tas ir vairāk par ražošanas apjomu kritumu. Tas nav liels pārsteigums, jo vairākās apakšnozarēs ir nelabvēlīgas izmaksu un pārdošanas cenu attiecības izmaiņas. Dabas resursu nozarēs šogad ir absolūtā vētra (-10,7%). Ir zemas pārdošanas cenas svarīgākajiem produktiem (apaļkoki, graudi, svaigpiens), bet atsevišķos izmaksu posteņos vēl atbalsojas pērnā gada globālo krīžu ietekme, turklāt šogad piedzīvojām arī vētras burtiskā nozīmē. Arī transporta un sakaru nozarē kritums līdzīgs (-9,3%), aviācijai nekompensējot “klasiskā” tranzīta apsīkumu.
Eiropas Centrālā banka jau otro sanāksmi pēc kārtas nolēma saglabāt nemainīgas procentu likmes. Šis lēmums seko pēc astoņu secīgu likmju samazinājumu sērijas, kas ilga gadu un noslēdzās jūnijā. Eiropas Centrālā banka norādīja, ka monetārā politika šobrīd ir “labā stāvoklī”, taču nesniedza skaidru apstiprinājumu par turpmāko likmju samazināšanu. Šāda pieeja lika tirgus dalībniekiem samazināt gaidas par turpmākiem likmju kritumiem šī gada laikā. Visticamāk, līdz gada beigām likmes paliks nemainīgas.
Ekonomika
08:49, 16. Sep. 2025
2024.gadā Latvijā reģistrēti 9320 jauni uzņēmumi. Tas ir lielākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo piecu gadu laikā. Savukārt likvidēto uzņēmumu skaits pērn bija otrs zemākais pēdējos 10 gados. Vai šo tendenci skaidro uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās, vai arī pastāv citi iemesli?
Ekonomika
06:00, 10. Sep. 2025
2025.gada augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja Amerikas Savienoto Valstu valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1.augustā, taču mēneša gaitā akciju tirgus indeksi atkopās. Amerikas Savienoto Valstu akciju tirgus pieauga par 2%, sasniedzot jaunas virsotnes. Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi arī uzrādīja pozitīvu sniegumu ar attiecīgi 0,95% un 1,3%.
Ekonomika
15:13, 4. Sep. 2025
Pirms neilga laika ziņu portālos parādījās virsraksti, kas vēstīja, ka Eiropas Centrālās bankas jau ierastais procentu likmju samazinājums nav noticis. Kas ietekmē procentu likmes un ko varam sagaidīt turpmāk?
Ekonomika
06:00, 19. Aug. 2025
Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par Amerikas Savienoto Valstu ekonomikas atveseļošanos. Arī “Wall Street Journal” raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un Amerikas Savienoto Valstu ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.
Ekonomika
15:21, 11. Aug. 2025
Globālās ekonomikas vārguļošana, energoresursu cenu kritums un neskaidrību turpināšanās attiecībā uz iespējamo Amerikas Savienoto Valstu muitas tarifu pieaugumu pasauli virza pretī zemākai inflācijai un, ja ilgstoši veidojas negatīvu scenāriju kopums, var novest pat pie deflācijas.
Ekonomika
06:00, 9. Jūl. 2025
Ārvalstu investoru interese par Baltijas valstīm saglabājas augsta, neraugoties uz sarežģīto ģeopolitisko un ekonomisko vidi. Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētījums “Sentiment Index 2024” liecina, ka investīciju klimats reģionā tiek vērtēts pozitīvi. Kāda ir Latvijas pozīcija Baltijas mērogā un kādi faktori ietekmē investoru izvēli?
Ekonomika
06:00, 26. Jūn. 2025
Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm no 2025.gada turpmākajos trijos gados, pateicoties straujam Euribor likmes kāpumam, jāmaksā solidaritātes iemaksa 60% apmērā no peļņas pieauguma. Tomēr, sasniedzot noteiktu kreditēšanas pieaugumu, ir iespējams saņemt nodokļa atlaidi. Vai tas ir veicinājis kreditēšanas palielināšanos?
Ekonomika
06:00, 11. Jūn. 2025
Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) ekonomikas attīstības ceļi pēdējos gados ievērojami atšķiras. Kādēļ ASV izaugsme un produktivitāte pārspēj Eiropas rādītājus?
Ekonomika
06:00, 21. Mai. 2025
Latvijas ekonomika ir dziļi integrēta gan Eiropas, gan globālajos tirgos, un lielākās eirozonas valstis kā galvenie ekonomikas dzinēji nosaka pieprasījumu pēc Latvijas eksportētajām precēm un pakalpojumiem, kā arī ietekmē investīciju plūsmas. Kā globālās ekonomikas tendences ietekmē Latvijas ekonomikas stabilitāti un konkurētspēju?
Ekonomika
06:00, 8. Apr. 2025
Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu. Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko īpaši veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriālie segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025.gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?
Ekonomika
06:00, 25. Mar. 2025
Februāra sākumā visas trīs Baltijas valstis veiksmīgi atvienojās no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas un veica sinhronizāciju ar Eiropas Savienības valstu energosistēmu. Saistībā ar šo nozīmīgo notikumu daudzviet valdīja satraukums un neziņa – kas notiks ar elektrības cenām, vai tās strauji nekāps. Šā brīža prognozes par to neliecina un nav arī pamata satraukumam, ka līdz ar atvienošanos no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas varētu aptrūkties vairumtirdzniecības piedāvājums.
Ekonomika
06:00, 11. Mar. 2025
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps nesen noteica 25% tarifu importam no Kanādas un Meksikas un 10% tarifu importam no Ķīnas. Vai arī Eiropas Savienībai draud tas pats?
Ekonomika
06:00, 24. Feb. 2025
2024.gada decembrī cenas gada griezumā pieauga par 3,3%, bet salīdzinājumā ar novembri dzīves dārdzība bija par 0,2% augstāka. Gada inflācija ir strauji pieaugusi kopš augusta, kad tā bija tikai 0,7%. Galvenais iemesls bija nevis notikumi tieši pērnā gada pēdējos 4 mēnešos, bet gadu iepriekš. Pērn laikā no aprīļa līdz novembrim mēneša inflācija visu laiku bija mazāka nekā tā mēdz būt attiecīgajā laikā. 2023.gada otrā puse bija vēl daudz neparastāka – tad bija ilgstošs cenu kritums no mēneša uz mēnesi, veidojot “neizdevīgu” fonu pērnā, 2024.gada inflācijas aprēķiniem. Decembra stāsts jau ir sarežģītāks, jo tad mēneša inflācija jau bija gada nogalei salīdzinoši augsta, cenas pret novembri pieauga par 0,2%, kaut visbiežāk tās šajā laikā samazinās, vidēji par 0,1–0,2%.
Ekonomika
15:11, 10. Jan. 2025
2024.gada 12.decembrī Eiropas Centrālās banka (ECB) pieņēma lēmumu par kārtējo procentu likmju samazinājumu. ECB noguldījumu likme tika samazināta par vēl 0,25 procenta punktiem un atkāpsies uz 3%. Vēl jūnija sākumā tā bija 4%. Līdzīgs samazinājums ir vērojams arī kredītņēmējiem piemērotajās Euribor likmēs.
Ekonomika
09:52, 17. Dec. 2024