Novembra iesākumā, gaidot vēlēšanu rezultātus, finanšu tirgus kustības bija minimālas, kā tas ir ierasts pirms tirgum būtiskiem notikumiem. Savukārt līdz ar vēlēšanu nakts pirmajām indikācijām, ka Donalds Tramps un Republikāņu partija kopumā ir saņēmusi nozīmīgu vēlētāju atbalstu vairākos ierasti svārstīgākajos štatos, tirgi reaģēja samērā strauji. Obligāciju tirgi iecenoja iespējamu ekonomikas paātrināšanos un lielākus budžeta deficītus, kā rezultātā pieauga Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības obligāciju ienesīgumi. Līdz ar tiem pieauga ASV dolāra vērtība pret citām pasaules vadošajām valūtām. Vienlaikus uz vēlēšanu iznākumu pozitīvi reaģēja arī akciju tirgus, visizteiktāk ASV.

Bez pārsteigumiem negatīvi izcēlās Ķīna, attiecībā uz kuru nākamā administrācija atkal varētu vērst nelabvēlīgus mērus. Jāpiebilst, ka rakstīšanas brīdī vēl nav izziņots galīgais rezultāts Pārstāvju palātā. Ja arī Kongresa apakšpalātā vairumu vietu iegūtu republikāņi, tas viņiem ļautu brīvāk pildīt priekšvēlēšanu kampaņās minēto.

Svārstīgais oktobris

Oktobrī finanšu tirgos bija vērojamas izteiktas svārstības, un negatīvajā teritorijā mēnesi noslēdza gan akciju, gan obligāciju tirgus indeksi. Attīstības valstis uzrādīja straujāko akciju cenu kritumu ar 4,5%, kamēr Eiropas un ASV indeksi samazinājās par attiecīgi 3,3% un 0,9%. Obligāciju pusē cenu kritumu uzrādīja visi lielākie obligāciju tirgus sektori, starp kuriem visspilgtāk ar nelielu pozitīvu atdevi izcēlās Eiropas paaugstināta riska obligācijas, pieaugot par 0,6%. Straujāko obligāciju cenu kritumu piedzīvoja ASV valdības un ASV investīciju reitinga obligāciju indeksi ar attiecīgi 2,6% un 2,7% kritumu.