Straujais procentu likmju pieaugums, ko pērn inflācijas apkarošanai turpināja realizēt Eiropas Centrālā banka (ECB), pretēji daudzu gaidītajam nav bijis par šķērsli banku izsniegtā finansējuma apjoma kāpumam. Procentu likmju paaugstināšanās ir veicinājusi strauju peļņas apjoma pieaugumu, kas šogad, visticamāk, apstāsies.

Apmēram pusotra gada laikā Latvijas banku bizness nonācis uzmanības centrā saistībā ar straujo peļņas apjoma pieaugumu, kas lielā mērā ir izskaidrojams ar ECB īstenoto monetāro politiku, lai bremzētu jau tā augsto inflāciju. Respektīvi, lai samazinātu patēriņa cenu pieauguma tempu, monetārie līdzekļi no kādreiz patēriņu stimulējošajiem tika pārvērsti par tādiem, kas to ierobežo. Proti, brīdī, kad ekonomiku nepieciešams aktivizēt, ECB procentu likmes samazina, taču, lai ierobežotu patēriņu un panāktu inflācijas samazināšanos, tiek izmantotas pretējas metodes.

Problēma bija tajā, ka šoreiz likmju kāpums bija ļoti stāvs, mazliet vairāk nekā gada laikā eiro bāzes procentu likmei palielinoties no 0% līdz 4,5%. Šāds kāpums ir ļoti straujš, sagādājot kredītu ņēmējiem ļoti nepatīkamus brīžus, jo ikmēneša aizdevumu maksājums ne pārāk turīgām mājsaimniecībām varēja pieaugt pat par simtiem eiro. Tajā pašā laikā bankām vismaz īslaicīgi radās iespēja tikt pie papildu peļņas.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem pērn Latvijas komercbanku peļņa pēc nodokļiem sasniedza 622,2 milj. eiro – gandrīz divtik vairāk nekā 2022.gadā. Straujais peļņas pieaugums sabiedrībā ir radījis visai plašas diskusijas, taču svarīgāk būtu apdomāt to, kā kredītņēmējiem sevi pasargāt nākotnē, nepieļaujot līdzīgas kļūdas kā iepriekš.