Strauji atnākusī inflācija un dažādi ģeopolitiskie pavērsieni šo gadu globālajā finanšu tirgū sola izaicinājumiem pilnu. Tomēr pagaidām, neņemot vērā dažādus sarežģījumus, finanšu tirgus izticis bez būtiskiem satricinājumiem.

Pagājušais gads bijis labs tiem ieguldītājiem, kas savus līdzekļus bija izvietojuši investīciju ziņā riskantākajos tirgus segmentos – akcijās, preču biržu izejvielu kontraktos, kriptovalūtās un investīciju fondos, kuri tiešā vai pastarpinātā veidā gūst vērtības pieaugumu no iepriekš minēto finanšu instrumentu cenu kāpuma. Tādējādi divciparu procentu ienesīgums (lielo biržu indeksu vērtība ASV un Eiropā pieauga par 15–25%) nebija nekas neparasts, turklāt pastāvēja iespēja tikt arī pie simtos procentu vērta ieguldījuma vērtības pieauguma. Tas gan vairāk attiecas uz kriptovalūtām un tām piesaistītajiem biržā tirgotajiem fondiem. Taču, kā jau daudzkārt minēts, kriptovalūtām nav finansiāla seguma, līdz ar to kāpums var notikt tikai līdz brīdim, kamēr pircēju interese par tām ir lielāka nekā pārdevēju aktivitāte.

Būtībā kriptovalūtas var uzskatīt par riskantu investīciju produktu, kas sevi attaisno laikā, kamēr finanšu tirgos ieplūst nauda un pircēji gatavi uzņemties risku. Taču, tiklīdz nauda no riskantākajiem ieguldījumu segmentiem sāk aizplūst, arī kriptovalūtu vērtība, vismaz populārajam bitkoinam, mazinās. Šie tirgus fakti tad arī zināmā mērā var sniegt atbildi uz jautājumu, kas šogad notiks kriptovalūtu tirgū. Proti, ja globālais investīciju mikroklimats saglabāsies tikpat labvēlīgs, kā tas jau noticis vairāk nekā desmit gadu, tad ir pamats cerībām uz jauniem kriptovalūtu cenu rekordiem.

Naudas stimuli

Minētās desmitgades laikā un jo īpaši kopš Covid-19 ienākšanas mūsu dzīvē pasaule ir piedzīvojusi ļoti apjomīgus – triljoniem dolāru, eiro vai to ekvivalentiem citās valūtās vērtus – finanšu stimulus, kas pārsvarā izpaudušies kā centrālo banku īstenoti valstu valdību parāda vērtspapīru (obligāciju, parādzīmju) pirkumi, lai nodrošinātu iespējami zemākas aizdevuma likmes, padarot lētāku aizņemšanos gan pašām valdībām, gan korporatīvajam sektoram, gan mājsaimniecībām, tādējādi kāpinot patēriņu un investīcijas.