Vismaz vienā ziņā mans un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedoklis sakrīt – mums ir izteikta nepatika pret tiem, kas ļaunprātīgi izvairās no nodokļu nomaksas jeb rada krimināli sodāmas shēmas. Te ir runa par trim galvenajām kategorijām – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu, aplokšņu algām un ienākumu slēpšanu ofšoros.

Par katru no šīm “sērgām” turpmāk apkopošu redzamākās tendences Latvijā un ārpus tās. Par to arī sīkāk visa iepriekšējā gada garumā “Tax Stories” 20 raidījumos diskutējām ar pasaulē iecienītiem nodokļu ekspertiem. Tālāk par būtiskāko no šīm sarunām. Un sākšu ar PVN.

PVN plaisa - problēmas mērījums

Latvijā PVN plaisa (neiekasētā PVN mērījumi) saskaņā ar jaunāko Eiropas Komisijas (EK) pētījumu 2019. gadā bija sarukusi līdz 237 milj. eiro un ir pat zemāka par Eiropas Savienības (ES) vidējo PVN plaisas rādītāju. Salīdzinājumam – vēl 2015. gadā piektā daļa no patērētājiem iekasētā PVN eiro netika iemaksāti budžetā, kopā radot ap 484 milj. eiro iztrūkumu PVN ieņēmumos. Labākie paraugi, uz kuriem varam tiekties, ir Horvātija ar 77 milj. eiro un Kipra ar 54 milj. eiro PVN plaisu (šajās abās valstīs bija arī lielākais progress salīdzinājumā ar 2018. gadu), arī Igaunijas 116 milj. eiro ir divreiz labāks rādītājs nekā Latvijā. Procentuāli no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem PVN plaisa Latvijā ir piektais sliktākais rādītājs ES.