Lai arī šī gada 1.ceturksnī atsevišķi ekonomikas dati ir bijuši iepriecinoši, valsts ekonomiskā izaugsme šogad var būt visai neizteiksmīga un balansēt nedaudz virs nulles atzīmes.
Raugoties statistikas datu kontekstā, varētu teikt, ka kopumā Latvijas tautsaimniecībai gads ir sācies visai labi. Diezgan ticamā ekonomikas krituma vietā esam tikuši pat pie mikro izaugsmes, kas uz kopējā norišu fona ir vērtējams atzīstami.
Labās un sliktās ziņas
Kopumā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pagājušajā gadā ir pieaudzis par 0,1%, vēsta Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ekonomikas datu kontekstā tās ir gan labas, gan sliktas ziņas. Labā ir tā, ka “tikai 0,1%” IKP pieaugumu jeb ekonomikas apjoma izmaiņas (pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem) izraisīja samērā liels brīvdienu skaits. Sezonāli un kalendāri koriģētie dati, kas būtībā norāda uz to, kāds ir ekonomiskās izaugsmes ātrums, vēsta par IKP izaugsmi 0,9% apmērā. Vienkāršā valodā var teikt, ka gada laikā ekonomiskās izaugsmes temps ir palielinājies par 0,9%, bet ekonomikas apjoms – par 0,1%.
Sliktā ziņa ir tā, ka ekonomisko izaugsmi nav veicinājis neviens no tās tradicionālajiem dzinējspēkiem, kuriem gan iepriekšējā gadu desmitā, gan arī šīs desmitgades laikā būtu ilgtermiņa devums Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Tā vietā redzams, ka viens no galvenajiem izaugsmes nodrošinātājiem 1.ceturksnī bija valsts pārvalde un aizsardzība, pie kuras tiek pieskaitīta arī obligātā sociālā apdrošināšana. Tātad faktiski var teikt, ka ekonomisko izaugsmi lielā mērā balstīja lieli budžeta tēriņi, kas minētajai publiskā sektora nozarei šī gada 1.ceturksnī ļāva piedzīvot 9,7% kāpumu salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pagājušajā gadā.
No sfērām, kas darbojās ar visai strauju apgriezienu kāpumu, ir jāmin arī veselība, sociālā aprūpe, un izglītība. Šajās jomās, rēķinot gada izteiksmē, ir fiksēts vairāk nekā 7% pieaugums. Šeit varam runāt par komerciālo aspektu, kā arī ārvalstu naudas absorbēšanu, kā tas notiek izglītības nozarē ar ārvalstu studentiem vai, veselības aprūpei saņemot maksājumus no ārvalstīs strādājošiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri izmanto Latvijas medicīnas industrijas pakalpojumus. Abas nozares, protams, stutē lielāks valsts budžeta finansējums.
No citām sfērām ir vērts pieminēt tā dēvēto “pārējo rūpniecību”, kas ietver ieguves rūpniecību un karjeru izstrādi, kā arī enerģētikas sektoru. Abās rūpniecības nozarēs kopumā gada laikā tiek lēsta 7,5% izaugsme, ko var saistīt gan ar aktivizēšanos attiecībā uz dažādiem būvdarbiem, gan augošo aktivitāti enerģētikā. Šeit var minēt gan mūsu lielākās nozares kompānijas akciju sabiedrības “Latvenergo” aktivitātes gan pašu mājās, gan ārvalstu tirgos, gan alternatīvās enerģijas nozares attīstību, kur pēdējā laikā sevišķi manāma ir rosīšanās saules enerģijas sektorā. Vēl aktivitātes ir jūtamas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, kas saskaņā ar statistiķu aplēsēm gada izteiksmē ir augusi par 5,7%. Dinamiskākā izaugsme saistīta ar augkopības biznesu, kur apjoms gada laikā pieaudzis par 15%. Tajā pašā laikā lopkopībā vērojams 2,5% samazinājums. Sevi samērā labi pieteikusi zivkopība un mežsaimniecība. Zivsaimniecības nozarē vērojams kāpums par 14,2%, bet mežsaimniecības un mežizstrādes nozare augusi par 4,2%.
