Vai ir vērts ieguldīt IPO?
2024-08-06
Rolands Zauls, AS “Swedbank”, Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs
Arvien biežāk dzirdam, ka kāds pašmāju uzņēmums plāno īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb initial public offering (IPO). Kā piemēru var minēt tādus uzņēmumus kā akciju sabiedrība (AS) “Virši-A”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) “Enefit Green”, AS “APF Holdings”, un nule kā izskanējusi arī ziņa par SIA “Kalve Coffee”. Pirmkārt, ir apsveicami, ka uzņēmumi ir paplašinājuši savu redzesloku un kā finansējuma piesaistes iespējas izskata ne tikai finanšu iestāžu piedāvājumus, bet arī biržu.
IPO nozīmē, ka uzņēmums akciju kotāciju biržā sāk pirmo reizi, visbiežāk ar mērķi piesaistīt jaunu kapitālu jaunu produktu izstrādei un ieviešanai tirgū, eksporta paplašināšanai, konkurentu vai sadarbības partneru pārpirkšanai. Taču jautājums no potenciālo investoru perspektīvas – vai un cik izdevīgi ir ieguldīt naudu IPO?
Kādu atdevi ir radījuši IPO?
IPO piemēri gan pasaulē, gan Latvijā ir dažādi, no tiem citi ir veiksmīgāki, citi – mazāk veiksmīgi. Daudz biežāk, protams, dzirdam labos piemērus. Viens no tādiem varētu būt “Nvidia” IPO, kas savu publisko akciju tirdzniecību īstenoja tālajā 1999.gadā. Ja tajā laikā tiktu investēti 10000 dolāru, tie šodien būtu pieauguši aptuveni līdz aptuveni 30 milj. dolāru. Lai gan šī atdeve ir iespaidīga, šādi piemēri ir salīdzinošs retums. Turklāt, neskatoties uz iespaidīgo akcijas vērtību pieaugumu, “Nvidia” vēsturē bijuši arī periodi, kad uzņēmuma akcijas cena ir sabrukusi vairāk nekā par 50%. Piemēram, no 2021.gada novembra līdz 2022.gada oktobrim “Nvidia” akcijas cena bija samazinājusies par aptuveni 65%. Kritumu tajā laikā noteica satraukums par augošo procentu likmju ietekmi un tehnoloģiju pieprasījuma samazināšanās pēc Covid-19 krīzes beigām. Tāpat uzņēmuma akcijas cena krita no 2008.gada finanšu krīzes par aptuveni 80%. Tam, lai “Nvidia” atkarotu savu 2007.gada akcijas cenas virsotni, bija nepieciešami gandrīz 9 gadi. Lai arī, runājot par “Nvidia”, vienmēr tiek piesaukti spīdoši pieauguma procenti, šo akciju turēšana nemaz tik vienkārša ilgākā termiņā nav bijusi. Līdz ar to šī uzņēmuma veiksmes stāsts ne vienmēr izskatījies tik garantēts, kā varētu šķist tagad.
Kopumā, analizējot dažādus IPO, var teikt, ka tā ir sava veida loterijas spēlēšana. Loterijā biežāk laimestu negūst, nekā gūst, taču, ja paveicas, laimests var būt liels. Līdzīgi ar IPO – visbiežāk tie negarantē lielu peļņu tuvāko 10 gadu perspektīvā, taču tam ir arī cita pievienotā vērtība, ko novērtē investori. Piemēram, iespēja atbalstīt vietējos uzņēmumus, nozaru attīstību, arī dažādas lojalitātes programmas. Taču, ja mērķis ir pārspēt biržu indeksu rezultātus, daudz vairāk IPO strādās pret jums, nevis par labu jums.
Viena no visaptverošākajām izpētēm par IPO atdevi pieder Džeremijam Sīgelam no Pensilvānijas Universitātes Vartonas skolas. Viņa pētījumā tika analizēti gandrīz 9000 akciju IPO ienesīgumu rezultāti kopš 1968.gada. Pētījumā pieņēma, ka katra akcija tika iegādāta vai nu par piedāvājuma cenu, vai arī tirdzniecības pirmā mēneša beigās, un pēc tam tika turēta līdz 2003.gada beigām. Tika konstatēts, ka IPO ienesīgums vidēji par 2%–3% gadā atpaliek no tirgus, un četri no pieciem IPO ienesīguma ziņā atpaliek no mazo uzņēmumu akciju indeksa. No šiem četriem no pieciem gadījumiem, kuriem neveicās, pusei atdeve bija zemāka par 10% gadā, vairāk nekā trešdaļai zemāka par 20% gadā un aptuveni vienai no sešām bija zemāka par 30% gadā. Kaut arī šie rādītāji nav tik bēdīgi, kā spēlēšana loterijā, tie noteikti ir daudz sliktāki, nekā lielākā daļa citu ieguldījumu, piemēram, labi diversificētā ieguldījumu fondā vai biržā tirgotā fonda jeb exchange-traded fund (ETF), kas seko līdzi “S&P500 indeksam” vai “MSCI World”.
Lasītājs jautā: Latvijā reģistrēts individuālais komersants (IK) iegādājas preces Shein.com un citos internetveikalos. Vai šādā gadījumā IK jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam? Kādas sekas var rasties, ja PVN nav piemērots?
Finanses
06:00, 12. Feb. 2025
Fiktīvie darījumi ir viens no izplatītākajiem riskiem nodokļu tiesību jomā, īpaši pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) kontekstā. Šādu darījumu slazds ir nopietns drauds uzņēmējdarbībai, jo var radīt ne tikai finansiālas sekas, bet arī kaitēt uzņēmuma reputācijai. Rūpīga darījumu dokumentācija un partneru pārbaude ir galvenie elementi, kas palīdzēs aizsargāties no iespējamām nodokļu risku problēmām. Latvijas tiesu prakses gadījumi apliecinājuši, cik svarīga ir tieši dokumentu esība.
Finanses
09:00, 11. Feb. 2025
Lasītājs jautā: Vai atvasinātai publiskai personai, kas ir Kultūras ministrijas pārraudzībā, attiecīgi tiek daļēji finansēta no valsts budžeta, pienākas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredzētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumi darbinieku dāvanām?
Finanses
09:00, 22. Jan. 2025
Publiskajā vidē nereti parādās viedokļi, ka bankas un finanšu iestādes uzdod pārāk daudz jautājumu vai nepamatoti atsakās sniegt finanšu pakalpojumus saistībā ar paaugstinātiem naudas atmazgāšanas riskiem. Vai tā tik tiešām ir šī brīža ikdiena vai gadu gaitā iesakņojies mīts, kas vairs neatbilst patiesībai?
Finanses
06:00, 16. Jan. 2025
Lasītājs jautā: Vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību drīkst iegādāties kemperi saimnieciskās darbības vajadzībām? Ja drīkst, kādi nodokļi jāpiemēro? Sabiedrība kemperi plāno izmantot komandējuma vai darba braucienu vajadzībām, kā arī kolektīva saliedēšanās pasākumiem. Sabiedrība nenodarbojas ar kemperu nomas/īres pakalpojumu sniegšanu.
Pagājušajā rudenī uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nevis ekonomikas aktualitātes. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) 47.prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu un Augstāko tiesu, bet, sliktākajā gadījumā, varētu ietekmēt arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo tās ietekme uz ekonomiku nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu un spēju risināt problēmas, kā arī pielāgoties pārmaiņām.
Finanses
06:00, 8. Jan. 2025
Eiropas Centrālajai bankai turpinot procentu likmju samazināšanas ciklu, mazinās arī noguldījumu ienesīgums un aizņemšanās izmaksas. Tomēr noguldījumu procentu likmes joprojām pārsniedz inflāciju, kas ekonomiskās nenoteiktības apstākļos stimulē piesardzīgākos un taupīgākos – gan uzņēmējus, gan mājsaimniecības – naudu netērēt, bet palielināt uzkrājumus bankās.
Finanses
15:04, 2. Jan. 2025
Turpinot ekonomikā cirkulēt centrālo banku Covid-19 laikā piedrukātajiem triljoniem un atsākoties pārtikas cenu pieaugumam pasaulē, Eiropa vēl aizejošajā gadā piedzīvojusi inflācijas palielināšanos. Šis process nemet līkumu arī Latvijai un var turpināties arī nākamajā gadā, tomēr uzreiz jānorāda, ka potenciālie inflācijas rādītāji var svārstīties ļoti plašā amplitūdā.
Finanses
09:00, 23. Dec. 2024
Lai arī jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa iespējamā ekonomiskā politika rada plašas diskusijas, Amerikas Savienoto Valstu nacionālās valūtas – dolāra – kurss pret citām valūtām, piemēram, eiro, britu mārciņu un Japānas jenu, ir piedzīvojis kāpumu. Pastāv atsevišķi faktori, kas vēsta, ka šī tendence varētu turpināties.
Finanses
06:00, 12. Dec. 2024
Latvijas ekonomika lielā mērā balstās uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šādiem uzņēmumiem finansējuma piesaiste ir stratēģisks lēmums, lai veicinātu uzņēmuma attīstību vai “noturētos virs ūdens”. Tomēr tas ir atbildīgs solis, kas prasa rūpīgu sagatavošanos un pirmsizpēti. Kad un kādos apstākļos maziem un vidējiem uzņēmumiem var palīdzēt aizdevums? Kas jāņem vērā, piesakoties kredītam?
Finanses
06:00, 3. Dec. 2024
Preču pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji izmanto dažādus rīkus un metodes, lai noturētu esošos un piesaistītu jaunus klientus. Tomēr visos gadījumos uzņēmumam rodas izdevumi šo aktivitāšu nodrošināšanai, līdz ar to aktuāls ir jautājums – vai, organizējot šīs aktivitātes, ir jāmaksā kāds nodoklis.
Finanses
06:00, 26. Nov. 2024
Lai arī uz pēdējās desmitgades fona procentu likmes joprojām saglabājas augstas un aizvien pieaug ģeopolitiskā spriedze, globālā tautsaimniecība pamazām sāk atdzīvoties no iepriekšējo gadu paguruma. Agri vai vēlu tas atspoguļosies arī Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājos.
Finanses
06:00, 13. Nov. 2024
Uzņēmumam, pieņemot lēmumu stiprināt konkurētspēju un veicināt izaugsmi, piesaistot finansējumu no Eiropas Savienības projektiem, jāņem vērā dažādi kritēriji.
Finanses
06:00, 12. Nov. 2024
Novembra iesākumā, gaidot vēlēšanu rezultātus, finanšu tirgus kustības bija minimālas, kā tas ir ierasts pirms tirgum būtiskiem notikumiem. Savukārt līdz ar vēlēšanu nakts pirmajām indikācijām, ka Donalds Tramps un Republikāņu partija kopumā ir saņēmusi nozīmīgu vēlētāju atbalstu vairākos ierasti svārstīgākajos štatos, tirgi reaģēja samērā strauji. Obligāciju tirgi iecenoja iespējamu ekonomikas paātrināšanos un lielākus budžeta deficītus, kā rezultātā pieauga Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības obligāciju ienesīgumi. Līdz ar tiem pieauga ASV dolāra vērtība pret citām pasaules vadošajām valūtām. Vienlaikus uz vēlēšanu iznākumu pozitīvi reaģēja arī akciju tirgus, visizteiktāk ASV.
Finanses
11:19, 7. Nov. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums darbiniekam uzdāvina skrejriteni, uz kura ir uzņēmuma logo. Braucot ar skrejriteni dažādos maršrutos, darbinieks popularizē uzņēmumu. Vai šāda skrejriteņa iegāde uzskatāma kā reprezentācijas izdevumi? Vai jāmaksā nodokļi?
Finanses
09:00, 5. Nov. 2024