Arvien biežāk dzirdam, ka kāds pašmāju uzņēmums plāno īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb initial public offering (IPO). Kā piemēru var minēt tādus uzņēmumus kā akciju sabiedrība (AS) “Virši-A”, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) “Enefit Green”, AS “APF Holdings”, un nule kā izskanējusi arī ziņa par SIA “Kalve Coffee”. Pirmkārt, ir apsveicami, ka uzņēmumi ir paplašinājuši savu redzesloku un kā finansējuma piesaistes iespējas izskata ne tikai finanšu iestāžu piedāvājumus, bet arī biržu.
IPO nozīmē, ka uzņēmums akciju kotāciju biržā sāk pirmo reizi, visbiežāk ar mērķi piesaistīt jaunu kapitālu jaunu produktu izstrādei un ieviešanai tirgū, eksporta paplašināšanai, konkurentu vai sadarbības partneru pārpirkšanai. Taču jautājums no potenciālo investoru perspektīvas – vai un cik izdevīgi ir ieguldīt naudu IPO?
Kādu atdevi ir radījuši IPO?
IPO piemēri gan pasaulē, gan Latvijā ir dažādi, no tiem citi ir veiksmīgāki, citi – mazāk veiksmīgi. Daudz biežāk, protams, dzirdam labos piemērus. Viens no tādiem varētu būt “Nvidia” IPO, kas savu publisko akciju tirdzniecību īstenoja tālajā 1999.gadā. Ja tajā laikā tiktu investēti 10000 dolāru, tie šodien būtu pieauguši aptuveni līdz aptuveni 30 milj. dolāru. Lai gan šī atdeve ir iespaidīga, šādi piemēri ir salīdzinošs retums. Turklāt, neskatoties uz iespaidīgo akcijas vērtību pieaugumu, “Nvidia” vēsturē bijuši arī periodi, kad uzņēmuma akcijas cena ir sabrukusi vairāk nekā par 50%. Piemēram, no 2021.gada novembra līdz 2022.gada oktobrim “Nvidia” akcijas cena bija samazinājusies par aptuveni 65%. Kritumu tajā laikā noteica satraukums par augošo procentu likmju ietekmi un tehnoloģiju pieprasījuma samazināšanās pēc Covid-19 krīzes beigām. Tāpat uzņēmuma akcijas cena krita no 2008.gada finanšu krīzes par aptuveni 80%. Tam, lai “Nvidia” atkarotu savu 2007.gada akcijas cenas virsotni, bija nepieciešami gandrīz 9 gadi. Lai arī, runājot par “Nvidia”, vienmēr tiek piesaukti spīdoši pieauguma procenti, šo akciju turēšana nemaz tik vienkārša ilgākā termiņā nav bijusi. Līdz ar to šī uzņēmuma veiksmes stāsts ne vienmēr izskatījies tik garantēts, kā varētu šķist tagad.
Kopumā, analizējot dažādus IPO, var teikt, ka tā ir sava veida loterijas spēlēšana. Loterijā biežāk laimestu negūst, nekā gūst, taču, ja paveicas, laimests var būt liels. Līdzīgi ar IPO – visbiežāk tie negarantē lielu peļņu tuvāko 10 gadu perspektīvā, taču tam ir arī cita pievienotā vērtība, ko novērtē investori. Piemēram, iespēja atbalstīt vietējos uzņēmumus, nozaru attīstību, arī dažādas lojalitātes programmas. Taču, ja mērķis ir pārspēt biržu indeksu rezultātus, daudz vairāk IPO strādās pret jums, nevis par labu jums.
Viena no visaptverošākajām izpētēm par IPO atdevi pieder Džeremijam Sīgelam no Pensilvānijas Universitātes Vartonas skolas. Viņa pētījumā tika analizēti gandrīz 9000 akciju IPO ienesīgumu rezultāti kopš 1968.gada. Pētījumā pieņēma, ka katra akcija tika iegādāta vai nu par piedāvājuma cenu, vai arī tirdzniecības pirmā mēneša beigās, un pēc tam tika turēta līdz 2003.gada beigām. Tika konstatēts, ka IPO ienesīgums vidēji par 2%–3% gadā atpaliek no tirgus, un četri no pieciem IPO ienesīguma ziņā atpaliek no mazo uzņēmumu akciju indeksa. No šiem četriem no pieciem gadījumiem, kuriem neveicās, pusei atdeve bija zemāka par 10% gadā, vairāk nekā trešdaļai zemāka par 20% gadā un aptuveni vienai no sešām bija zemāka par 30% gadā. Kaut arī šie rādītāji nav tik bēdīgi, kā spēlēšana loterijā, tie noteikti ir daudz sliktāki, nekā lielākā daļa citu ieguldījumu, piemēram, labi diversificētā ieguldījumu fondā vai biržā tirgotā fonda jeb exchange-traded fund (ETF), kas seko līdzi “S&P500 indeksam” vai “MSCI World”.
