Latvijas ekonomika lielā mērā balstās uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šādiem uzņēmumiem finansējuma piesaiste ir stratēģisks lēmums, lai veicinātu uzņēmuma attīstību vai “noturētos virs ūdens”. Tomēr tas ir atbildīgs solis, kas prasa rūpīgu sagatavošanos un pirmsizpēti. Kad un kādos apstākļos maziem un vidējiem uzņēmumiem var palīdzēt aizdevums? Kas jāņem vērā, piesakoties kredītam?

Preču pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji izmanto dažādus rīkus un metodes, lai noturētu esošos un piesaistītu jaunus klientus. Tomēr visos gadījumos uzņēmumam rodas izdevumi šo aktivitāšu nodrošināšanai, līdz ar to aktuāls ir jautājums – vai, organizējot šīs aktivitātes, ir jāmaksā kāds nodoklis.

Lai arī uz pēdējās desmitgades fona procentu likmes joprojām saglabājas augstas un aizvien pieaug ģeopolitiskā spriedze, globālā tautsaimniecība pamazām sāk atdzīvoties no iepriekšējo gadu paguruma. Agri vai vēlu tas atspoguļosies arī Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājos.

Uzņēmumam, pieņemot lēmumu stiprināt konkurētspēju un veicināt izaugsmi, piesaistot finansējumu no Eiropas Savienības projektiem, jāņem vērā dažādi kritēriji.

Novembra iesākumā, gaidot vēlēšanu rezultātus, finanšu tirgus kustības bija minimālas, kā tas ir ierasts pirms tirgum būtiskiem notikumiem. Savukārt līdz ar vēlēšanu nakts pirmajām indikācijām, ka Donalds Tramps un Republikāņu partija kopumā ir saņēmusi nozīmīgu vēlētāju atbalstu vairākos ierasti svārstīgākajos štatos, tirgi reaģēja samērā strauji. Obligāciju tirgi iecenoja iespējamu ekonomikas paātrināšanos un lielākus budžeta deficītus, kā rezultātā pieauga Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības obligāciju ienesīgumi. Līdz ar tiem pieauga ASV dolāra vērtība pret citām pasaules vadošajām valūtām. Vienlaikus uz vēlēšanu iznākumu pozitīvi reaģēja arī akciju tirgus, visizteiktāk ASV.

Lasītājs jautā: Uzņēmums darbiniekam uzdāvina skrejriteni, uz kura ir uzņēmuma logo. Braucot ar skrejriteni dažādos maršrutos, darbinieks popularizē uzņēmumu. Vai šāda skrejriteņa iegāde uzskatāma kā reprezentācijas izdevumi? Vai jāmaksā nodokļi?

2024.gada sākumā daudzu uzņēmumu vadītāji un īpašnieki bija nepatīkami pārsteigti par to, ka ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, lai arī nav bijusi peļņa, ko sadalīt. Kāpēc tā notika? Uz ko attiecināmi plānās kapitalizācijas noteikumi?

“Cena ir tas, ko jūs maksājat. Vērtība ir tas, ko jūs saņemat.” Šī slavenā Vorena Edvarda Bafeta (Warren Edward Buffett) frāze izceļ būtisko atšķirību starp izmaksām (cenu) un ieguvumiem (vērtību) gan investīcijās, gan citās dzīves jomās. Tā aicina investoru raudzīties tālāk par aktuālajām cenām un apsvērt vērtību tās plašākā kontekstā. Vai ir vērts tērēt laiku, naudu un pūles, meklējot “lētās” kompānijas, kad šķiet – vajag tikai “pasērfot” kādā forumā un vienkārši ieguldīt “Nvidia” vai “Tesla” akcijās? Bafets, protams, ir Bafets, bet laiki arī ir mainījušies. Kas vispār ir “vērtību pamatotas investīcijas” jeb value investing?

Lasītājs jautā: Vai uzņēmums saviem darbiniekiem drīkst rīkot konkursus un loterijas ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā tie tiek rīkoti trešajām pusēm, proti, izmaksātajām naudas balvām likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktā limita ietvaros nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli?

Nākamais gads sola izmaiņas vairākos nodokļos, arī tajos, kas investoram jāsamaksā par gūtajiem ienākumiem finanšu tirgos. To paredz nupat uz Saeimu nogādātais 2025.gada budžets, kurā iekļauti vairāku tiesību aktu grozījumi, tostarp likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Grozījumi paredz vērā ņemamu ietekmi uz nodokļiem, kas jāmaksā investoriem par vērtspapīru pārdošanu vai no citiem ienākumiem no kapitāla.

Lasītājs jautā: Vai personas apliecinājums, ka maksājums, kas redzams konta izrakstā, ir attiecināms uz saimniecisko darbību, ir pietiekams iemesls, lai šos izdevumus drīkstētu attiecināt uz saimniecisko darbību un attiecīgi samazināt apliekamo ienākumu?

Lasītājs jautā: Kā noteikt hibrīdauto degvielas patēriņa normu un veikt tās uzskaiti?

Tuvojošās Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanas var mainīt politisko un ekonomisko līdzsvaru pasaulē, tomēr pagaidām finanšu tirgus dalībnieki vairāk uztraucas par augstajām procentu likmēm un no tām izrietošajām sekām. Turklāt iepriekšējā apmātība ar mākslīgā intelekta uzņēmumiem šobrīd ir viens no varbūtējiem iemesliem, kas var veicināt masveida izpārdošanu akciju tirgos.

Uzņēmumam, sasniedzot noteiktu attīstības fāzi, tālākai izaugsmei teju vienmēr ir nepieciešams papildu finansējums. Tas var būt paredzēts jaunu iekārtu iegādei, lai kāpinātu ražošanas jaudas, jaunu komercplatību vai transporta iegādei vai citiem mērķiem. Ik pa laikam publiskajā telpā dzirdams, ka bankas pārāk maz kreditē un uzņēmumus vērtē pārāk piesardzīgi. Ko bankas ņem vērā, izvērtējot, vai uzņēmumam piešķirt finansējumu?