Darba devēja mācību budžeta un pieejamo resursu racionāla plānošana un izmantošana ir aktuāls jautājums, kas nodarbina personāla vadības jomas speciālistu prātus. Vajadzību ir daudz, arī gribētos izdarīt daudz, bet resursu ir tik, cik ir. Nemaz nerunājot par papildu izaicinājumiem ar pandēmijas ierobežojumiem, attālināto darbu un no tā izrietošajām sekām. Jautājums – kā iespējams izdarīt vairāk, racionālāk, efektīvāk?

Atklāti runājot, uzņēmumiem vienmēr svarīgs aspekts mācību īstenošanā ir bijušas finanšu resursu iespējas. Ir vairāki mācību bloki, ko var realizēt tikai un vienīgi konkrētos, sertificētos centros, piemēram, ugunsdrošība, darbs ar ķīmiskām vielām u. tml. Atbilstoši likumdošanai un normatīvajiem aktiem šīs mācības var nodrošināt konkrēti mācību centri. Šeit iespējas un izvēle ir ierobežotas, bet pastāv arī cits rīcības plāns – ārpakalpojums. Šobrīd ļoti daudz dažādu mācību var apgūt e-vidē, bet tās ne vienmēr apmierina visas vajadzības.

Ko darīt ar pārējām vajadzībām, kā labāk visu saplānot, ko var optimizēt un no kā atteikties? Vai e-mācību vide ir vienīgais risinājums? Un kur slēpjas visbiežākās problēmas?

Problēmas būtība ir vajadzību daudzumā, ierobežotajos resursos, sadrumstalotībā un metodiskajā pieejā pašām mācībām. Kur tad radīsies tas racionālais labums un finanšu līdzekļu optimizācija? Kāds sakars ir metodiskai pieejai un finanšu resursiem?

Atbilde ir iespējā apvienot vienā nodarbībā prasmju attīstīšanu un ieradumu veicināšanu ar satura un informācijas apguvi. Var apvienot pat sešas vai astoņas dažādas mācības, kur katra atsevišķi aizņem stundu vai vairāk, un veltīt kopā no divām līdz sešām stundām vienā dienā. Tiek gan samazināts pašām mācībām veltītais laiks, gan ietaupīti finanšu resursi, kas ar to saistīti.