Faktiski ik gadu Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, aktualizējas jautājums par nepieciešamību dažādās nozarēs strādājošiem uzņēmumiem piesaistīt sezonas darbiniekus. Tas ir aktuāli gan lauksaimniecībā un zivsaimniecībā, gan arī celtniecībā, ražošanā, viesnīcu biznesā uz sabiedriskajā ēdināšanā strādājošiem uzņēmumiem. Lai to risinātu, pieredzes ir dažādas, tomēr vienlaikus arvien vairāk tiek runāts par nepieciešamību kontrolēti piesaistīt ārvalstu sezonas strādniekus.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzskata, ka lauksaimniecībā situācija ir dramatiska, jo vietējos sezonas darbiniekus atrast nevar, bet ārvalstu viesstrādnieku ievešana ir pārāk sarežģīta un dārga.

"Mūsu valstij šajā jomā nav normālas politikas. Rezultātā katastrofāli trūkst laukos strādājošo. Zemnieki liek strādāt saviem ģimenes locekļiem, bet ar to ir par maz. Bieži dzirdēts, ka vietējiem strādniekiem nepieciešams maksāt vairāk un tad arī netrūktu darbinieku, taču jāsaprot, ka nauda, ko maksāt, vispirms ir jānopelna," saka E. Treibergs. Kā piemēru padomes vadītājs min kādu saimniecību, kas iedēstījusi mellenes 60 hektāru platībā, bet nolasītas un realizētas vien aptuveni puse – pārējais palicis uz lauka, jo nebija cilvēku, kas to nolasa. "Beidzot ir jāsaprot, ka arī Latvijai jāatrisina sezonas viesstrādnieku ievešanas jautājums, jo cita risinājuma vienkārši nav. Ir dzirdēti apgalvojumi, ka lauksaimniecībā vajag arvien mazāk darbaspēka. Jā, upenes var nolasīt ar tehnoloģiju palīdzību, taču mellenēm un dzērvenēm šāds risinājums joprojām nav iespējams, tādēļ nepieciešami dzīvi cilvēki, kas nolasa ogas," skaidro E. Treibergs. Viņš piebilst, ka, protams, arī govis var slaukt ar dažādu automātisko iekārtu palīdzību, taču ir jāvērtē, vai šāds risinājums atmaksājas.