Mūsdienu patērētājs visbiežāk zina, ko vēlas, un sagaida visaptverošus un ērtus pakalpojumus. Tas attiecas arī uz depozīta sistēmu. Tas nozīmē, ka ar vienu piegājienu viņš vēlas nopirkt gan pārtiku un dzērienus, gan paveikt labu darbu vides uzlabošanai, turklāt viņš nevēlas braukt vai staigāt pa pilsētu ar tukšiem iepakojumu maisiem. Lielākajā daļā Eiropas valstu, kur darbojas depozīta sistēma, par efektīvāko un veiksmīgāko sistēmas stūrakmeni ir kļuvis “return to retail” jeb “atgriešana mazumtirdzniecībā” modelis. Tas nozīmē ļoti vienkāršu sistēmu – tam, kurš pārdod depozīta iepakojumu, arī ir pienākums to savākt. Latvija ir depozīta sistēmas ieviešanas “priekšvakarā” – ko ņemt vērā no citu valstu pieredzes, lai 20 gadu ilgās diskusijas par sistēmas ieviešanu rezultētos efektīvā risinājumā, kas ir iedzīvotājiem draudzīgs?

Lai gan daudzās nozarēs šobrīd vērojama dīkstāve, Elīna Egle atzīst, ka viņas dienas ritms ir ļoti intensīvs un brīvā laika ir maz. Viņa attālināti paspēj piedalīties neskaitāmās sanāksmēs, vadīt dažādus procesus un pildīt arī mājskolotājas pienākumus savām divām meitām, kā arī sekot visiem aktuālākajiem procesiem valstī ārkārtējās situācijas laikā.

Šī gada 1. ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts samazinājās par 2,9% salīdzinājumā ar pērnā gada beigām, bet gada griezumā saruka par 1,4%. Sākotnējā krīzes ietekme vairāk skāra pakalpojumu nozares, kurās pievienotā vērtība samazinājās par 2,6%, kamēr ražošanā tā joprojām bija par 3% lielāka nekā pirms gada. Tas ļoti labi atbilst priekšstatam, ko veido ziņas no uzņēmumiem. Rūpnieki martā vēl vēstīja par samērā labvēlīgu situāciju, tiem turpinot izpildīt iepriekš saņemtos pasūtījumus. Turpretim pakalpojumu nozares krīzi izjuta jau pirms jebkādu ierobežojumu ieviešanas, mainoties cilvēku uzvedībai.

Covid-19 pandēmija radījusi apstākļus, kad cilvēki spiesti pašizolēties un izvairīties no klātienes kontaktiem, tādēļ digitālo tehnoloģiju loma strauji palielinās, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt informācijas apmaiņu un dažādu sadzīvē nozīmīgu procesu nepārtrauktību attālināti, neapdraudot savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību. Līdz ar to šobrīd pievērst papildu uzmanību digitālās vides piekļūstamības jautājumiem ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš.

Tā kā depozīta sistēmā ir iesaistīti lieli finanšu līdzekļi un savāktais materiāls ir ļoti vērtīgs – tieši krāpšanās riski var kļūt par sistēmas vājo punktu. Ieviešot depozīta sistēmu pie mums Lietuvā un kaimiņvalstī Igaunijā, līdztekus tika izstrādāti arī pilnīgas kontroles pasākumi, kas jau no pirmās dienas ir kalpojuši kā stūrakmens efektīvai divjoslu sistēmas vadībai, samazinot potenciālās krāpnieciskās darbības līdz minimumam.

Santa Purgaile Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatā ievēlēta vien pērnā gada rudenī, taču īsā laikā jau risinājusi daudz aktuālu problēmu. Kā atzīst viņa pati, visi šie mēneši pavadīti, kopā ar kolēģiem strādājot teju diennakts režīmā, taču vienlaikus ir arī prieks, ka pirmie darba augļi jau redzami.

Būvniecības nozarē lielāka loma būs būvprocesa industrializācijai un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanai. Svarīgas būs tehniskās nianses, ko noteiks ražotājs, tāpēc viņam būs aktīvāk jāpiedalās tehnisko projektu izstrādē. Par to ir pārliecināts AS "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš. Intervijā ar viņu runājām gan par būvuzņēmuma filozofiju, panākumiem un plāniem, gan būvniecības nozares sekmīgas attīstības priekšnosacījumiem.

2019. gadā darba alga pieauga par 7,2%. Šis ir viens no patīkamākajiem pērnā gada ekonomikas skaitļiem. Kopējais algu fonds pieauga vēl vairāk – par 8%. Vidējā alga sasniedza 1076 eiro jeb 793 eiro pēc nodokļu samaksas, bet mediāna bija 832 eiro jeb 613 eiro pēc nodokļu samaksas, ko varētu dēvēt par vidēji tipiskā darbinieka algu. Darba devējiem ir svarīgi apzināties šo rādītāju atšķirības, lai varētu skaidrot, ka alga nedaudz zem 1076 eiro nenozīmē darbinieka snieguma ļoti zemu novērtējumu.

Jaunākajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījumā par 15 gadus vecu skolēnu matemātikas zināšanām Latvija ierindojās 29. vietā, bet pērn skolēnu vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā bija zemākais beidzamo 10 gadu laikā.

Vēja spārniem paskrējuši jau nedaudz vairāk nekā 10 gadi kopš laika, kad Latvijas ekonomika bija ievēlusies dziļākajā bedrē un apņēmīgi, brīžiem haotiski meklēja ceļu augšup. No daudz kā atteicāmies, daudz ko pārskatījām un nereti arī pārvilkām visam svītru un sākām no jauna. Tādēļ laika posms bijis izaicinošs un sarežģīts. Bija nepieciešami astoņi gadi, lai ekonomika atgrieztos pirmskrīzes līmenī. Tādēļ to, kas mainījies laikā no 2009. līdz 2019. gadam, izjūtu un vērtējumu saasināšanai salīdzinu ar to, kā veicies kaimiņiem.

Kam jāpievērš uzmanība, plānojot izmaiņas nodokļu politikā, kāpēc ir svarīgi atbalstīt savus eksportētājus, un kāpēc Latvijai ir būtiski piedalīties starptautiskajā izstādē "Expo 2020" Dubaijā? Par to intervijā stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.