Autoru domugraudu izmantošana komerciāliem nolūkiem
2024-01-04
Ingrīda Veikša, Biznesa augstskola Turība, Tiesību zinātņu katedras vadītāja, profesore
Klausies
Veidojot materiālus par uzņēmuma darbību, nereti komersants vēlas tos papildināt gan ar vizuāliem materiāliem – fotogrāfijām vai zīmējumiem –, gan ar literāro darbu īsiem fragmentiem – aforismiem, dzejas vai prozas fragmentiem (domugraudiem) –, gan ar citiem noformējuma elementiem. Tādā veidā uzņēmuma veidotie materiāli kļūst pievilcīgāki un vairāk piesaista klientu un sadarbības partneru uzmanību. Kā zināt, kurus materiālus drīkst izmantot?
Jāatceras, ka saskaņā ar Autortiesību likuma (AL) 4.pantu fotogrāfijas, zīmējumi, aforismi, dzejas vai prozas fragmenti un citi elementi ir autordarbi, kurus aizsargā autortiesības. Nevienam nav tiesību izmantot citu autoru radītos darbus bez autora atļaujas, izņemot atsevišķus likumā noteiktus gadījumus.
Kādos gadījumos nav jāprasa atļauja
Ir tikai atsevišķi gadījumi, kad darbus var izmantot bez atļaujas prasīšanas un maksāšanas. Ja darbi nav aizsargāti, tos var droši lietot jebkādā veidā, ievērojot autora tiesības uz vārda norādīšanu.
Neaizsargājamie darbi
Nav aizsargāti tie darbi, kuru lietošana ir atļauta ar likumu (neaizsargājamie darbi). Piemēram, autortiesības neaizsargā normatīvos un administratīvos aktus, tiesas nolēmumus, plašsaziņas līdzekļos sniegto informāciju par dienas jaunumiem un citus darbus saskaņā ar AL 6.pantu. Neaizsargājamo darbu saraksts ir izsmeļošs. Darbu veidi, kas šajā sarakstā nav iekļauti, uzskatāmi par aizsargātiem.
Darbi, kuriem beidzies aizsardzības termiņš
Nav aizsargāti arī darbi, kuriem beidzies aizsardzības termiņš. Pretēji īpašumtiesībām uz fiziskiem priekšmetiem, kas turpinās tikpat ilgi, cik eksistē priekšmets, autortiesības ir tiesības ar ierobežotu ilgumu. Pēc šī termiņa beigām darbs kļūst par sabiedrības īpašumu, un katrs var to brīvi lietot.
Aizsardzības termiņš ir noteikts AL 36.pantā – autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves. Pēc šī termiņa notecējuma autora darbu var izmantot bez atļaujas prasīšanas un maksāšanas.
Līdz ar straujo normatīvo aktu attīstību ilgtspējas jomā, pieaug arī valdes pienākumu apjoms un atbildība, jo valdes loceklim kā krietnam un rūpīgam saimniekam tās ieviešana jānodrošina arī kapitālsabiedrībā. Tāpēc šobrīd ir ļoti svarīgi pārskatīt valdes lomu, lai nodrošinātu kapitālsabiedrības ilgtermiņa vērtību pieaugumu.
Juridiski padomi
06:00, 24. Jūl. 2024
Lai novērstu taksometru pakalpojumu sniedzēju nodokļu maksājumu apiešanu un precizētu administratīvo atbildību par likuma prasību neievērošanu, pieņemti grozījumi Autopārvadājumu likumā. Kādas ir jaunās prasības, kas jāievēro, lai varētu veikt taksometru pakalpojumus?
Juridiski padomi
06:00, 18. Jūl. 2024
Uzņēmumi atpazīstamības un peļņas palielināšanai izmanto dažādas metodes, tostarp loterijas un konkursus, kas notiek ne tikai televīzijā un radio, bet arī sociālajos tīklos. Kas jāņem vērā uzņēmējam, ja tas vēlas organizēt loteriju? Kāda ir atšķirība starp loteriju un konkursu? Skaidrojam!
Juridiski padomi
09:00, 16. Jūl. 2024
Veicot būvdarbus vai teritorijas labiekārtošanas darbus, gadās atrast kādu senu priekšmetu – monētas, rotaslietas, sadzīves priekšmetus. Jāzina, kā pareizi rīkoties, veicot šādu atradumu, jo par nelikumīgām darbībām ar senlietām draud kriminālatbildība, bet likuma nezināšana, kā zināms, neatbrīvo no atbildības!
Juridiski padomi
06:00, 16. Jūl. 2024
Lasītājs jautā: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību visu sezonu (6 mēnešus) tirgo augļus un dārzeņus tirgū, par vietu tirgū samaksājot nodevu pašvaldībai. Vai šādā gadījumā jāreģistrē struktūrvienība, ja tirdzniecība notiek katru dienu konkrētā vietā? Vai tomēr tā skaitās izbraukuma tirdzniecība?
Juridiski padomi
09:00, 9. Jūl. 2024
Lasītājs jautā: Daudzdzīvokļu mājā ir dzīvokļu īpašnieku kopība. Daļa dzīvokļu īpašnieku vēlas veikt tiešos norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem, bet citi – netiešos. Vai dzīvokļu īpašnieku kopība var atsevišķiem dzīvokļiem piemērot tiešos, bet citiem netiešos norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem? Kā to juridiski pareizi noformēt?
Juridiski padomi
06:00, 3. Jūl. 2024
Satversmes tiesa (ST) 2024.gada 4.aprīļa spriedumā lietā 2023-27-03 atzina, ka Rīgas domes lēmums noteikt aizliegumu Rīgas teritorijā organizēt azartspēles un sniegt azartspēļu pakalpojumus, neatbilst Satversmes 1. un 105.pantam. Kā ST nonāca pie šāda sprieduma un ko tas nozīmē azartspēļu pakalpojumu sniedzējiem un sabiedrībai kopumā? Skaidrojam!
Juridiski padomi
06:00, 2. Jūl. 2024
Bieži vien, runājot par nekustamā īpašuma iegādi vai izmantošanu, tiek minēts termins “servitūts” vai “ceļa servitūts”. Kas ir servitūts? Kas jāievēro uzņēmējam saistībā ar servitūta ceļu?
Juridiski padomi
06:00, 27. Jūn. 2024
Mainoties kapitālsabiedrības īpašniekiem, Uzņēmumu reģistrā (UR) ir jāiesniedz Komerclikumā noteiktie dokumenti. Vai var pārrakstīt kapitāldaļas no viena īpašnieka citam bez kādu īpašu dokumentu sagatavošanas? Vai arī bez šiem UR iesniedzamajiem dokumentiem nepieciešami vēl kādi? Apskatām, kas paredzēts likumu normās un kādi ir noteiktie ierobežojumi.
Juridiski padomi
06:00, 13. Jūn. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmuma meitas uzņēmumam ar tiesas lēmumu tiek noteikta summa, kas jānomaksā. Meitas uzņēmumam šāda naudas summa nav pieejama. Vai šo summu var piedzīt no mātes uzņēmuma?
Juridiski padomi
06:00, 11. Jūn. 2024
Saeimas kārtības rullī kopš 2012.gada februāra ir iekļauta 5.3nodaļa, kas paredz kolektīvā iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas procedūru. Kopš 2023.gada 1.janvāra arī Pašvaldību likumā ir iestrādāts kolektīvo iesniegumu mehānisms. Lai rosinātu izmaiņas likumā nepieciešams savākt 10 000 parakstus. Kādas ir kolektīvā iesnieguma iesniegšanas iespējas un procedūras?
Juridiski padomi
06:00, 10. Jūn. 2024
Lai spētu pielāgoties mainīgajai digitalizācijas videi un jauniem kiberdrošības draudiem, Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunu regulējumu – direktīvu 2022/2555, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Eiropas Savienībā. Latvijā jauno direktīvu plānots pārņemt, izstrādājot jaunu likumu – Nacionālās kiberdrošības likumu. Apskatām, kādas izmaiņas gaidāmas, uz ko tās attieksies un kad tās varētu stāties spēkā, ja likuma pieņemšanas process ritēs pēc plāna.
Juridiski padomi
06:00, 4. Jūn. 2024
Lasītājs jautā: Uzņēmums organizē sporta sacensības, pēc kurām sacensību dalībnieku dati (vārds, uzvārds, uzrādītais rezultāts, iegūtā vieta, kā arī godalgoto vietu ieguvēju fotogrāfija) tiek publicēti uzņēmuma mājaslapā. Vai uzņēmums drīkst šādi rīkoties? Vai netiek pārkāptas dalībnieku tiesības, ja dati kļūst publiski pieejami? Vai uzņēmumam jāsaņem dalībnieka piekrišana datu publicēšanai?
Juridiski padomi
09:00, 28. Mai. 2024
2023.gada 16.martā tika pieņemts Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums, kas paredz, ka no 2025.gada 28.jūnija cilvēkiem, kuriem ir ierobežota kāda no sensorajām spējām (redze, dzirde, tauste, oža, garša, līdzsvars un propriocepcija), precei vai pakalpojumam jābūt pieejamam lietošanai, izmantojot citu sensoro kanālu. Kā pielāgot preces, lai tās būtu pieejamas ikvienam?
Klausies
Juridiski padomi
06:00, 27. Mai. 2024
Tiesiskās attiecības, kas saistītas ar dzīvokļa īpašumos sadalīto daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanu un mājas uzturēšanas pakalpojumu nodrošināšanu, vienmēr ir raisījušas ne mazums strīdu un diskusiju. To pierāda arī Senātā otrreiz nonākusī lieta par strīdu starp uzņēmumu “Jūrmalas ūdens” un daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopību par parāda piedziņu par sniegtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem. Apskatām, kādi bija Senāta secinājumi šajā lietā.
Juridiski padomi
06:00, 23. Mai. 2024