Veidojot materiālus par uzņēmuma darbību, nereti komersants vēlas tos papildināt gan ar vizuāliem materiāliem – fotogrāfijām vai zīmējumiem –, gan ar literāro darbu īsiem fragmentiem – aforismiem, dzejas vai prozas fragmentiem (domugraudiem) –, gan ar citiem noformējuma elementiem. Tādā veidā uzņēmuma veidotie materiāli kļūst pievilcīgāki un vairāk piesaista klientu un sadarbības partneru uzmanību. Kā zināt, kurus materiālus drīkst izmantot?

Jāatceras, ka saskaņā ar Autortiesību likuma (AL) 4.pantu fotogrāfijas, zīmējumi, aforismi, dzejas vai prozas fragmenti un citi elementi ir autordarbi, kurus aizsargā autortiesības. Nevienam nav tiesību izmantot citu autoru radītos darbus bez autora atļaujas, izņemot atsevišķus likumā noteiktus gadījumus.

Kādos gadījumos nav jāprasa atļauja

Ir tikai atsevišķi gadījumi, kad darbus var izmantot bez atļaujas prasīšanas un maksāšanas. Ja darbi nav aizsargāti, tos var droši lietot jebkādā veidā, ievērojot autora tiesības uz vārda norādīšanu.

Neaizsargājamie darbi

Nav aizsargāti tie darbi, kuru lietošana ir atļauta ar likumu (neaizsargājamie darbi). Piemēram, autortiesības neaizsargā normatīvos un administratīvos aktus, tiesas nolēmumus, plašsaziņas līdzekļos sniegto informāciju par dienas jaunumiem un citus darbus saskaņā ar AL 6.pantu. Neaizsargājamo darbu saraksts ir izsmeļošs. Darbu veidi, kas šajā sarakstā nav iekļauti, uzskatāmi par aizsargātiem.

Darbi, kuriem beidzies aizsardzības termiņš

Nav aizsargāti arī darbi, kuriem beidzies aizsardzības termiņš. Pretēji īpašumtiesībām uz fiziskiem priekšmetiem, kas turpinās tikpat ilgi, cik eksistē priekšmets, autortiesības ir tiesības ar ierobežotu ilgumu. Pēc šī termiņa beigām darbs kļūst par sabiedrības īpašumu, un katrs var to brīvi lietot.

Aizsardzības termiņš ir noteikts AL 36.pantā – autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves. Pēc šī termiņa notecējuma autora darbu var izmantot bez atļaujas prasīšanas un maksāšanas.