Cik saprotamai jābūt juridiskajai informācijai?
2025-07-25
Evita Priedīte, zvērināta advokāte
Pēdējos gados juridiskajā vidē arvien biežāk lieto jēdzienu “juridiskais dizains” (legal design). Nereti to saista ar vizuālo noformējumu, taču šī pieeja aptver daudz vairāk. Tās mērķis ir padarīt juridisko informāciju saprotamu, lietotājam draudzīgu un funkcionāli pielietojamu, nezaudējot juridisko precizitāti. Kas ir juridiskais dizains un kādi ir tā pamatprincipi? Vai normatīvie akti nosaka, cik saprotamai jābūt juridiskajai informācijai?
Izlasot šo rakstu, uzzināsi:
- Kāda ir juridiskā dizaina būtība un principi.
- Kādi normatīvie akti regulē prasības patērētāju tiesību aizsardzībā un datu apstrādē.
- Kam un kā juridiskā dizaina metode ir piemērota.
- Kā praktiski pielietot juridisko dizainu.
Veicot darījumus, būtiski ir pievērst uzmanību tam, kura persona paraksta dokumentus. Nav nozīmes, vai persona ir juridiska vai fiziska, – svarīgi, lai jebkura veida darījumu parakstītu persona, kurai ir atbilstošas tiesības. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kad darījums netiek uzskatīts par saistošu kādai no pusēm, jo kāds no darījuma dalībniekiem nav bijis pilnvarots vai tam nav bijušas paraksta tiesības.
Juridiski padomi
06:00, 22. Jūl. 2025
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Intelektuālā īpašuma pārkāpumu novērošanas centrs 2025.gadā publicējis atjauninātu ziņojumu “Recent European Case-Law on the Infringement and Enforcement of Intellectual Property Rights”, kurā apkopoti vairāk nekā 250 spriedumu kopsavilkumi no ES dalībvalstu nacionālajām tiesām un Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālajiem nolēmumiem 2018.–2025,gadā. Izskatām būtiskākās atziņas!
Juridiski padomi
06:00, 16. Jūl. 2025
Slēdzot darījumus, gribas cerēt uz vislabāko scenāriju, ka darījums būs veiksmīgs, abas puses – apmierinātas un sadarbība – ilgstoša. Taču realitātē ne vienmēr izdodas pieturēties pie šāda scenārija, jo, kā rāda tiesu/šķīrējtiesu prakse, darījuma partneri mēdz būt dažādi, un saistību izpilde ne vienmēr garantēta. Kā sevi pasargāt, slēdzot darījumus?
Juridiski padomi
09:00, 9. Jūl. 2025
Iegādājoties kādu pakalpojumu, var rasties situācijas, kad tas neatbilst pasūtītāja gaidām – tas tiek izpildīts tikai daļēji vai neatbilstoši vai netiek nodrošināts vispār. Kā šādā situācijā rīkoties pasūtītājam? Kā noteikt, vai pakalpojums tika sniegts atbilstoši un vai par neatbilstoši sniegtu pakalpojumu pasūtītājam ir jāmaksā?
Juridiski padomi
06:00, 8. Jūl. 2025
Ja aviobiļeti iegādājas uzņēmums, tiek uzskatīts, ka līgums par lidojumu ir noslēgts starp aviokompāniju un konkrēto pasažieri, kura vārds norādīts biļetē (vai iekāpšanas kartē). Tāpēc kompensāciju vai zaudējumu atlīdzību par, piemēram, atceltu, aizkavētu vai novirzītu reisu var pieprasīt tikai šis pasažieris. Kādas ir uzņēmuma un pasažiera tiesības? Ko ņemt vērā, izvēloties aviokompāniju?
Juridiski padomi
06:00, 1. Jūl. 2025
Kad pieņemts lēmums par uzņēmuma iegādi, būtiski saprast gan darījuma priekšmetu – kas tieši tiek pirkts, jo ar uzņēmumu plašākā nozīmē var tikt saprastas vairākas juridiski radikāli atšķirīgas lietas, – gan to, kāda veida komercsabiedrība tiks pārņemta, jo no tā lielā mērā atkarīga arī jaunā īpašnieka atbildība par uzņēmuma esošajām saistībām un parādiem. Šis lēmums var būt labākais dzīvē, vai, gluži pretēji, var izrādīties, ka nopirkts “kaķis maisā” vai – vēl trakāk – ka maisā kāds noslēpis arī nesamaksātu parādu kalnu.
Juridiski padomi
09:00, 26. Jūn. 2025
Attīstoties uzņēmējdarbības videi un ieviešot dažādas inovācijas, tiek pilnveidota arī likumdošana un tiesu sistēma, lai pusēm būtu iespēja sapratīgos termiņos atrisināt radušos strīdus, sevišķi, ja tie ir par salīdzinoši nelielām parāda summām.
Juridiski padomi
09:00, 25. Jūn. 2025
Mūsdienās darījumu slēgšana attālināti jau ir ierasta prakse un aizvien biežāk puses apmainās ar darījumu dokumentiem elektroniski. Vairs nav nozīmes, kur atrodas sadarbības partneris – darījumi norisinās ātri un ērti, un dokumentu apmaiņai vai līguma parakstīšanai vairs nav būtisku ierobežojumu. Tomēr bieži saskaramies ar jautājumu – vai šādos gadījumos noslēgtie līgumi uzskatāmi par distances līgumiem?
Juridiski padomi
09:00, 12. Jūn. 2025
2024.gada 10.decembrī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, ar kuriem likums papildināts ar jaunu 224.1pantu. Tas paredz, ka valdes loceklim turpmāk būs tiesības uz Darba likumā (DL) noteiktajiem atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērna piedzimšanu un aprūpi un kas līdz šim bija pieejami tikai darbiniekiem. Uz kādiem DL paredzētajiem atvaļinājumiem valdes loceklim ir tiesības?
Juridiski padomi
06:00, 12. Jūn. 2025
Lasītājs jautā: Uzņēmums ir medicīnas pakalpojumu sniedzējs, bet tam ir papildu saimnieciskās darbības veids – kosmētisko procedūru veikšana. Uzņēmumā tiek lietotas e-kvītis medicīnas pakalpojumiem. Vai e-kvītis drīkst lietot arī, sniedzot pakalpojumu “kosmētikas procedūra”?
Juridiski padomi
09:00, 11. Jūn. 2025
Nereti ēku īpašnieki, pielāgojot telpas savām vajadzībām, nepietiekami izvērtē normatīvajos aktos noteiktās prasības. Iekšējo starpsienu pārvietošana, telpu lietošanas veida maiņa vai nesošo sienu pārbūve bez atbilstošas dokumentācijas saskaņošanas ir tikai daži no gadījumiem, kas var tikt kvalificēti kā patvaļīga būvniecība. Šādas darbības var radīt ne tikai juridiskas sekas, bet arī būtiski apdraudēt drošību. Kā pārliecināties, ka, veicot pārbūvi, netiek pārkāptas tiesību normas?
Juridiski padomi
06:00, 5. Jūn. 2025
Galvojums ir viens no saistību nodrošināšanas līdzekļiem civiltiesiskajās attiecībās, īpaši finanšu un komercdarbības jomā. Tas kalpo kā papildu garantija kreditoram, nodrošinot, ka saistības tiks izpildītas arī gadījumā, ja to nespēj izdarīt galvenais parādnieks. Lai gan galvojums ir šķietami vienkāršs instruments, tā piemērošanai un noformēšanai ir būtiskas juridiskas nianses, kas jāņem vērā ikvienam, kurš uzņemas vai plāno uzņemties šādu atbildību. Kas jāievēro, slēdzot galvojuma līgumu?
Juridiski padomi
06:00, 3. Jūn. 2025
Lai apstiprinātu gada pārskatu, nepieciešams sasaukt sabiedrības dalībnieku sapulci. Viens no dalībniekiem ir mainījis faktisko adresi, kurā viņš ir sasniedzams, taču dalībnieku reģistrā joprojām norādīta iepriekšējā adrese. Komerclikuma (KL) 214.panta 1.daļā noteikts, ka uzaicinājumu nosūta uz adresi, kas norādīta dalībnieku reģistrā. Vai jāveic labojums dalībnieku reģistrā, lai uzaicinājumu varētu nosūtīt uz aktuālo adresi un dalībnieks tiešām saņemtu uzaicinājumu ierasties uz sapulci?
Juridiski padomi
09:00, 29. Apr. 2025
Lai samazinātu administratīvo slogu un veicinātu efektivitāti, normatīvajos aktos ieviests “iesniedz vienreiz” princips, kas paredz ātru un efektīvu datu apmaiņu starp valsts iestādēm, bankām un citām kredītiestādēm un uzņēmējiem. Kā tas darbojas un kāpēc nepieciešams?
Juridiski padomi
09:00, 24. Apr. 2025
