Uzņēmumi arvien biežāk izvēles sadarboties ar pašnodarbināto, lai efektīvāk, ātrāk un lētāk paveiktu konkrētu uzdevumu. Kurā brīdī šī sadarbība var tikt uzskatīta par darba attiecībām ar visām no tā izrietošajām nodokļu un tiesiskajām sekām?

Līgums ar pašnodarbināto

Uzņēmums jeb pasūtītājs līgumu ar pašnodarbināto slēdz saskaņā ar Civillikuma (CL) prasībām. CL par darba veikšanas attiecībām atzīst četrus atšķirīgus līgumisko attiecību veidus:

  • darba līgums (šaurā nozīmē);
  • graudniecības līgums;
  • uzņēmuma līgums;
  • pārvadājuma līgumu.

Kopīgs šīm četrām līgumu grupām ir tas, ka tajās visās galvenais līguma priekšmets ir darba veikšana, tomēr saistības atšķiras gan pēc mērķa, gan pēc izpildījuma veida.

Uzņēmuma līguma noslēgšana starp uzņēmumu un pašnodarbinātu personu nereti ir saistīta ar konkrēta uzdevuma izpildi vai konkrēta laika perioda pakalpojumu sniegšanu, kas bieži tiek dēvēts par sezonas darbu.

Šāda uzņēmuma līguma noslēgšanas pamatā ir uzņēmuma ekonomisko interešu  nodrošināšana un nepieciešamā darba izpildes vai pakalpojuma efektivitāte. Citiem vārdiem sakot, uzņēmumam ir izdevīgāk piesaistīt pašnodarbinātu personu vai uzņēmēju, kuršizprot uzdotā darba devēja uzdevuma specifiku un nianses.

_______________________________________________________________________

Uzņēmuma līguma noslēgšana starp uzņēmumu un pašnodarbinātu personu nereti ir saistīta ar konkrēta uzdevuma izpildi vai konkrēta laika perioda pakalpojumu sniegšanu, kas bieži tiek dēvēts par sezonas darbu

_______________________________________________________________________

Tomēr, uzaicinot pašnodarbinātu personu un noslēdzot ar viņu uzņēmuma līgumu, uzņēmums bieži nepilnīgi novērtē sadarbības detaļas, kas, ievērojot abu līgumslēdzēju intereses, varētu nodrošināt ilgtermiņa sadarbību.

Salīdzinoši ierasta prakse ir arī uzturēt pastāvīgu ilgtermiņa sadarbību ar pašnodarbināto personu, ja uzņēmumam ir nepieciešami sistemātiski konkrētā speciālista sniegtie pakalpojumi. Kopumā šāda darbu organizācija no komerciālā viedokļa ir abpusēji izdevīga, taču pastāv riski, kurus ir būtiski savlaicīgi apzināties un izvērtēt pirms šīs attiecības starp pusēm ir nodibinātas.

Kas ir “pašnodarbinātais”?

Pašnodarbinātās personas tiesiskais ietvars ir regulēts saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (likums par VSA). Saskaņā ar likuma par VSA 1.panta 3.punkta ģenerālklauzulu pašnodarbinātā persona ir fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja.

Svarīgi norādīt, ka likuma par VSA 1.panta 3.punktā pašnodarbinātās personas definējums ir daudz plašāks, tomēr jāsecina, ka termins “pašnodarbinātais” tiek pielietots salīdzinoši plaši arī citos nodokļus regulējošos normatīvajos aktos, izmantojot jēdzienu “saimnieciskās darbības veicējs”.

Pašnodarbināto profesionālās darbības jomā termina definīciju paredz arī likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, kas saskaņā ar 1.panta 7.punktu nosaka, ka pašnodarbināta persona ir persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties kā darbinieks darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.

Pašnodarbinātais vai darbinieks?

Galvenais priekšnoteikums, kas darba devējam jāņem vērā sadarbībā ar pašnodarbināto, ir nodrošināt, lai faktiski pastāvošās tiesiskās attiecības nav kļuvušas par attiecībām, kas tiek saprastas kā attiecības starp darbinieku un darba devēju, jo tām jāpiemēro Darba likuma (DL) nevis CL normas.

Kad pašnodarbinātais kļūst par darbinieku

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.2daļā ir uzskaitīti kritēriji, kuros gadījumos var uzskatīt, ka starp 2 personām pastāv darba attiecības, un tie ir šādi:

  • ekonomiskā atkarība no personas, kurai tiek sniegti pakalpojumi;
  • personas integrācija uzņēmumā, kuram sniedz pakalpojumus; 
  • faktisko brīvdienu vai atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtība saistīta ar uzņēmuma iekšējo politiku;
  • darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē; 
  • persona nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks.

Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2.panta 6.punkts nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetencē ir likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim. Attiecīgi VID veic novērtējumu attiecībā uz tiesiskajām attiecībām starp pusēm, lai noskaidrotu, vai pašnodarbinātais faktiski nav kļuvis par darba ņēmēju (darbinieku). Šajā novērtējumā VID ņem vērā dažādus faktorus jeb kritērijus, kas varētu norādīt uz darba attiecībām.

Kritēriji, lai noteiktu, vai pašnodarbinātais ir faktiski kļuvis par darba ņēmēju, var būt sarežģīti un neviennozīmīgi, tāpēc nevar uzskatīt, ka, izpildoties vienam vai vairākiem kritērijiem, uzņēmumam ir jāmaina  attiecības ar pašnodarbināto uz darba attiecībām. Šāda veida situācijās, kur VID var rasties neskaidrība vai konfliktējošas interpretācijas, bieži tiek pieprasīta juridiska analīze un vērtējums.

_______________________________________________________________________

Gudra sadarbība ar pašnodarbināto personu var būt gan efektīva, gan veiksmīga komerciāli, tomēr jāsaprot un jāievēro visi tiesiskie aspekti

_______________________________________________________________________

Piemēram, pasūtot pakalpojumu pašnodarbinātajai personai, pasūtītājs noteikti vēlēsies īstenot kontroli par šī pakalpojuma izpildi un teorētiski īstenosies viens no kritērijiem – darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē. VID pieejamajos informācijas materiālos ir minēts šāds piemērs –  zvērinātam advokātam ir advokāta prakse, viņš atbilst likumā par VSA noteiktajam pašnodarbinātas personas statusam un  veic obligātās sociālās iemaksas kā pašnodarbināta persona. Zvērināts advokāts strādā arī universitātē par lektoru – pilda pasniedzēja funkcijas un saņem darba algu. Obligātās sociālās iemaksas no pasniedzēja (lektora) algas ietur darba devējs – universitāte –, jo lektors atbilst darba ņēmēja statusam.

Gudra sadarbība ar pašnodarbināto personu var būt gan efektīva, gan veiksmīga komerciāli, tomēr jāsaprot un jāievēro visi tiesiskie aspekti, lai nodrošinātu ilgtermiņa sadarbību, izvairoties no potenciālajiem riskiem un konfliktiem saistībā ar nodokļiem, sociālo apdrošināšanu un darba tiesiskajām attiecībām.