Pārkāpumi, kas saistīti ar preču viltošanu, ne tikai nodara mantisku kaitējumu konkrētiem komersantiem, bet arī kropļo konkurenci un apdraud tautsaimniecības intereses kopumā. Turklāt arī viltotu preču pirkšana ir sodāma rīcība. Kas jāzina par viltotu preču atpazīšanu un ziņošanu par pārkāpumiem?

Viltoto preču tirgus nemitīgi nodara ievērojamus zaudējumus pasaules ekonomikai. 2022.gadā vērienīgas operācijas “Viltotā zvaigzne” īstenošanas laikā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un trīs ārpus ES esošās valstīs konfiscētas viltotas preces 87 milj. eiro vērtībā, kā arī sākti vairāki simti tiesvedību un arestētas 378 personas, kas saistītas ar viltojumu biznesu.

Kas ir viltojums?

Saskaņā ar regulu 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un Preču zīmju likuma 91.panta 1.daļu ar viltojumu saprot preci (arī iepakojumu), kas ir marķēta ar apzīmējumu (nosaukumu, logotipu, citu atšķirības zīmi), kurš ir identisks preču zīmei, kas reģistrēta tā paša veida precēm, vai kuru tā būtiskajos elementos nevar atšķirt no šādas preču zīmes, ja tas ir izdarīts bez preču zīmes īpašnieka atļaujas. Parasti šādas preces apzināti tiek veidotas tā, lai pēc dažādiem vizuāliem parametriem (formas, krāsas, ornamenta) tās līdzinātos oriģinālās preču zīmes īpašnieka precei, tātad, iespējams, arī vienlaikus pārkāpjot tiesības uz reģistrēto dizainparaugu.

Kā viltojuma piemēru noteikti jāmin arī tiesību uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi pārkāpums, kā arī preces lietošanas instrukcijas, garantijas dokumenta, etiķetes, brošūras vai cita līdzīga izstrādājuma atdarināšana, tiem piestiprinot viltoto nosaukumu vai logotipu.

Tātad preces viltošana pēc būtības ir intelektuālā īpašuma tiesību, visbiežāk tiesību uz preču zīmi, pārkāpums. Šāds pārkāpums var izpausties dažādi, un ne vienmēr preču zīmes atdarināšana nozīmē preces viltošanu.

Preču zīmju likums aizsargā reģistrētas preču zīmes likumīgā īpašnieka tiesības pret citu personu vēlāk reģistrētām un reģistrācijai pieteiktām preču zīmēm, kā arī bez reģistrācijas lietotiem apzīmējumiem, kuri ir identiski vai sajaucami līdzīgi agrākai preču zīmei un līdz ar to var maldināt patērētāju par preces izcelsmi (ražotāju).

Saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma B sadaļu šādus preču zīmju strīdus Latvijā risina ārpus tiesas kārtībā speciāli izveidotā institūcijā – Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē –, kā arī tiesā civiltiesiskā kārtībā. Civiltiesiski strīdi visbiežāk ir saistīti ar to, ka komersanti neapzināti izvēlas savām precēm un pakalpojumiem sajaucami līdzīgus nosaukumus vai logotipus, kas var ietekmēt patērētāja izvēli un prettiesiski gūt labumu no agrākās preču zīmes atpazīstamības un reputācijas tirgū. Nevar izslēgt iespēju, ka šādas darbības tiek veiktas arī apzināti, tomēr šāds nodoms parasti nav acīmredzams.