No šī gada 1. janvāra spēkā esošajos grozījumos Būvniecības likumā paredzēta pilnīga pāreja uz elektronisku būvniecības procesa dokumentu apriti. Interesanti noskaidrot, cik plaši būvniecībā vispār piedāvātas mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, piemēram, būvniecības informācijas modelēšana jeb BIM (Building Information Modeling)?

Šobrīd, kad administratīvi teritoriālā reforma ir formulēšanas beigu fāzē, ir vērts vēlreiz pārliecināties, ka sabiedrība apzinās tās nozīmi Latvijas reģionu attīstībā.

Tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, ieņems arvien lielāku lomu dažādu svarīgu procesu optimizēšanā un stratēģisku lēmumu pieņemšanā daudzās tautsaimniecības jomās. Kā sagatavoties pārmaiņām? Tas šobrīd ir aktuāls jautājums, kas nodarbina visus.

Bildes palīdz labāk izprast sarežģītas lietas – arhitekti zīmē māju fasādes un telpu plānus, datora uzbūvi attēlo blokshēmas. Līdzīgi mēs uz vienas lapas varam salikt visus uzņēmuma procesus, kur katrs no tiem ir lielāks vai mazāks "klucītis" vai "zobrats" kopējā mehānismā.

Laiks mums visiem iedalīts vienādi, tomēr atšķiras tas, kā mēs to tērējam. Kā, sistemātiski veltot noteiktu laiku dienas, nedēļas, jaunā gada un pat nākamās piecgades plānam, iespējams sasniegt iecerēto?

Katra uzņēmēja interesēs ir stabila un efektīva sadarbības partneru darbība, kas veido paļāvību arī uz turpmāku kopēja labuma gūšanu nākotnē. Tas ir īpaši svarīgi, ja sadarbības partneri ir vitāli nepieciešami saimnieciskās darbības nodrošināšanai ilgtermiņā, piemēram, rūpniecības un būvniecības nozarē, kad vairāki komersanti ilgtermiņā saistīti kopīgā projektā.

Tehnoloģiju un finanšu pakalpojumu attīstība ir divi cieši saistīti procesi jau vairāk nekā 50 gadu. To šobrīd spilgti apliecina finanšu tehnoloģiju industrija jeb saīsināti fintech. Finanšu tehnoloģiju uzņēmumu strauja attīstība sākās 2008. gadā, kad globālā finanšu krīze atklāja tradicionālās banku sistēmas trūkumus, motivējot meklēt jaunus biznesa modeļus arī konservatīvajā finanšu sektorā.

Lietu internets ir mums visapkārt, jo arvien vairāk ierīču savienotas ar internetu un ir spējīgas savā starpā komunicēt, reizēm īpašniekam pat nenojaušot par informācijas apmaiņu.

Procesu vadība varētu būt viena no pretrunīgāk vērtētajām vadības metodēm. Daļa uzskata to par birokrātijas perēkli. Citi uzskata to par pasauli, kas atrauta no realitātes. Vēl daži domā, ka procesu vadība ir aktuāla tikai lieliem uzņēmumiem un globālām korporācijām. Vēl ir tādi, kas par procesiem piedomā tikai dienās, kad vizītē ierodas kvalitātes auditori. Tomēr daudzos uzņēmumos procesu vadības pieeja ir labi pazīstama un kalpo kā efektivitātes un rentabilitātes uzlabošanas instruments. Procesi tiek izzīmēti, analizēti, uzlaboti.

Ideālajam uzņēmējam vai vadītājam jāzina, jāprot un jāvar viss. Īsi sakot, ideālajam uzņēmējam ir jābūt cilvēkam-orķestrim. Resursu optimizācija ir termins, ko dzirdam aizvien biežāk. Uzņēmuma darbiniekiem jādara viss, kas vajadzīgs, bet pavisam mazos uzņēmumos vadītājs bez šaubīšanās dara visu un viens pats tēlo orķestri.

Digitālās platformas, t.i., koplietošanas platformas, meklētājprogrammas, sociālie tīkli, elektroniskās komercijas platformas utt., un to izveidotās ekosistēmas ne tikai pārveido veselas nozares, bet arī kļūst par ekonomikas izaugsmes, inovāciju un konkurences virzītājspēku. Digitālās ekonomikas laikmetā digitālās platformas paver jaunas un nebijušas iespējas ekonomikā.