3.ceturksnī darba tirgus datos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nozīmīgi nav mainījies nekas – ne bezdarba līmenis, ne nodarbinātības līmenis, ne strādājošo skaits. Tomēr var teikt, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies. Bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu laikā, kad sezonālu faktoru dēļ tam drīzāka bija jāsamazinās, tas sasniedzis 6,5%. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada 3.ceturksni nodarbināto skaits ir samazinājies par 8,6 tūkst., ko varētu uzskatīt par nozīmīgu pārmaiņu, tas ir gandrīz procents no kopskaita. Bezdarba līmenis gada laikā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet tas tāpēc, ka ilglaicīgo demogrāfisko procesu dēļ par 15,3 tūkst. samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.

2023.gada 3.ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 890,9 tūkst. jeb 64, % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2023.gada 3.ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā tas ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

Biedrībām un nodibinājumiem plānots noteikt obligātu pienākumu norādīt savu darbības jomu. To paredz Saeimā 2023.gada 15.novembrī, pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā.

2023.gada septembrī Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 208,1 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 6% vairāk nekā 2022.gada septembrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 368 tūkst. nakšu, kas ir par 6,7% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada septembri.

Jaunuzņēmumi atsvaidzina uzņēmējdarbības vidi ar spožām idejām, jauneklīgu aizrautību un degsmi un nereti piedzīvo ļoti strauju izaugsmi. Uzkrāt dažādās biznesa ikdienas jomās nepieciešamo pieredzi īsā laikā nav vienkārši, bet neveiksmīgi organizēti procesi var novest pie talantīgu darbinieku zaudēšanas, reputācijas un rentabilitātes samazināšanās riskiem. Starptautiskās personālvadības platformas “Deel” eksperti apkopojuši piecas izplatītākās kļūdas darbinieku pieņemšanas procesā, kas jaunuzņēmumiem var dārgi maksāt.

2023.gada 15.novembrī stājas spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas liedz ceļu satiksmē Latvijas Republikā piedalīties Krievijas Federācijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Transportlīdzeklis jāreģistrē vai jāizved no Latvijas ne vēlāk kā līdz 2024.gada 14.februārim. Pēc pārejas perioda beigām, konstatējot Latvijā nereģistrēta Krievijas transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, to konfiscēs un nodos bez atlīdzības Ukrainai valdības īpašumā – vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai un cīņā ar agresorvalsti.

Lursoft datu bāzē pieejama informācija par 3331 nekustamo īpašumu darījumu, kas reģistrēts 2023.gada oktobrī. Darījumu kopējā summa veido 159,55 milj. eiro. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, oktobrī reģistrēts par 15,7% darījumu vairāk, savukārt to kopsumma ir par 32,97% lielāka nekā septembrī reģistrētajiem darījumiem.

Lai vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu un administrēšanu, uzņēmumiem plānots noteikt vienu nodokļa likmi 25% apmērā, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 2023.gada 14.novembrī konceptuāli atbalstītie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Likumprojekts saistīts ar 2024.gada valsts budžetu.

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) no nākamā gada plānots nepiemērot maksai par sporta sacensībām un sporta nodarbībām, ko organizē biedrības vai nodibinājumi, kā arī maksai par bērnu uzturēšanos nometnēs. To paredz grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas 2023.gada 14.novembrī konceptuāli atbalstīti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Likumprojekts saistīts ar 2024.gada valsts budžetu.

No 2024.gada 1.janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 620 eiro līdz 700 eiro.

Jaunākais “Ernst & Young” (EY) uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums “EY CEO Outlook Pulse” atklāj, ka, neskatoties uz dažādiem nenoteiktības riskiem, uzņēmēji sagaida, ka nākamais gads būs labāks vai pat būtiski labāks par šo gadu. Proti, 66% uzņēmēju uzskata, ka nākamgad spēs ģenerēt augstākus ieņēmumus nekā 2023.gadā, kamēr 25% domā, ka ieņēmumi būs aptuveni tādā pašā līmenī kā šogad. Tikai 9% uzskata, ka ieņēmumi nākamgad samazināsies.

2023.gada 11.novembrī pēc pusnakts Eiropas Savienības (ES) Padome, kuru pārstāv Spānija, kā prezidējošā valsts, un Eiropas Parlaments vienojās par 2024.gada ES vispārējo budžetu. Intensīvi norisinoties sarunām par nākamā finanšu gada budžetu, institūcijas panāca vienošanos par kopīgu tekstu jau naktī no piektdienas uz sestdienu. Lai arī galīgais vienošanās termiņš bija pirmdienas 13.novembra pusnakts, institūcijas pielika pūles, lai budžetu apstiprinātu pirmajā sarunu kārtā. Šāda rīcība nodrošina nākamā gada ES budžeta funkcionēšanas uzsākšanu bez jebkādiem kavējumiem.

2023.gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,56 mljrd. eiro, kas faktiskajās cenās bija par 23,3% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 29,2%, bet importa vērtība par 18,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Septembrī Latvija eksportēja preces 1,52 mljrd. eiro apmērā, bet importēja par 2,04 mljrd. eiro.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū. Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības – cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.