Lai īstenotu Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam (KLPSP) grozījumus, kurus šī gada 7.septembrī apstiprinājusi Eiropas Komisija, valdība šī gada 19.septembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas apkopotajiem datiem 2023.gada astoņos mēnešos Latvijas lielajās ostās, salīdzinot ar pērnā gada šādu periodu, par 16,8% samazinājies kopējais kravu apjoms, taču vienlaikus vērojams pieaugums vairākos kravu segmentos, tostarp palielinās labības, konteineru un celtniecības kravu apgrozījums. Joprojām pozitīva tendence saglabājas mazo ostu kravu apjoma pieaugumā, kas palielinājies par 12%.

Piešķirot papildu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu un precizējot atsevišķas normas regulējumā, Ministru kabinets šī gada 19.septembra sēdē lēma pagarināt Altum īstenoto mikroaizdevumu un starta aizdevumu atbalsta programmu uzņēmējiem līdz 2029.gada beigām (vai kamēr tiks rezervēts viss programmas ietvaros pieejamais finansējums).

Valsts kase nodrošina iespēju investēt valsts vērtspapīros – krājobligācijās, informē Valsts kases sabiedrisko attiecību speciāliste Digna Lapiņa. Krājobligācijas ir valsts vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi, kurus jau kopš 2013.gada Latvijas Republikas vārdā izlaiž Valsts kase. Pašlaik iedzīvotāju ieguldījumu apjoms krājobligācijās jau ir pārsniedzis 187 milj. eiro un turpina stabili kāpt.

No 2024.gada ikvienam uzņēmumam Latvijā būs pieejams nodokļu maksātāja reitings. Reitinga vērtējums atspoguļos uzņēmuma nodokļu saistību izpildes disciplīnu. Nodokļu maksātāja reitings atšķirīgā detalizācijas pakāpē būs pieejams gan pašam uzņēmējam Valsts ieņēmuma dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS), gan publiski – VID publiskojamo datu bāzē. Tāpēc VID ir apkopojis praktiskus ieteikumus uzņēmējiem nodokļu maksātāja reitinga uzlabošanai.

2023.gada 2.ceturksnī Latvijā bija 25,3 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2022.gada 2.ceturksni, to skaits ir samazinājies par 1,2 tūks. jeb 4,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Biedrību un nodibinājumu likumā ir sagatavoti grozījumi, ar kuriem plānots noteikts, ka biedrībām un nodibinājumiem obligāti būs jānorāda savu darbības joma atbilstoši Ministru kabineta (MK) izstrādātajai klasifikācijai. Tāpat grozījumi paredz regulējumu biedru attālinātajai dalībai un balsošanai biedru sapulcē un iespēju vienkāršotā veidā likvidēt biedrības un nodibinājumus ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) 14.septembrī atkal paaugstināja trīs galvenās procentu likmes par 25 bāzes punktiem.

Saeimas sēdē šī gada 14.septembrī galīgajā lasījumā apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību likumā un grozījumi Civilprocesa likumā, ieviešot Latvijā jaunu, efektīvu un iedarbīgu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām.

2023.gada jūlijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 373,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2022.gada jūlijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 703,9 tūkst. nakšu, kas ir par 14,1% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju.

Saeimas Juridiskā komisija šī gada 13.septembrī pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru". Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, pret kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu sankcijas.

Šī gada 12.septembrī Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā tika runāts par kraso tarifu maiņu. Tika uzsvērta nepieciešamība atrast gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumus, lai šādas situācijas neatkārtotos nākotnē. "Nenoteiktība ir lielākā problēma, gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām,” uzsvēra Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Šī gada 12.septembrī zemkopības ministrs Didzis Šmits iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par kritisko situāciju lauksaimniecībā, kas ietekmē lauksaimniecības produktu ražotāju ekonomisko dzīvotspēju, un iespējamajiem situācijas risinājumiem. Ministri atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) ieceri lauksaimnieku atbalstam izmantot Eiropas Komisijas (EK) piešķirto 6 796 780 eiro ārkārtas finansējumu. Valdība arī atļāva ZM ne vairāk kā 5 milj. eiro (ko ministrija spētu atlicināt, pārskatot zemkopības resora finansējumu), kā valsts atbalstu novirzīt kredītprocentu likmju daļējai dzēšanai un apdrošināšanas prēmiju apmaksai pilnā apmērā par 2023.gada ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanu.

Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) skaidrojumiem un Ārlietu ministrijas sniegtajam viedoklim Valsts ieņēmumu dienests informē, ka no šī gada 12.septembra, personām ar Krievijas Federācijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt Eiropas Savienībā caur Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām.

Latvija ir pievienojusies Amerikas Savienoto Valstu (ASV) iniciētam Kopīgajam paziņojumam par sadarbību piegādes ķēdēs, kas paredz ASV, sabiedroto un partneru politiskās saistības sadarboties, lai novērstu piegādes ķēžu pārrāvumus.