Tehnoloģiju uzņēmumi gan pasaulē, gan Latvijā ziņo par plāniem attīstīt mobilās lietotnes, kas palīdzētu noskaidrot un izsekot Covid-19 kontaktpersonas. Viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas izstrādājusi kontaktu izsekošanas mobilo lietotni, ir Singapūra. Arī citas valstis visā pasaulē pandēmijas apkarošanā izvērtē iespēju izmantot mūsdienu tehnoloģijas. Skaidrs, ka šādu mobilo lietotņu veiksmīga darbība sniegtu būtisku ieguldījumu sabiedrības veselības aizsardzībā, tomēr vienlaikus to lietošana bez atbilstošas uzraudzības un drošības pasākumiem var radīt būtiskus riskus iedzīvotāju privātumam un cilvēktiesībām.

Fakts, ka elektromotors ir efektīvāks nekā iekšdedzes dzinējs, nevienu vairs nepārsteigs. Elektromotori apmēram 90% enerģijas nodod riteņiem, kamēr benzīna vai dīzeļdzinējiem šis rādītājs labākajā gadījumā ir 40%. Pārējā iekšdedzes procesu enerģija tiek pārvērsta siltumā un nonāk vidē. Tomēr jāteic, ka arī elektromobiļu efektivitāte atšķiras, jo diviem automobiļiem ar identisku akumulatora ietilpību nobrauktais attālums var atšķirties pat par vairākiem desmitiem procentu. Kas ir tik lielu atšķirību cēlonis?

Mākslīgais intelekts un tā produkti kļūst arvien stratēģiski nozīmīgāki ekonomikas attīstības virzītāji visā pasaulē. Piemēram, saskaņā ar uzņēmuma "Gartner" datiem laikā no 2018. līdz 2019. gadam uzņēmumu, kas ieviesa mākslīgā intelekta risinājumus, skaits pieauga no 4% līdz 14%. Beidzamos gados šī tendence vērojama arī Latvijā, vairākiem uzņēmumiem biznesa procesu optimizācijai ieviešot virtuālos asistentus u.c. rīkus.

Mūsdienās tehnoloģijas ietekmē visas tautsaimniecības jomas. Tirdzniecība nav izņēmums. Lai gan mazajiem un nelielajiem uzņēmumiem var likties, ka tehnoloģijas un digitālās vides iespējas var atļauties tikai lieli uzņēmumi, patiesībā jaunas pieejas jāmeklē ikvienam.

No šī gada 1. janvāra spēkā esošajos grozījumos Būvniecības likumā paredzēta pilnīga pāreja uz elektronisku būvniecības procesa dokumentu apriti. Interesanti noskaidrot, cik plaši būvniecībā vispār piedāvātas mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, piemēram, būvniecības informācijas modelēšana jeb BIM (Building Information Modeling)?

Tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, ieņems arvien lielāku lomu dažādu svarīgu procesu optimizēšanā un stratēģisku lēmumu pieņemšanā daudzās tautsaimniecības jomās. Kā sagatavoties pārmaiņām? Tas šobrīd ir aktuāls jautājums, kas nodarbina visus.

Tehnoloģiju un finanšu pakalpojumu attīstība ir divi cieši saistīti procesi jau vairāk nekā 50 gadu. To šobrīd spilgti apliecina finanšu tehnoloģiju industrija jeb saīsināti fintech. Finanšu tehnoloģiju uzņēmumu strauja attīstība sākās 2008. gadā, kad globālā finanšu krīze atklāja tradicionālās banku sistēmas trūkumus, motivējot meklēt jaunus biznesa modeļus arī konservatīvajā finanšu sektorā.

Lietu internets ir mums visapkārt, jo arvien vairāk ierīču savienotas ar internetu un ir spējīgas savā starpā komunicēt, reizēm īpašniekam pat nenojaušot par informācijas apmaiņu.

Digitālās platformas, t.i., koplietošanas platformas, meklētājprogrammas, sociālie tīkli, elektroniskās komercijas platformas utt., un to izveidotās ekosistēmas ne tikai pārveido veselas nozares, bet arī kļūst par ekonomikas izaugsmes, inovāciju un konkurences virzītājspēku. Digitālās ekonomikas laikmetā digitālās platformas paver jaunas un nebijušas iespējas ekonomikā.