No kiberuzbrukumiem pilnībā nav aizsargāts neviens – to upuri ir gan globālie milži, gan vietējais mazais un vidējais bizness. Saskaņā ar pēdējo “The Manifest” apskatu 2019. gadā 15% mazo uzņēmumu saskaras ar kiberdraudiem – uzbrukumiem, vīrusiem vai datu noplūdēm. Savukārt 64% aptaujāto mazo uzņēmumu 2020. gadā plānoja novirzīt vairāk resursu kiberdrošībai. Covid-19 pandēmijas laikā šie jautājumi kļūst vēl aktuālāki.

Latvijas CERT dati un Tet klientu pieredzes novērojumi liecina, ka Covid-19 pandēmijas laikā izkristalizējušies trīs galvenie uzbrukumu vektori. Pirmkārt, pikšķerēšanas kampaņas, izmantojot “AliExpress”, “DHL”, “UPS” un citus atpazīstamus zīmolus, kas saistīti ar iepirkšanos internetā. Tas ir tikai likumsakarīgi, jo dzīve un darbs mājās veicina cilvēku interesi iepirkties attālināti, un hakeri to izmanto. Otrkārt, uzbrukumu vektorā ir veselības iestādes, kas pandēmijas laikā ir pirmā frontes līnija. Kriptovīrusi, kas šifrē iekārtas un liedz to izmantošanu, DDoS-uzbrukumi, kas ir kolektīvi uzbrukumi ar mērķi ierobežot piekļuvi kādam resursam, un XSS (starpvietņu skriptošana), kas ir ļaunprātīga mājaslapas koda izmaiņu veikšana, lai piekļūtu lietotāja sensitīvajai informācijai, ir tikai daļa no šiem uzbrukumiem. Trešais nozīmīgākais un finansiāli riskantākais vektors ir uzņēmumu grāmatveži, kas atradās risku grupā arī pirms tam, bet Covid-19 laikā uzbrukumu skaits tiem ir pieaudzis, jo organizācijas pārgāja uz attālināto darbu un elektronisko dokumentu parakstīšanu.