Pirmais šifrējošā izspiedējvīrusa uzbrukums notika jau tālajā 1989. gadā. Datnes netika sabojātas, bet gan paslēptas, un tām tika nomainīts nosaukums, lai tās būtu grūtāk atrast. Zinošs datorspeciālists viegli varēja “zaudētos” datus atgūt. Kādu ļaunumu šobrīd var nodarīt šie vīrusi, un kā no tiem pasargāt savu uzņēmumu?

Kas ir izspiedējvīruss?

Attīstoties iespējām anonīmi sazināties un anonīmi saņemt maksājumus, auga arī izspiešanas uzbrukumu pievilcība likumpārkāpēju acīs. 2005. gada vidū parādījās pirmie nopietnie izspiedējvīrusi, kuros tika izmantoti šifrēšanas algoritmi, lai padarītu datus lietotājam nepieejamus. Datu atgūšanai uzbrucēji pieprasīja veikt maksājumu, pēc kura saņemšanas upurim tiktu nodota atšifrēšanas atslēga.