Pēc gada sākumā vērotā sastinguma Latvijas tautsaimniecības “sejā” pamazām viesusies zināma mīmika. Tomēr tā arvien neveido smaidu, un tas sakrīt ar to, ka ģeopolitiskā “teātra” repertuārā komēdiju piedāvājuma īsti nav un būtiski eksporta tirgi lēni elpo ieilgušā ziemas guļā.
Lai gan ienākumu pieaugums, zemā inflācija, procentu likmju pagriešanās lejupejošā virzienā, kā arī konkrētākas aprises nākamo gadu minimālās algas palielinājumiem pamazām uzlabojušas ekonomikas dalībnieku, tajā skaitā mājsaimniecību un mazumtirgotāju, noskaņojumu, patērētāji, iespējams, vairāk sliecas atjaunot vai palielināt uzkrājumu līmeni. Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums rāda, ka 3.ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) bijis par 0,4% mazāks nekā 2.ceturksnī (salīdzināmās cenās, sezonāli koriģēti dati). Atsevišķi rādītāji vedināja domāt par nelielu ekonomikas atdzīvošanos 3.ceturksnī (noskaņojuma aptauju rezultāti līdz septembrim, kā arī dažu nozaru, piemēram, mazumtirdzniecības un rūpniecības mēnešu dati par jūliju–augustu). Tomēr rūpniecības vilcējspēks bija enerģijas ražošana, kurai bija redzams labvēlīgu gāzes cenu balsts, kas ļāva vairāk enerģijas ražot koģenerācijas stacijās. Šāda faktora ietekme varētu nebūt noturīga. Savukārt mazumtirdzniecības pozitīvā dinamika jūlijā–augustā bijusi īslaicīga, un entuziasms nav bijis noturīgs: septembrī vērots kritums.
3.ceturksnī kopumā būtiskāko pienesumu mazumtirdzniecības reālā apgrozījuma kāpumā veidoja tirdzniecība pārtikas preču veikalos, kā arī degvielas mazumtirdzniecība. Saglabājas tendence, ka karšu maksājumi uz ārvalstīm aug straujāk nekā iekšzemē, kas norāda uz paradumu maiņu un liek aizdomāties par nepieciešamību pēc strukturāliem biznesa modeļa pielāgojumiem nozares attīstībā. Nenoteiktības apstākļos patērētāji saredz motivāciju uzkrāt (to rāda arī jaunākie Omnibusa aptaujas, kas veikta sadarbībā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Fakti”, rezultāti), un privāto investīciju aktivitāte ir zema.
Arī valdības kapitālo izdevumu dinamika gada pirmajos 9 mēnešos iezīmē stipri attālinātu taciņu no iepriekš nospraustajiem mērķiem: lielo projektu virzība ir gausa. Ārējais tirgus ziemā no ziemas miega, visticamāk, vēl nemodīsies: konkurētspējas izaicinājumi gan strukturālā, gan darbaspēka izmaksu veidolā nav tikai Latvijas, bet arī eirozonas aktualitāte. Tāpat gan ģeopolitisko norišu tālākā attīstība, gan Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu rezultātu gaidas liek ekonomikas dalībniekiem nedaudz aizturēt elpu pirms nākamā soļa, tas ir, pirms jauna investīciju vai patēriņa lēmuma. Pilnīgāk 3.ceturkšņa ekonomisko attīstību būs iespējams vērtēt novembra beigās, līdz ar izvērsto IKP datu publicēšanu.
