Visvairāk jeb 37% uzņēmumu pārstāvju par galveno risku viņu organizācijas ilgtermiņa panākumiem nosauc krāpšanu un korupciju, atklājis jaunākais SIA "Ernst & Young (EY) krāpšanas novēršanas un godīgas rīcības pētījums "EY Global Integrity Report 2022", kas aptver valstis ar strauju ekonomikas attīstību, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Par citiem lielākajiem riskiem uzņēmēji atzīst pandēmiju (36%), kiberuzbrukumus (27%), sarežģītu un mainīgu regulatīvo vidi (15%), kā arī nespēju pildīt vides, sociālās un pārvaldības prasības (12%).

Papildu pētījumam aptuveni katrs desmitais jeb 13% uzņēmumu valdes locekļu valstīs ar strauju ekonomikas attīstību, tostarp Latvijā, atzīst, ka pieņemtu vai dotu kukuli, bet 14% pieļauj, ka viņi varētu falsificēt finanšu informāciju.

Pētījums apliecina, ka situācija krāpšanas novēršanā kopumā uzlabojas – 47% aptaujāto uzņēmēju saka, ka pēdējo divu gadu laikā godīgas rīcības standarti viņu organizācijā ir uzlabojušies un gandrīz visi jeb 97%, uzskata, ka ir svarīgi, lai viņu uzņēmums rīkotos godīgi. Tomēr saglabājas daudz izaicinājumu un tieši puse visu pētījuma respondentu atzīst, ka viņi justos satraukti, ja viņu pieņemtie darba lēmumi nonāktu plašākas sabiedrība vērtējumā.

Kā liecina pētījums, 52% uzņēmumu valdes locekļu atzīst, ka viņu organizācijās ir vadītāji, kas īstermiņa finanšu ieguvuma dēļ izvēlētos negodīgu rīcību. Savukārt 40% valdes locekļu apgalvo, ka viņu organizācijā negodīga rīcība tiek pieļauta, ja to īsteno galvenie vai veiksmīgākie darbinieki.

Kā norāda 62% pētījuma respondentu, sarežģītos ekonomiskajos apstākļos kļūst grūtāk saglabāt godīgas rīcības standartus. Lai cīnītos ar krāpšanu, uzņēmumiem esošajā situācijā jāīsteno plašs darbību loks, gan vēršoties pret negodīgu rīcību ar atbilstošiem sodiem, gan organizējot regulāras apmācības par godīgu rīcību un ieviešot iniciatīvas, kas motivē strādāt godīgi un atbilstīgi iekšējiem normatīvajiem aktiem. Tāpat jābūt skaidrai politikai, regulāri pārbaudītai iekšējai kontroles sistēmai, kā arī trauksmes celšanas iespējām, kuru ietvaros ziņotājiem ir jābūt pienācīgi aizsargātiem.

Pētījums veikts laika posmā no 2022.gada jūnija līdz septembrim sadarbībā ar globālo izpētes aģentūru "Ipsos MORI". Pētījuma laikā tika aptaujāti 2756 respondenti, kas pārstāv uzņēmumu vadību un darbiniekus 33 straujas attīstības valstīs, tostarp katrā Baltijas valstī.