Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb start-up nodokļos samaksāja 25 milj. eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 milj. eiro apmērā. Tomēr līdz 2030.gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties – viena "vienradža" vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem, liecina pēc “Google” pasūtījuma veiktais “Civitta” pētījums par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.
Pētījums atklāj arī divus galvenos izaicinājumus, kas bremzē jaunuzņēmumu izaugsmes potenciālu, t.i., talantu trūkumu un sarežģījumus piesaistīt finansējumu no iespējkapitāla fondiem.
Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits – 2021.gadā Latvijā bija 626 start-up uzņēmumi, kas ir par 23% vairāk nekā 2016.gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020.gadam palielinoties par 12% līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī.
Pētījums tika uzsākts, lai analizētu Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas potenciālu un noskaidrotu, kā veicināt start-up uzņēmumu mērogojamību (scale-up), lai tie kļūtu par strauji augošiem uzņēmumiem. Jaunuzņēmumus, tāpat kā biznesa jomu kopumā, ietekmē makroekonomiskā vide – pandēmija, inflācija un ģeopolitiskā spriedze. Jaunajā pētījumā aplūkotas ilgtermiņa tendences, lai gan jaunuzņēmumi, gan citi ekosistēmas dalībnieki varētu pieņemt atbilstošus lēmumus.
Divi galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskaras jaunuzņēmumi, ir pastāvīgais talantu un iespējkapitāla fondu finansējuma trūkums. Tāpat pētījums iezīmē potenciālo uzlabojumu virzienu: jaunuzņēmumu dibinātāji, vairāk sekojot izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesības aktos, var veiksmīgāk pielāgot savu biznesa modeli strauji mainīgajai uzņēmējdarbības videi.
Jaunuzņēmumu akcijas
Tika aptaujāti vairāk nekā 1700 jaunuzņēmumu darbinieku. Rezultāti liecina, ka jaunuzņēmumu tēls Baltijā ir ļoti pozitīvs. Darbiniekus visvairāk motivē elastīgs darba ritms, plašākas karjeras iespējas, rīcības brīvība, darbs pie jaunu produktu attīstības u.c. priekšrocības.
Taču, neraugoties uz to, talantu trūkums ir nopietna problēma – 65% no Baltijas valstīs dibinātajiem jaunuzņēmumiem, kas ir gatavi maksāt lielākas algas, apgalvo, ka tiem ir grūti atrast un piesaistīt vajadzīgos darbiniekus. Latvijā īpaši trūkst datu analītiķu, informācijas tehnoloģiju inženieru, kā arī pārdošanas un uzņēmējdarbības attīstības speciālistu. Vēl grūtāk ir tikko dibinātiem jaunuzņēmumiem, jo lielākā daļa darbinieku labprātāk izvēlas karjeru lielā korporācijā vai jau labi pazīstamā un pieredzējušā jaunuzņēmumā.
Pētījumā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji apsvērtu iespēju pievienoties, ja atalgojums tajā būtu vidēji par 40% lielāks. Tas ir saistīts ar to, ka teju pusei respondentu darbs jaunuzņēmumos asociējas ar pastāvīgām pārmaiņām un stabilitātes trūkumu.
Veids, kā šo problēmu varētu atrisināt, būtu ļaut darbiniekiem iegādāties jaunuzņēmumu akcijas. Darbinieku akcijas ir arī būtisks elements ekosistēmas ilgtermiņa panākumu nodrošināšanai, jo, gūstot lielus panākumus, piemēram, "vienradža" gadījumā, kad uzņēmuma tirgus vērtība sasniedz vairāk nekā 1 mljrd. Amerikas Savienoto Valstu dolāru, darbinieki saņem lielu peļņu no savām akcijām, kas ļauj viņiem pašiem kļūt par "biznesa eņģeļiem" un mentoriem vai investēt citos jaunuzņēmumos. Tas rada t.s. “spararata efektu”.
Finansējuma saņemšanai nepieciešamas 27 tikšanās
Aptaujas rezultāti liecina, ka vēl viens izaicinājums Latvijas jaunuzņēmumiem ir iespējkapitāla fondu finansējuma piesaistīšana. To kā galveno problēmu norādīja 53% respondentu. Lai gan finansējuma apjoms pieaug, jaunuzņēmumiem ir grūti piesaistīt fondu uzmanību. Tiem var nākties 10 reižu pieteikties iespējkapitāla fondiem, lai piesaistītu finansējumu.
Ar spēcīgu produktu, lielām ambīcijām un aizrautīgu komandu nepietiek, lai attīstītu jaunuzņēmumu – ir nepieciešama arī liela neatlaidība un pacietība. Vidēji jaunuzņēmumam Latvijā, kā atklāj pētījums, ir jāsazinās ar iespējkapitāla fondiem 27 reizes, pirms beidzot izdodas iegūt finansējumu.
Viens no ieteikumiem start-up uzņēmumiem ir pēc iespējas izmantot salīdzinoši nelielās Latvijas ekosistēmas priekšrocības un kontaktus ar pazīstamiem uzņēmējiem, lai piesaistītu ārvalstu investoru uzmanību. Jaunuzņēmumiem ir lielākās izredzes piesaistīt investoru uzmanību, izmantojot jau izveidotu jaunuzņēmumu dibinātāju atbalstu, lai nebūtu jāraksta e-pasti bez iepazīšanās. Tāpat ieteicams jaunuzņēmuma komandā vai valdē iekļaut atpazīstamus uzņēmējus – ekspertu klātbūtne komandā vairākas reizes palielina veiksmīga iznākuma varbūtību.
Dalība ES politikas veidošanā
Baltijas jaunuzņēmumi nepietiekami interesējas par ES regulējumu, kas ietekmē to darbību. Jaunuzņēmumiem būtu īpaši jāiesaistās ES regulējuma izstrādē, kas nosaka digitālās ekonomikas attīstību, jo tas tiešā veidā ietekmē to darbību gan ES, gan ārpus tās. Viens no spilgtākajiem šāda ES regulējuma piemēriem ir 2018.gadā Briselē pieņemtā Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas piemērojama visiem uzņēmumiem, kuri vēlas darboties Eiropā, un kuru vēlāk pieņēma arī citas pasaules valstis.
aunuzņēmumiem, kas vēlas attīstīties ārpus Latvijas un nostiprināties globālajos vai ES tirgos, ir ne tikai jāseko ES digitālajai politikai, bet arī aktīvi jāpiedalās ES likumdošanas procesos.
Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījuma ietvaros veiktas 25 intervijas, aptaujāti 108 jaunuzņēmumu dibinātāji, kā arī 1798 darbinieki, iespējkapitāla fondu vadītāji u.c. Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas dalībnieki, kā arī analizēta nacionālā un ES politika, pētīti esošo jaunuzņēmumu ekosistēmu piemēri un prognozēta nākotnes izaugsmes dinamika.
