Pandēmijas skarbos biznesa vides apstākļus, kuri divu gadu garumā ietekmējuši neskaitāmu uzņēmumu darbību, šogad nomainījis nevis sen gaidīts atelpas brīdis, bet jauni izaicinājumi. Kā uzņēmēji tiek ar tiem galā? Un kāda ir situācija tieši maksājumu kavējumu nozarē?

Ir vērojama situācija – Ziemeļeiropas uzņēmumi biežāk nekā citi Eiropā apgalvo, ka to uzņēmējdarbība pašlaik ir vājāka nekā pirms pandēmijas. Saskaņā ar Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ikgadējā pētījuma "Eiropas maksājumu ziņojums 2022" datiem šis viedoklis visvairāk izplatīts ir tieši Baltijas valstīs.

Pandēmijas radītais "sniega bumbas" efekts

Vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas uzņēmumu atzīst, ka šobrīd joprojām ir būtiski vājāki nekā pirms pandēmijas iestāšanās, tikmēr Igaunijā šādi uzskata 63%, bet Lietuvā – 66%. Eiropas kopējais noskaņojums ir nedaudz pozitīvāks nekā Baltijas valstīs – 49% Eiropas uzņēmumu ir apliecinājuši, ka vēl nav atgriezušies pie pirmspandēmijas rādītājiem. Tādējādi vidēji katram otrajam uzņēmumam gan Eiropā, gan arī Latvijā ir grūtības pielāgoties pašreizējai ekonomiskajai turbulencei.

Pandēmijas ierobežojumi un "iesaldēta" uzņēmumu darbība radīja "sniega bumbas" efektu. Maksājumu kavējumu palielināšanās ir samazinājusi uzņēmumu spējas segt pašiem savas saistības, pieņemt jaunus darbiniekus un ilgtspējīgi attīstīties. Šobrīd daudzi uzņēmēji ir spiesti sakārtot pandēmijas ierobežojumu laikā radušās finansiālās saistības, tādējādi joprojām nespēdami atgriezties pirmspandēmijas peļņas līmenī.

Arvien lielākas bažas gan vietējiem, gan Eiropas uzņēmumiem rada arī šobrīd pieaugošā inflācija, kas apgrūtina uzņēmumu izaugsmi, cilvēkresursu algošanu un arī naudas plūsmu, – seši no 10 Latvijas un Eiropas uzņēmumiem atzīst, ka viņiem trūkst kompetences pārvaldīt inflācijas ietekmi uz savu uzņēmumu.

Maksājumu kavējumi bremzē uzņēmumu attīstību

Latvijā ir maz uzņēmumu, kuri beidzamo 12 mēnešu laikā nebūtu saņēmuši klientu un sadarbības partneru lūgumu pārskatīt maksājumu termiņus. Saskaņā ar Eiropas maksājumu ziņojumu šādā situācijā bijuši 85% uzņēmumu. Pašlaik rēķinu apmaksa Latvijā prasa vidēji 54 dienas, kas atbilst arī vidējam Eiropas rādītājam. Taču tādās nozarēs kā nekustamais īpašums, enerģētika un komunālie pakalpojumi laiks līdz maksājuma saņemšanai pārsniedz 60 dienas – tas ir ievērojami ilgāk nekā citur Eiropā. Atšķirība starp maksājumu termiņiem un samaksas ilgumu beidzamā gada laikā īpaši palielinājusies B2B segmentā, kur norēķini tiek veikti vidēji vairāk nekā divas nedēļas pēc noteiktā termiņa.

Svārstības ekonomiskajā situācijā negatīvi ietekmē gan uzņēmumu un sabiedrības maksātspēju, kas attiecīgi palielina savstarpējo norēķinu kavējumus un veicina pieprasījumu pēc garākiem apmaksas termiņiem, gan uzņēmumu darbību visā Eiropā. Arī Latvijā 89% aptaujāto uzņēmumu saskārušies ar kavētiem maksājumiem no debitoru puses.

__________________________________________________________________________

Arvien lielākas bažas gan vietējiem, gan Eiropas uzņēmumiem rada arī šobrīd pieaugošā inflācija, kas apgrūtina uzņēmumu izaugsmi, cilvēkresursu algošanu un arī naudas plūsmu

__________________________________________________________________________

Kavēti maksājumi ir nebeidzama ķēdes reakcija, kas nekad neietekmē tikai vienu uzņēmumu vai personu. Neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un klientu skaita katrs kavētais maksājums atsaucas uz šī uzņēmuma spēju attīstīties un nosegt tādas ikdienas pamatsaistības kā, piemēram, maksājumi sadarbības partneriem un darbiniekiem. Ņemot vērā šābrīža straujo inflācijas kāpumu, visticamāk, šī situācija tik drīz arī nemainīsies un turpinās radīt izaicinošus apstākļus vairumam uzņēmumu.

Lai gan lielākā daļa uzņēmēju apzinās kavēto maksājumu radīto negatīvo ietekmi ne tikai uz biznesa attīstību, bet ikdienas darbību kopumā, 40% respondentu saviem piegādātājiem paši maksā vēlāk, nekā akceptētu no saviem klientiem, un tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar nepilniem 30% 2021.gadā. Vienlaikus tikai 54% uzņēmēju dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka maksājumi piegādātājiem tiek veikti laikus, – tie ir mazāk nekā 59% pērn un ievērojami mazāk nekā Lietuvā (63%) vai Igaunijā (60%) šogad.

Šie pētījuma rezultāti parāda sava veida "dubultos standartus" Latvijas uzņēmējdarbībā. Laikus veikti maksājumi ir ne tikai cieņpilns sadarbības modelis, kas respektē savus sadarbības partnerus un veicina ilgtspējīgas biznesa attiecības, bet arī daļa no labas korporatīvās pārvaldības principiem.

Vai situācija mainīsies?

Augstas inflācijas un lielākas nenoteiktības apstākļos ievērojami samazinājusies uzņēmumu pārliecība par laikus apmaksātiem rēķiniem – 67% Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka vairāk nekā jebkad agrāk ir nobažījušies par klientu spēju laikus norēķināties. Tas liek uzņēmējiem piesardzīgi raudzīties uz šāgada plāniem, un vairākumam Latvijas uzņēmumu izaugsme šogad nav prioritāte.

Lai gan vietējie uzņēmumi mazāk uzsver augošās inflācijas ietekmi nekā kaimiņvalstīs (Latvijā to par nākotnes izaicinājumu uzskata puse respondentu, Lietuvā šādu viedokli pauž 56%, Igaunijā – 61%), izteikta nenoteiktība pasliktina kopējo biznesa noskaņojumu. Vienlaikus vietējie uzņēmumi pieļauj, ka šobrīd ir labāk sagatavojušies iespējamajai krīzei un spēj efektīvāk pārvaldīt naudas plūsmas un peļņas traucējumus nekā pirms pandēmijas, līdz ar to var nedaudz optimistiskāk lūkoties uz nākotnes perspektīvām.

64% uzņēmēju Latvijā atzīst, ka viņiem trūkst elastības un zināšanu, lai pārvaldītu maksājumu kavējumus un mazinātu to ietekmi uz viņu uzņēmējdarbību un izaugsmes plāniem, – tas ir krietni vairāk nekā vidēji Eiropā (46%).

Lai veicinātu biznesa attīstību, uzņēmējiem jāpārdomā savu līdzšinējo finanšu saistību pārvaldības efektivitāte un jāmeklē jauni, piemērotāki risinājumi maksājumu kavējumu samazināšanai. Piektdaļa (19%) Latvijas uzņēmumu jau sadarbojas ar parādu piedziņas uzņēmumiem, lai pasargātu sevi no maksājumu kavējumiem, kuru ir vairāk nekā Igaunijā (12%) vai Lietuvā (16%).

__________________________________________________________________________

Katrs kavētais maksājums atsaucas uz uzņēmuma spēju attīstīties un nosegt tādas ikdienas pamatsaistības kā, piemēram, maksājumi sadarbības partneriem un darbiniekiem

__________________________________________________________________________

Tālredzīgākie uzņēmumi jau laikus izstrādājuši stratēģiju, kā strādāt ar rēķinu apmaksas kavētājiem, – savlaicīgi atgādinājumi par rēķinu nomaksu, kavētu rēķinu apstrādes nodošana ārpakalpojumā parādu atgūšanas uzņēmumiem, negaidot parādu uzkrāšanos, ir biežāk izplatītās pieejas. No savas prakses redzam, ka visaktīvāk par šo domā mājokļu apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu uzņēmumi, kuriem gluži objektīvi ir vislielākais klientu (tostarp rēķinu kavētāju) skaits. Tāpat Latvijas uzņēmumu vidū ir populāri piedāvāt atlaidi kā alternatīvu kavētam maksājumam vai pievienot piemaksu par vēlāku maksājuma datumu.

Ir jāsaprot, ka šajā ekonomiskajā situācijā rēķinu pārvaldībai un darbam ar debitoriem jāpievērš īpaša uzmanība, lai nepakļautu riskam sava uzņēmuma finanšu plūsmu un likviditāti. Ja uzņēmumam trūkst zināšanu vai kapacitātes, lai to nodrošinātu pašu spēkiem, ir vērts domāt par kredītu pārvaldības un parādu atgūšanas nodošanu ārpakalpojumā.

Būtiski atcerēties: jo agrāk tiek uzsākts darbs ar rēķinu kavētājiem, jo lielākas izredzes uzņēmumiem saņemt naudu par savām precēm un pakalpojumiem. Parādu uzkrāšana gan uzņēmumos (laikus nesākot strādāt ar saviem parādniekiem), gan mājsaimniecībās (neapmaksājot rēķinus un krājot tos kaudzītē) palielina maksātnespējas riskus un mazina iespēju atgūt kontroli pār savām finansēm.