Vai vīriešus glābs Eiropas fondi?
2022-08-17
Pēteris Strautiņš, ekonomikas eksperts
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati zīmē visnotaļ iepriecinošu ainu, pati svarīgākā ziņa – bezdarbs
samazinājās no 7,9% pirms gada līdz 6,6% šī gada 2.ceturksnī. Reģistrētais bezdarbs šajā laikā samazinājās vēl straujāk – no 7,7% līdz 6,2%.
Cita laba ziņa – par 2,8% ir pieaudzis strādājošo skaits, sasniedzot 886 tūkst. cilvēku. Tas gan vēl atpaliek no šī rādītāja pēdējos divos gados pirms pandēmijas, kad tas pārsniedza 900 tūkst. Gada laikā ir pieaudzis arī nodarbinātības līmenis – no 62,4% līdz 64,0%. Tas vēl par procentpunktu atpaliek no 2019.gada vidējā rādītāja, bet nepārprotami virzās uz pareizo pusi. Tātad cilvēki redz un izmanto pandēmijas pārvarēšanas sniegtās iespējas. Diemžēl Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni aptumšo karš Ukrainā un viss ar to saistītais, pirmkārt, enerģijas cenu kāpums. Tāpēc šī gada beigās un nākamā gada pirmajā pusē ir gaidāms bezdarba pieaugums. Pirmais mazais briesmu signāliņšir reģistrētā bezdarba pieaugums jūlijā salīdzinājumā ar jūniju, lai arī sezonālu faktoru dēļ tam drīzākbūtu jāsamazinās.
Darba tirgus tuvāko nākotni aptumšo divi lieli riski. Enerģijas cenu kāpums, (dažās nozarēs apvienojumā ar produktu cenu kritumu) radīs konkurētspējas problēmas rūpniecībā. Savukārt dzīves dārdzības uzspiesti mājsaimniecību taupības pasākumi skars ilglietošanas un luksusa preču tirdzniecību, restorānus, izklaidi.
Par eksporta nozarēm runājot, parādās pirmās ziņas par ražošanas uzņēmumu apturēšanu augsto elektrības cenu dēļ. Lielākie riski vīd kokrūpniecībā – elektrības izdevumu daļa apgrozījumā te ir augstāka, daļai produktu cenas krīt. Būtu likumsakarīgi sagaidīt īslaicīgu darbavietu skaita samazināšanos šajā nozarē, jo īpaši apvidos, kur vēl ir daudz uzņēmumu, kuriem ir mazs darbības mērogs apvienojumā ar standartveida produktu ražošanu. Tātad galvenokārt ārpus lielajām pilsētām. Reģionu dalījumā lielākie riski varētu būt Vidzemes austrumu pusē, dažos Kurzemes apvidos. Specifiski bezdarba kāpuma riski ir Latgalē, ko var ietekmēt tālāka dzelzceļa un saistīto uzņēmumu darba vietu samazināšana. Par Rīgu runājot, te eksporta perspektīvas ir samērā labas, taču galvaspilsētā un tās apkārtnē koncentrēsies gāzes cenu kāpuma ietekme, tātad te varētu vairāk ciest patēriņš. Gāzes īpatsvars Rīgas Siltuma primāro energoresursu struktūrā nav tas augstākais, tas ir ap 50%, taču te ir liels mājsaimniecību skaits, kuru siltuma izmaksas gāzes cenas vairāk vai mazāk ietekmē. Arī Latgalē gāzes sadārdzinājuma ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem būs diezgan izteikta, tur to daudz lieto apkurē lielajās pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē.
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati ir interesanti ne tikai ar vispārējā makro datu ainā labi iederīgu bezdarba samazināšanos un nodarbinātības kāpumu, bet arī ar lielo un augošo starpību starp vīriešu un sieviešu bezdarbu. Tās iemesls varētu būt ekonomikā notiekošās strukturālās pārmaiņas.
Iepriekšējos desmit gados starpība starp darba meklētāju īpatsvaru vīriešu un sieviešu vidū svārstījās ap pāris procentpunktiem. Jaunākajos datos tā sasniegusi 3,8 procentpunktus. Darba meklētāju īpatsvars sieviešu vidū ir nokrities līdz 4,7%, kas atkārto līdz šim sasniegto zemāko līmeni tieši pirms trim gadiem (periodā, par ko pieejami dati, tas ir, kopš 2012.gada). Ja vīriešu bezdarbs ir tieši tāds kā 2020.gada 4.ceturksnī (8,5%), tad sieviešu bezdarbs šajā laikā ir samazinājies par 2,5 procentpunktiem.
Iespējams, tas atspoguļo ekonomikas struktūras izmaiņas. Mums jau ilgstoši ir zema rūpniecības daļa, pēdējā laikā labi neiet celtniecībai un transportam. Jācer, ka celtniecībai palīdzēs Atveseļošanās un noturības mehānisms jeb pandēmijas seku pārvarēšanas fonds un pašreizējā Eripas Savienības (ES) fondu perioda naudas apgūšana. Līdz šim ir bijuši tikai skaisti Finanšu ministrijas grafiki ar šīs naudas apgūšanas plāniem jau šogad, bet reāli nenotiek gandrīz nekas.
Šī situācija ir diezgan neparasta uz ES fona. ES vidēji šī gada 1.ceturksnī (jaunākie pieejamie dati) starp
sievietēm bezdarbs bija nedaudz augstāks – 6,8% pret 6,2% vīriešiem. 13 dalībvalstīs vīriešu bezdarbs
bija augstāks, taču starpība Latvijā (2,1 pp) bija daudz lielāka nekā visās pārējās valstīs, nākamā ir Malta
(1,2 procentpunkti), tad Austrija (1 pp) un Rumānija (0,9 pp).
2024.gada 22.aprīlī publicēts “Ārvalstu investīciju vides indekss 2023” – ikgadējs pētījums, kuru 2015.gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā, informē Rīgas Ekonomikas augstskola.
Pētījumi
16:52, 22. Apr. 2024
Noskaidroti Latvijā vērienīgākās aptaujas “TOP darba devējs” uzvarētāji – aizvadītā gada Latvijā labākās un iekārojamākās darbavietas 12 kategorijās, kurās darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt, informē sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) “Alma Career Latvia”.
Pētījumi
13:09, 11. Apr. 2024
Pētījumu kompānija “Kantar” veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus ar darbinieku noskaņojumu un darba vidi saistītus jautājumus, tostarp, vai darbinieki savā ikdienas darba dzīvē saņem konstruktīvu atgriezenisko saiti no tiešā vadītāja. Kāda ir situācija Latvijā?
Pētījumi
15:45, 4. Apr. 2024
Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, tika pētīts olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu. Noslēdzošajā pētījuma daļā par gaļas, olu un zivju produktu tirgu konstatēts, ka Latvijā ražotām precēm šo produktu grupu ietvaros mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības, informē Konkurences padome.
Pētījumi
16:17, 2. Apr. 2024
Uzņēmējdarbībā aizvien pastāv dzimumu nevienlīdzība, kas pamatā ir saistīta ar sabiedrībā valdošiem stereotipiem, liecina AS “SEB banka” veiktā aptauja Baltijas valstīs.
Pētījumi
16:01, 5. Mar. 2024
Šogad palielināt savu komandu ar jauniem darbiniekiem ieplānojuši 34% darba devēju, kas ir par 8% mazāk nekā pagājušā gada laikā, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) “Alma Career Latvia”(iepriekš SIA “CV-Online Latvia”) veiktajā darba devēju aptaujā.
Pētījumi
12:32, 22. Feb. 2024
Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu. Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas “Jumis” izstrādātāju “Jumis Pro” ikgadējā pētījuma “Vadītāja digitālais portrets” rezultāti.
Pētījumi
10:37, 7. Feb. 2024
Latvijas uzņēmumi saglabā optimismu attiecībā uz ieguldījumu nodomiem turpmākajos mēnešos, liecina Eiropas Investīciju bankas ieguldījumu aptaujas dati.
Pētījumi
13:45, 1. Feb. 2024
61% uzņēmumu vadītāju sagaida, ka šogad tehnoloģiju attīstības temps vēl vairāk paātrināsies, kas lielā mērā būs saistīts ar ģeneratīvā mākslīgā intelekta attīstību. Lai gan lielākā daļa jeb 76% vadītāju uzskata, ka ģeneratīvais mākslīgais intelekts drīzāk ir iespēja, nevis drauds, gandrīz puse jeb 47% vadītāju atzīst, ka viņu pārstāvētie uzņēmumi nav gatavi tehnoloģiju straujajam pārmaiņu tempam, tā secināts informācijas tehnoloģiju uzņēmuma “Accenture” pētījumā “Pulse of Change Index”.
Pētījumi
16:20, 31. Jan. 2024
Patērētāju tiesību aizsardzības asociācija (PIAA) 2023.gadā kopumā saņēma 588 sūdzības un jautājumus, informē PIAA.
Pētījumi
09:40, 25. Jan. 2024
Jaunākie Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTKR) indeksa dati liecina, ka uzņēmējos atgriezies pesimisms, un LTRK ieskatā bez būtiskām izmaiņām uzņēmējdarbības vidē nav sagaidāma jūtama tautsaimniecības attīstība. LTRK indeksa vērtība atgriežas zem 50 punktu robežas – tā ir 47,74 punkti, kas norāda uz uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2023.gada 1.ceturkšņa rādītājiem, indeksa vērtība ir samazinājusies par 2,7 punktiem, informē LTRK.
Pētījumi
11:56, 24. Jan. 2024
Lai arī 41% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) šogad paredz, ka tiem būs jāpielāgojas inflācijai, paaugstinātām izmaksām, kā arī enerģijas un degvielas cenu kāpumam, vairāk nekā ceturtā daļa jeb 27% uzskata, ka uzmanība šajā gadā būs jāpievērš darbavietu saglabāšanai, liecina akciju sabiedrības (AS) “Luminor bank” uzņēmumu aptaujas rezultāti.
Pētījumi
14:33, 10. Jan. 2024
Mazumtirdzniecības nozare Eiropā katru gadu veikalu zādzību dēļ zaudē ieņēmumus, kas mērāmi 1,44% no kopējā apgrozījuma jeb aptuveni 35 mljrd. eiro. Turklāt papildu 0,61% no nozares gada apgrozījuma "apēd" drošības izmaksas. Veikalu zādzību problēma tiek atspoguļota pētījumā "Retail Security in Europe: Going beyond Shrinkage", norādot, ka problēmas apmērs ir kļuvis vēl aktuālāks augstas inflācijas apstākļos. Zādzību dēļ arī Latvijā tiek diskutēts par pašapkalpošanās kasu drošību un noturību pret zādzībām. Tā kā pieredzējušie garnadži atklāj arvien jaunas taktikas, kā apkrāpt, ierastie drošības pasākumi vairs nav pietiekami, un tirgotāji kā risinājumu izmanto arī mākslīgā intelekta (MI) rīkus, norāda sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) “Strong Point” klientu servisa vadītājs Uģis Začs.
Pētījumi
13:48, 9. Jan. 2024
Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkojam piecus nozīmīgākos!
Pētījumi
15:10, 8. Jan. 2024
Jauna gada sākums ir ļoti piemērots paradumu maiņas brīdis ne tikai cilvēkiem, kuri vēlas padarīt savu dzīvi labāku, bet arī uzņēmumiem. Un tie patiešām vēlas ieviest darba efektivitāti veicinošas izmaiņas. Vismaz divas trešdaļas Latvijas privātfirmu un iestāžu vadītāju nākamgad grib uzsākt elektronisku dokumentu apriti vai papildināt jau esošo sistēmu ar jaunām iespējām, noskaidrots biznesa vadības sistēmas “Jumis” izstrādātāju “Jumis Pro” ikgadējā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets".
Pētījumi
11:55, 27. Dec. 2023