Piespiedu nomas reforma var nesasniegt cerēto mērķi
2022-04-21
Evija Kolberga, SIA "Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns", zvērināta advokāte
No 2022. gada spēkā stājusies piespiedu nomas reforma, ar ko izbeigtas piespiedu nomas attiecības. To vietā dalītā īpašuma gadījumos zemes un patstāvīgo būvju īpašnieku attiecības regulēs jauns tiesību institūts – likumiskās zemes lietošanas tiesības. Ar lielām cerībām uz jauno piespiedu zemes nomas attiecību regulējumu raugās gan tiesību normu piemērotāji, gan šajās nomas attiecībās iesaistītās puses.
Nomas maksa 4%
Atzinīgi vērtējama likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (Likums) 38. panta jaunā redakcija. Tajā skaidri un nepārprotami paredzēts, ka turpmāk, t.i., no 2022. gada 1. janvāra, piespiedu zemes nomas attiecībās, kad iesaistītās puses nav vienojušās vai nevar vienoties par nomas maksas apmēru, būves īpašniekam jāmaksā nomas maksa 4% apmērā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā. Tātad neatkarīgi no būves veida un atrašanās vietas, ja būve un zeme ir dalītais īpašums, tad pušu domstarpību gadījumā nomas maksas apmērs ir konstants – 4% gadā. Jānorāda, ka šis noteikums tomēr nav attiecināms uz publiskajām personām piederošo zemju nomu, kam tiesisko regulējumu paredzēts izstrādāt līdz 2024. gadam.
Ar jauno regulējumu novērstas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” nepilnības saistībā ar kārtību, kādā un kad saņem zemes nomas maksu, ja starp pusēm nomas līgums dažādu iemeslu dēļ nav noslēgts. Saskaņā ar jauno kārtību zemes īpašniekiem vairs nav ilgstoši jātiesājas, lai tiesa nolemtu to, kas jau noteikts ar likumu, proti, to, ka būvju īpašniekiem ir jāmaksā nomas maksa un zemes īpašnieki ir tiesīgi to saņemt. Iepriekš strīda gadījumā nomas maksas piemērošanai zemes īpašniekam vispirms bija jāsaņem tiesas nolēmums, savukārt pēc 2022. gada 1. janvāra tikai jāsagatavo rēķins, pamatojoties uz likumu, un būvju īpašniekiem ir pienākums to samaksāt, nepierādot savu taisnību tiesā.
Turpmāk nevienai no piespiedu zemes nomas attiecību pusēm vairs nav jāceļ prasība tiesā, lai ar analoģijas, matemātisku aprēķinu vai citu kritēriju palīdzību pārliecinātu tiesu par taisnīgāko un ekonomiski pamatotāko nomas maksas apmēru, kā arī to, ka zemes īpašniekam ir likumā noteiktas tiesības saņemt maksu par zemes iznomāšanu.
Var rasties pamats sūdzībām
Tomēr jānorāda kāda jaunā regulējuma nepilnība, kas var rezultēties ar zemes īpašnieku kārtējo konstitucionālo sūdzību iesniegšanu Satversmes tiesā, norādot uz šīs normas neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Proti, zemju īpašnieki, uz kuru zemes atrodas citām personām piederošas lielas komercbūves, piemēram, tirdzniecības centri, autostāvvietas vai noliktavas, visticamāk, uzskatītu, ka būtu taisnīgi saņemt nomas maksu, kas ir lielāka par 4% no kadastrālās vērtības gadā, ņemot vērā būves lietojuma mērķi un tās īpašnieka gūto ekonomisko labumu no būves izmantošanas ekonomiskajā apgrozībā. Ja būves īpašnieks atteiksies vienoties ar zemes īpašnieku par lielāku nomas maksu, ņemot vērā, ka atbilstoši jaunajam regulējumam būves īpašnieka interesēs nav vienoties par lielāku nomas maksu, tad zemes īpašniekam jāsamierinās ar nomas maksu, kas atbilst 4% no zemes kadastrālās vērtības gadā, jo tiesvedība par šo jautājumu šobrīd vairs nav iespējama.
Pieņemot biznesa lēmumus, izvēloties pakalpojumu sniedzējus un sadarbības partnerus, uzņēmums vērtē virkni dažādu aspektu, piemēram, cenu, sasniedzamību, ērtību, tiesisko noteiktību, drošību un stabilitāti. Visam minētajam ir nozīme arī, izvēloties finanšu pakalpojumus, proti, izlemjot, kur atvērt kontu un glabāt savus finanšu līdzekļus, kā saņemt finansējumu biznesa uzsākšanai un attīstībai. Vai konta atvēršana ārzemju bankā sniedz priekšrocības? Vai pastāv atšķirības starp tradicionālo banku pakalpojumu kontu atvēršanu mītnes valstī un ārvalstīs? Skaidrojam!
Finanses
06:00, 25. Apr. 2024
Kopš Krievijas uzsāktā plaša mēroga iebrukuma Ukrainā, Eiropas Savienība apstiprina arvien jaunas sankciju paketes, lai vājinātu ekonomiku un ierobežotu naudas plūsmu agresorvalstī. Bet kāda ir šo sankciju ietekme uz Latvijas ekonomiku un uzņēmējdarbību?
Finanses
06:00, 24. Apr. 2024
Baltijas valstu tautsaimniecību atgūšanās sola uzņēmumu finanšu rādītāju uzlabošanos, radot pamatu cerībām uz akciju cenu kāpumu reģionā. Tomēr investoriem jāseko līdzi ģeopolitiskajām un pasaules finanšu tirgus situācijas pārmaiņām.
Finanses
06:00, 18. Apr. 2024
Mūsdienās, kad esam pieraduši norēķināties ne vien ar maksājumu kartēm, bet arī ar viedtālruņiem, sporta pulksteņiem un pat gredzeniem, mēdz gadīties situācijas, kad pakalpojumu sniegšanas vai preču tirdzniecības vietās tomēr nav iespējams veikt bezskaidras naudas maksājumus. Vai tirgotājs drīkst atteikties tos pieņemt?
Finanses
09:00, 11. Apr. 2024
Arvien biežāk ieguldītājiem tiek piedāvātas “zaļās”, “vides” vai “ilgtspējas” obligācijas, kas saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem 2022.gadā veidoja jau gandrīz 10% no visām Eiropas Savienībā (ES) emitētajām obligācijām. Turklāt zaļo obligāciju īpatsvara pieaugums ir bijis ļoti straujš – kopš 2016.gada tas ir kļuvis 10 reizes lielāks. Ņemot vērā ES ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, kā arī jaunākās ieguldītāju paaudzes uz vidi orientētās vērtības, ir paredzams, ka zaļo obligāciju popularitāte tikai turpinās augt. Kas slēpjas aiz zaļajām obligācijām?
Finanses
09:00, 9. Apr. 2024
2024.gada 30.jūnijā daļēji stāsies spēkā regula 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem jeb MiCA, kas radīs papildu drošību potenciālajiem ieguldītājiem, kuri līdz šim nav saņēmuši drosmi, lai ieguldītu kriptoaktīvos. Kādas iespējas vēl pavērs MiCA stāšanās spēkā?
Finanses
06:00, 4. Apr. 2024
Gan pašnodarbinātajam, gan darba ņēmējam darba vietas ierīkošana mājoklī ir iespēja parūpēties par sev ērtu, patīkamu darba vidi, kā arī sabalansēt darbam un personīgajai dzīvei veltīto laiku. Taču pašnodarbinātajam ir vēl viens papildu ieguvums – izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu mājas biroju un veiktu saimniecisko darbību, iespējams attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem, tā samazinot ar nodokli apliekamo ienākumu.
Reklāmraksts
Finanses
09:30, 3. Apr. 2024
Krievijas ietekme valsts ekonomikas attīstībā ir mazinājusies jau desmitgadēm, tomēr, neraugoties uz to, kaimiņvalsts klātesamība līdz tās pilna mēroga iebrukumam Ukrainā aizvien bijusi visai liela. Arī tagad netrūkst pamata diskusijām, vai ekonomiskās attiecības ar agresorvalsti tiek vai netiek uzturētas nepamatoti augstas.
Finanses
06:00, 20. Mar. 2024
Decembra dati par patēriņa cenu pārmaiņām eirozonā daudziem varēja radīt negatīva pārsteiguma efektu, liekot uzdot jautājumu, vai inflācijas samazināšanās periods ir beidzies. Tikmēr Latvijā inflācija arī decembrī turpinājusi samazināties, un saistībā ar notiekošajiem procesiem pasaules ekonomikā un finanšu tirgos ir pamats domāt, ka arī šī gada nogalē patēriņa cenu indeksa izaugsme būs tuvu pašreizējam līmenim.
Finanses
06:00, 14. Feb. 2024
Finanšu vadības profesionāļu vidū ikdienā bieži tiek diskutēts par uzņēmumu efektivitātes uzlabošanu. Viena no iespējām, ko jau labu laiku nodrošina Eiropas Savienības (ES) likumdevēji, bet kas vēl joprojām netiek pilnvērtīgi izmantota, ir iespēja automātiski importēt un lietot savu banku kontu transakciju datus savās vai trešo pušu lietotnēs. Šo iespēju bieži apzīmē ar angļu valodas terminu “open banking”.
Finanses
09:00, 8. Feb. 2024
Šobrīd ir izstrādāts “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.-2027.gadam”. Kas ir ēnu ekonomika, kāpēc svarīgi to ierobežot un, protams, kā to izdarīt?
Finanses
09:00, 30. Jan. 2024
Vispārējās spriedzes un jaunu konfliktu uzliesmojuma draudi pasaulē nav kļuvuši par šķērsli tam, lai investori apturētu savas pirkšanas aktivitātes pasaules akciju biržās, kuru indeksiem pat pēdējo nedēļu laikā ir izdevies sasniegt jaunus vēsturiski augstākos punktus. Ir iespēja, ka rekordu birums turpināsies, taču jauna investīciju veikšana prasa lielāku piesardzību, izvērtējot, cik lielā mērā kompāniju peļņas prognozes var tikt līdzi akciju cenu pieaugumam.
Finanses
06:00, 26. Jan. 2024
Iepazīstot jaunu nozari, sastopamies ar terminiem, kuri nozares ekspertiem ir ikdienas sarunvaloda, bet jaunpienācējiem – teju svešvaloda. Akciju sabiedrības “Luminor Bank” Uzkrājumu un ieguldījumu produktu vadītājs Jānis Bebris skaidro, ko nozīmē finanšu tirgos daudz lietoti, bet ne visiem zināmi jēdzieni.
Finanses
14:07, 16. Jan. 2024
Lasītājs jautā: Vai uzņēmumam kā ziedotājam obligāti jāpārbauda, vai ziedojuma saņēmējam ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss?
Karadarbība Tuvajos Austrumos uztur saspringtu jau tā nenoteikto ģeopolitisko situāciju. Inflācijas tendences joprojām ir ekonomiskās aktivitātes, procentu likmju, akciju tirgus un aktīvu cenu noteicošais faktors. Stingrāki finanšu nosacījumi pastiprinājuši jau tā augsto bāzes likmju ietekmi un palīdz centrālajām bankām atdzesēt ekonomiku un mazināt inflācijas spiedienu. Kādu uz šāda fona var prognozēt 2024.gadu pasaulē un Latvijā?
Finanses
06:00, 10. Jan. 2024