Uzņēmēju izpratne par intelektuālā īpašuma vērtību un sapratne par nepieciešamību to aizsargāt ar katru gadu pieaug. Tāpat, ņemot vērā, ka tehnoloģijas ir ikviena mūsdienu uzņēmuma neatņemama sastāvdaļa, ir tikai likumsakarīgi, ka ekspektācijas un pieprasījums no uzņēmumu vadītājiem pēc programmatūras ar aizvien jaunām funkcionālajām iespējām pieaug. Pieprasījums veido ne vien piedāvājumu, bet arī pamatotu interesi par programmatūras aizsardzību pret tās prettiesisku iegūšanu un lietošanu.
Kas ir datorprogramma?
Datorprogramma ir kodēta instrukciju, norāžu sistēma, ko dators atpazīst un realizē kādai noteiktai darbībai vai kādas noteiktas funkcijas veikšanai, vai rezultāta sasniegšanai. Juridiski saskaņā ar Autortiesību likuma 4. panta 1. punktu datorprogramma ir literārs darbs, kas tiek aizsargāts ar autortiesībām. Datorprogramma var būt oriģināldarbs un var arī ietvert trešo personu intelektuālo īpašumu, piemēram, pirmkodu, un tad, izmantojot objektkodu dekompilāciju (pārveidotas programmas izejas teksta atjaunošana), var tikt radīts jauns datorprodukts jeb datorprogramma, kas var atveidot vai nu pirmās (bāzes) programmas funkcijas pilnā apjomā, vai arī tikai daļēji vai iegūt atšķirīgu funkcionālu izmantojumu.
Datorprogrammas autors un darba devēja tiesības
Atbilstoši Autortiesību likuma noteikumiem autors ir fiziska persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs. Savukārt par darbu ir uzskatāms autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības. Izrietoši – juridiskā persona nevar būt darba autors. Atkarībā no projekta veida par datorprogrammas autoru (līdzautoriem) tiks uzskatītas visas personas, kas to izstrādājušas.
__________________________________________________________________________
Jāatceras, ka autortiesības nav absolūtas un darbinieka personiskās tiesības ir saprātīgi ierobežojamas
__________________________________________________________________________
Autortiesību likuma 12. panta 2. daļā ir teikts: ja datorprogrammu izstrādājis darbinieks, pildot darba uzdevumu, visas šādā veidā radītās datorprogrammas autora mantiskās tiesības pieder darba devējam, ja vien līgumā nav paredzēts citādi. Jāņem vērā, ka likumdevēja izteiksme “pildot darba uzdevumu” var radīt duālu interpretāciju. Mantisko tiesību pāreja notiek ikvienā gadījumā, kad datorprogramma ir radīta darba tiesiskajās attiecībās, pildot amata pienākumus, ja vien līdzēji nav vienojušies citādi. Darba devējam nav pienākuma izdot speciālu rīkojumu izstrādāt noteiktu darba uzdevumu (datorprogrammu), lai notiktu mantisko tiesību pāreja. Tomēr būtiski ir ņemt vērā, kādā jurisdikcijā tiek izstrādāts darbs, jo nacionālie normatīvie akti dažādās valstīs var atšķirties. Tas ir izteikti svarīgi, ja programmas izstrāde tiek pasūtīta citā valstī, kurā, iespējams, pastāv citi noteikumi attiecībā uz autora mantisko tiesību pāreju. Šādā gadījumā ir nepieciešams no programmatūras izstrādātāja (juridiskās personas) saņemt atbilstošas garantijas, kas tiek ietvertas līgumā, ka tas ir izmantojis visus tiesiski pieļaujamos līdzekļus, lai autora mantisko tiesību pārejai un darba turpmākai izmantošanai nebūtu šķēršļu.
Personisko tiesību joma
Attiecībā uz datorprogrammām izņēmumi personisko tiesību jomā nepastāv: darba autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības, piemēram, uz autorību – tiesības tikt atzītam par autoru; izlemšanu, vai darbs tiks izziņots un kad tas tiks izziņots; darba atsaukšanu – tiesības pieprasīt, lai darba izmantošana tiek pārtraukta, ar noteikumu, ka autors sedz zaudējumus, kas pārtraukšanas dēļ radušies izmantotājam, u. c. Var rasties pamatots jautājums – vai darbinieks nevar ļaunprātīgi izmantot savas personiskās tiesības, lai traucētu radītā darba realizācijai tirgū? Jāatceras, ka autortiesības nav absolūtas un arī viņa personiskās tiesības ir saprātīgi ierobežojamas, turpretī citas personas tiesiskās intereses un tiesības attiecīgajā strīdus situācijā ir vairāk aizsargājamas. Ieteicams ar darbiniekiem līgumā vienoties par autora personisko tiesību realizācijas veidu un kārtību, kā arī par to, ko līdzēji uzskata par labticīgu un samērīgu tiesību realizācijas apmēru, kas nekaitē darba devēja ekonomiskajām interesēm. Piemēram, aizliegums darba devējam izdod licences būtu uzskatāms par ļaunticīgu personisko tiesību realizācijas veidu, jo pati datorprogramma ir izstrādāta ar komerciālu mērķi. Komerclikumā tiešā tekstā ir noteikts, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Tātad vēlme gūt peļņu no radītā darba ir leģitīma un aizsargājama darba devēja ekonomiska interese, jo tā izriet no komercdarbības būtības.
Kā aizsargāt datorprogrammu?
Informācijas tehnoloģiju jomā intelektuālais īpašums visbiežāk tiek aizsargāts kompleksi, ņemot vērā teritoriju un projekta būtību, izmantojot patentus, komercnoslēpuma sniegto tiesisko aizsardzību, autortiesības un – atsevišķos gadījumos – arī preču zīmes. Jebkura intelektuālā īpašuma aizsardzības pamatā ir stratēģija. Izveidojot aizsardzības stratēģiju, ir jāanalizē divi aspekti, pēc kuriem jāpakārto datorprogrammas aizsardzības shēma.
- Ko ietver autora izstrādātais aizsargājamais darbs – piemēram, kādus algoritmus, kāda ir programmas funkcionālā nozīme un vērtība? Kas ir tā saturs, varbūt tas ietver trešajai personai piederošu pirmkodu?
- Kāds ir budžets un plānotā darbības teritorija, un tās tiesiskais regulējums, kas attiecināms uz intelektuālo tiesību objektu?
Patenti
Ne visās valstīs datorprogrammu saturs var tikt uzskatīts par patentspējīgu. Latvijā atbilstoši Patentu likumam izgudrojums ir aizsargājams ar patentu jebkurā tehnikas jomā, ja izgudrojums ir jauns, tam ir izgudrojuma līmenis un ir rūpnieciski izmantojams. Datorprogramma ir uzskatāma par izgudrojumu Patentu likuma izpratnē, izrietoši – tajā iekļautais tehniskais risinājums (paņēmiens) var tikt patentējams. Tomēr patentēšanas process var būt pietiekami laikietilpīgs un ar salīdzinoši augstām izmaksām, kas nelielam vai start-up uzņēmumam var būt nozīmīgs intelektuālā īpašuma aizsardzības stratēģijas izvēles ietekmes faktors. Uzņēmumiem ar pietiekamu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības budžetu vai nelieliem uzņēmumiem ar inovatīvu un perspektīvu izgudrojumu noteiktas datorprogrammas algoritma patentēšana ir ārkārtīgi vērtīga un efektīva, tāpēc arī noteikti ieteicams intelektuālā īpašuma aizsardzības veids.
Autortiesības
Patenti aizsargā izgudrojumu, bet autortiesības – to izpausmi. Autortiesības Latvijā nav jāreģistrē, kas ir ievērojama priekšrocība. Tomēr datorprogrammu izstrāde, kas sevī ietver ne tikai programmēšanu, bet arī projektēšanu un specifikāciju izveidi, ir komplicēts process, kas noteiktos gadījumos var apgrūtināt aizsargājamā darba statusu un tiesiskās aizsardzības tvēruma noteikšanu, piemēram, kad tas ir oriģināldarbs un kad tikai atvasinājums. Neatkarīgi no minētā autortiesības ir uzskatāmas par patstāvīgi pastāvošām, uz likuma pamata balstītām tiesībām. To efektīvākai izmantošanai ir vēlams dokumentēt projekta izstrādes procesu, pievēršot uzmanību autortiesību objekta identifikācijai, proti, kuri datorprogrammas satura elementi to tehniskajā izpausmē ir ietverti datorprogrammas jēdzienā intelektuālā īpašuma tiesību aspektā.
Komercnoslēpums
Komercnoslēpums ir neizpaužama saimnieciska rakstura informācija, tehnoloģiskās zināšanas un zinātniska vai cita rakstura informācija, kas ir slepena, jo nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju; tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība tāpēc, ka tā ir slepena un komercnoslēpuma turētājs attiecībā uz to ir veicis konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pasākumus. Lai komercnoslēpums saglabātu tam raksturīgo tiesisko aizsardzību, visiem kritērijiem jābūt izpildītiem kumulatīvi.
__________________________________________________________________________
Ja ir plānots patents, nedrīkst publicēt informāciju, kas var kaitēt izgudrojuma novitātei un patentspējai
__________________________________________________________________________
Tas nozīmē, ka ir laikus jādomā arī par organizatoriskiem, tehnoloģiskiem un fiziskiem saimnieciski vērtīgās informācijas (metodes, sistēmas, idejas, procesi, dažādi koncepti u. tml.) aizsardzības mehānismiem, lai, piemēram, projekta tehniskās specifikācijas nenonāktu konkurentu rīcībā. Tādēļ uzņēmumā jāizvērtē riski, jāizstrādā informācijas drošības politika, kā arī jānoslēdz konfidencialitātes līgumi un jāievieš atbilstoši tehniskie informācijas aizsardzības mehānismi.
Pieci punkti, kam jāpievērš īpaša uzmanība
- Ja uzņēmums pats neizstrādā datorprogrammu, bet tās izstrādi pasūta, jānodrošina, lai kodi ir to intelektuālā īpašuma tiesību objekts, nevis programmas izstrādātāja īpašums.
- Kvalitatīvi, atbilstoši konsultējoties ar juristu, jāizstrādā visi līgumi, kas tiek noslēgti projekta izstrādes laikā, tajā skaitā, bet ne tikai – darba līgumi. Pat viena kļūda var dārgi maksāt.
- Jānodrošina, ka par konfidenciālu informāciju tiek uzskatīta visa ar programmatūras izstrādi saistītā informācija, kā arī tiek noslēgti atbilstoši konfidencialitātes līgumi ar visām iesaistītajām personām.
- Ja ir plānots patents, nedrīkst publicēt informāciju, kas var kaitēt izgudrojuma novitātei un patentspējai.
- Nepieciešams rūpīgi pārdomāt licences līguma priekšmetu un licences veidu, ņemot vērā arī savas ilgtermiņa intereses turpināt strādāt ar kodiem (lai licences ņēmējs nevarētu ierobežot licences devēja darbības) un paredzot savu tiesību un interešu aizsardzības mehānismus gadījumos, ja, piemēram, licences ņēmējs kļūst maksātnespējīgs, nodara kaitējumu licences devēja reputācijai u. tml. Būtiski izvērtēt nepieciešamību noteikt licences ierobežojumus un tos skaidri atrunāt licences līgumā.
