Šobrīd ir situācija, kad ne visus Eiropas Savienību (ES) valstu elektroniskos parakstus atpazīst Latvijas e-paraksta vai eIDAS sistēmas. Ja valdes loceklis ir no tādas valsts, kuras elektronisko parakstu neatpazīst Latvijas sistēma vai eIDAS, piemēram, no Dānijas, vai Latvijā tiks uzskatīts, ka dokuments ir apstiprināts ar derīgu elektronisko parakstu un tam ir juridiskais spēks?
Atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likumam, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā jābūt iekļautam parakstam (izņemot likumā paredzētus gadījumus). Normatīvajos aktos ir sastopami divi termini, un bieži apmulsumu rada to atšķirība – “drošs elektroniskais paraksts” un “elektroniskais paraksts”. Elektronisko dokumentu likuma 3.panta 2.daļā ir noteikti divi veidi, kādos var parakstīt elektronisko dokumentu un šis elektroniskais dokuments būs uzskatāms par pašrocīgi parakstītu:
- ja tam ir drošs elektroniskais paraksts;
- ja tam ir elektroniskais paraksts un puses par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu ir vienojušās rakstveidā.
Drošs elektroniskais paraksts ir kvalificēts elektroniskais paraksts (QESig) regulas 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū izpratnē. Savukārt elektroniskais paraksts šīs regulas izpratnē ietver elektroniskos datus, kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem un ko parakstītājs izmanto, lai parakstītos. Atbilstoši regulai 910/2014 jebkurš kvalificēts elektroniskais paraksts, kura pamatā ir vienā dalībvalstī izsniegts kvalificēts sertifikāts, ir atzīstams kā kvalificēts elektroniskais paraksts visās citās dalībvalstīs. Valstī ir atzīstams arī cita veida elektroniskais paraksts, taču tikai gadījumā, ja puses par šādu dokumenta parakstīšanas veidu ir vienojušās rakstveidā, vienošanos noformējot un parakstot uz papīra vai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu.
Atbilstoši regulā 910/2014 ietvertajai definīcijai kvalificēts elektronisks paraksts ir uzlabots elektroniskais paraksts, kuram ir jāatbilst šādiem noteikumiem:
- tas radīts ar kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīci (saskaņā ar regulas 910/2014 2.pielikumā noteiktajām prasībām);
- tas radīts, pamatojoties uz kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu:
- kas saista elektroniskā paraksta validācijas datus ar fizisku personu un apliecina vismaz minētās personas vārdu vai pseidonīmu,
- ko izsniedz, kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs,
- kas atbilst regulas 910/2014 1.pielikumā noteiktajām prasībām.
Saprotams, ka patstāvīgi pārliecināties par paraksta atbilstību regulas 910/2014 prasībām varētu būt sarežģīti. Katrā dalībvalstī izvēlēta atbildīgā uzraudzības iestāde, kas uzrauga un piešķir uzticamības pakalpojuma sniedzējam kvalificēta uzticamības pakalpojumu sniedzēja statusu. Tas un tā sniegtie uzticamības pakalpojumi tiks kvalificēti tikai tad, ja tie būs iekļauti uzticamības sarakstā. Dalībvalstīm ir pienākums izveidot, uzturēt un publicēt kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniedzēju un to sniegto pakalpojumu uzticamības sarakstu. Šis saraksts apkopotā veidā atbilstoši regulai 910/2014 tiek publicēts un ir pieejams Eiropas Komisijas (EK) vietnē, kur var iepazīties ar konkrētās valsts kvalificēto uzticamības pakalpojuma sniedzēju sarakstu un derīgajiem kvalificētā elektroniskā paraksta, elektroniskā zīmoga un laika zīmoga sertifikātiem.
Paraksta pārbaudi iespējams veikt konkrētās valsts izstrādātajā pārbaudes risinājumā, kurš norādīts EK vai oficiālajā ES elektronisko dokumentu pārbaudes vietnē. Ja dokuments ir parakstīts ar kvalificētu elektronisko parakstu, ES elektronisko dokumentu pārbaudes vietnē tiks uzrādīta kvalifikācija – kvalificēts e-paraksts – un norāde par tā derīgumu. Šādā gadījumā dokuments tiks uzskatīts par parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, un dokumentam būs juridisks spēks, izņemot, ja konkrēto kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu atsauc vai aptur uz pagaidu laiku.
Kopsavilkumā piebilstams, ka jebkurš var pārliecināties par paraksta derīgumu ES oficiālajā elektronisko dokumentu pārbaudes vietnē. To izmanto arī Latvijas valsts un pašvaldību iestādes, taču jebkurā gadījumā, nosūtot dokumentu, kurš ir parakstīts ar citas valsts drošu elektronisko parakstu, ir jānorāda arī vietne, kur ir iespējams šo parakstu pārbaudīt. Ieteicams norādīt gan ES oficiālo elektronisko dokumentu pārbaudes vietni, gan attiecīgās valsts, kurā izdots elektroniskais paraksts, oficiālo dokumentu pārbaudes vietni. Atbilstoši EK publiski pieejamai informācijai Dānijā dokumenta paraksta derīgumu var pārbaudīt arī Dānijas uzticamības pakalpojumu sniedzēja Digitālās aģentūras atbalsta vietnē.
Gadījumā, ja oficiālajā ES tīmekļa vietnē elektroniskais paraksts un/vai laika zīmogs uzrādās kā nederīgs vai nav kvalificēts kā kvalificētais e-paraksts, iesakāms sazināties ar dokumenta parakstītāju un/vai attiecīgās valsts elektroniska paraksta un/vai laika zīmoga kvalificēto uzticamības pakalpojuma sniedzēju, lai noskaidrotu iemeslus, kādēļ dokumenta paraksts neuzrādās kā kvalificēts elektroniskais paraksts vai uzrādās kā nederīgs, piemēram, vai ir derīgs konkrētais kvalificētā elektroniskā paraksta sertifikāts.
