Tehnoloģiju ieviešana darba vietā mēdz atņemt darbinieku autonomiju, pārveidojot viņus par galdā iebūvētiem robotiem, apgalvoja amerikāņu politekonomists Harijs Bravermans (Harry Braverman) 1974. gadā. Tā vai citādi, šodien mums katram ir savs viedoklis par šo atziņu. Esam kļuvuši par lieciniekiem tiešsaistes saziņas platformu uzlabojumiem, kurus veicināja izmaiņas biznesa ārējā vidē.

Pandēmijas laikā ir cietušas dažādas tautsaimniecības nozares, bet būvniecību nekādi nevar pieskaitīt pie tām – salīdzinot ar 2019. gadu, nozares kopējais apgrozījums pērn pat nedaudz pieauga. Vienlaikus, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, nodokļu ieņēmumi no būvniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem netiek līdzi apgrozījuma kāpumam, turklāt daļa kompāniju pat vērsušās pie valsts, prasot dīkstāves pabalstus un grantus apgrozāmo līdzekļu kompensēšanai. Kas īsti notiek būvniecības nozarē?!

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām. Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas rīcība, piespiežot Minskā nosēsties aviokompānijas "Ryanair" pasažieru lidmašīnai, bija bezprecedenta gadījums, kas daudzām Eiropas un arī pasaules valstīm, tostarp Latvijai, lika ieviest stingras sankcijas pret to, faktiski līdz minimumam samazinot sadarbību ar šo valsti aviācijas jomā. Ko tas nozīmē Latvijai un ar kādām sekām mums jārēķinās, par to intervijā Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.

Covid-19 pandēmija ir skārusi dažādas nozares, un bez sekām nav palicis arī nekustamā īpašuma tirgus. Vienlaikus jāteic, ka šī pandēmija ir dažādi ietekmējusi komerciālo īpašumu un privātās dzīvojamās platības tirgu.

Ik reizi, kad saskaramies ar apzinātu nepieciešamību paveikt kādu darbu, tiek definēti mērķi ieceres sasniegšanai. Būvniecības nozarē ir svarīgi precīzi veikt priekšizpēti attiecībā uz plānoto. Tas nozīmē, ka ir jānosaka galvenās prasības ieceres realizēšanai un jāveic būtiska priekšizpēte. Attiecībā uz dažādiem objektiem tās mēdz būt dažādas, taču nav pamata apšaubīt, ka jāizpēta reglamentējošās, tehniskās, finanšu un citas iespējas, kas atbilst pasūtītāja mērķiem, prasībām, plāniem un arī ierobežojumiem. Un nedrīkst aizmirst galvenos riskus, kas katrai iecerei var būt dažādi. Ir skaidrs, ka katrs risks var prasīt papildu naudu, kas ir jo sevišķi bīstami, ja iecere tiek realizēta ne par saviem līdzekļiem. Šajā gadījumā runa ir par bēdīgi slavenajiem gudrona dīķiem jeb Latvijas, iespējams, piesārņotāko vietu.

Ekonomikas ministrijas rīkotajā sapulcē par tirdzniecības nozares regulējuma maiņu Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs izvirzīja priekšlikumu ļaut darboties tirdzniecības centriem ar tirdzniecības platību līdz 35 000 kvadrātmetri, uzsverot, ka Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra eksperti jau atzinuši, ka šo tirdzniecības vietu atvēršana neradītu papildu epidemioloģiskos riskus.

Aizvadītais gads ar Covid-19 piešķīris jaunu aktualitāti vārdam “mājsaimniecība” un izgaismojis visdažādākos mājsaimniecību jeb ģimeņu modeļus. Vienlaikus pandēmijas apstākļos daudziem nereti saplūst robežas, kur beidzas darbs un sākas laiks ģimenei. Cilvēki cenšas to nodalīt, un tam tā ir jābūt, bet vienlaikus tas vedina apzināties vērtības, kas ir kopīgas gan profesionālajā, gan ģimenes dzīvē, un pārdomāt, kā ģimenes vērtību pārnešana uz profesionālo vidi var palīdzēt stiprināt uzņēmuma iekšējo kultūru.

Tūrisms ir viena no nozarēm, kas Covid-19 pandēmijas krīzes dēļ cietusi visvairāk, turklāt jau faktiski no pirmās ārkārtējā stāvokļa dienas pērn pavasarī, kad tika noteikti ceļošanas ierobežojumi gan uz Latviju, gan ārpus tās.

Tirdzniecības nozares pārstāvji no Covid-19 ierobežojumiem, šķiet, ir cietuši visvairāk, tāpēc ir īstais brīdis ielūkoties, kā šobrīd klājas tirgotājiem, cik aktīvi viņi izmanto valsts sniegtās atbalsta iespējas un vai no šīs situācijas ir arī ieguvēji?

Jau gadu vadītāji un darbinieki atrodas radikālu pārmaiņu un krīzes situācijā. Tomēr pat šo sarežģīto laiku var pārvērst iespējā, ja vadītāji apzinās iekšējās komunikācijas spēku un tā ietekmi uz darbinieku vēlmi kļūt par organizācijas reputācijas vēstniekiem un zīmola advokātiem. Apkopoju atziņas, kādas ir darbinieku komunikācijas vajadzības krīzes laikā un kā to apkalpošana pozitīvi ietekmē uzņēmuma spēju iziet no krīzes.

Covid-19 pandēmijas laikā ievērojami mainījušies daudzi iedzīvotāju uzvedības paradumi, radušās jaunas tendences, par to veikti dažādi pētījumi. Vienā no tādiem analizēta patērētāju uzvedība pagājušā gadā un ieskicētas tendences, kas turpināsies šogad.

Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels un daudzsološs solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā. Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības normu izpildi. Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut jau detalizētāk un kuri vismaz pagaidām ir nedaudz atstāti novārtā, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē.

Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas viens no aktuālākajiem ar tautsaimniecības attīstību saistītajiem jautājumiem ir par to, kā valstī organizēta īpašumu kadastrālās vērtības noteikšanas sistēma, kā padarīt šo procesu iespējami efektīvāku un kāpēc tas vispār nepieciešams.

Pagājušā gada pirmajam pusgadam noslēdzoties, investori bija piesardzīgi visās jomās, tai skaitā komercīpašumu tirgū, taču līdz gada beigām investīciju aktivitāte pārsniedza 2019. gada rādītājus. Neskatoties uz joprojām esošajām neskaidrībām par pandēmijas tālāku attīstību, investoru noskaņojums vērtējams kā pozitīvs.