Tiem, kuri bija ieplānojuši šogad veikt būvniecības vai remontdarbus, nācies saskarties ar nepatīkamu pārsteigumu – būvnieki ir ļoti noslogoti, labus materiālus grūti dabūt, bet galvenais – izmaksas piedzīvojušas strauju kāpumu. Kas īsti notiek ar cenām būvniecībā?! Kāds ir iemels tam, ka nozares cenas kārtējo reizi piedzīvo tā dēvētos amerikāņu kalniņus, un kādas tam būs sekas nākotnē?

Pēdējās nedēļas, pieaugot pozitīvo Covid-19 gadījumu skaitam, aktualizējas jautājums par atgriešanos pie attālinātā darba un mācībām. Tajā pašā laikā ir daļa uzņēmumu, kuri arī vasaras periodā neatgriezās pie ierastā klātienes darba. Kāpēc dažiem rodas izdegšana, bet citiem nē?

Iekļaujoša sabiedrība, kur ikviens var justies pieņemts un novērtēts, ir brīnišķīgs modelis, uz kuru tiekties katram indivīdam un visiem kopā. Liela loma te var izrādīties darba devējiem: cilvēku viedokli nereti veido un ietekmē vide, kurā viņi pastāvīgi uzturas, un darbā mēs pavadām daudz laika. Mazumtirdzniecības nozarē pēdējā pusotra gada laikā esam piedzīvojuši virkni izaicinājumu, kas likuši izvērtēt, cik atbalstoša un iekļaujoša ir mūsu vide, un secināt, ka tikai katra uzņēmuma paša ziņā ir tas, cik viegli ir īstenot dažādības mērķus.

Daudzi ekonomisti pasaulē šobrīd strīdas par pandēmijas ietekmi un turpmāk izrietošajām problēmu prognozēm – vieni saka, ka ir novērojama mērena inflācija, bet citi uzsver, ka šogad ir vērojama vislielākā inflācija 13 gadu laikā. Kam ticēt? Atbilde ir pavisam vienkārša – dažādās preču un pakalpojumu sfērās situācija ir atšķirīga, problēmas – citādas. Likumsakarīgi, ka par šo tēmu daudz raksta gan ārvalstu, gan mūsu valsts vietējie mediji.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi pievērst uzmanību pašvaldību saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu. Šāds solis sperts, ņemot vērā situāciju, kurā ilgstoši tikusi praktizēta pret valsts un Eiropas Savienības normu izpildi, vides aizsardzību un godīgu konkurenci vērsta tirgotāju sašķirotā iepakojuma realizācija. Atkāpjoties no likuma normām, nav problēmu, ja šie izlietotā iepakojuma radītāji veido un iesaistās ilgtspējīgā un visaptverošā apsaimniekošanas sistēmā un nerada papildu slogu videi. Taču zem “lupas” būtu jāliek tie tirgus dalībnieki, kuri sistēmu grauj un tajā iesaistās tikai pie sev izdevīgiem izlietotā iepakojuma tirgus cenu nosacījumiem.

Latvijas jaunuzņēmums sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) "Catalyco" nupat guvis uzvaru starptautiskajā "Nordic Pitch Match" konkursā un turpina attīstību inovatīvā virzienā – cinka oksīda daudzuma samazināšanā riepu un gumijas ražošanā, izveidojot laboratoriju un plānojot atvērt ražotni Latvijā, informēja SIA "Catalyco" līdzdibinātājs Reinis Spunde.

Līdz 2022. gada 1. aprīlim ir paredzēts izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā jaunu Sabiedriskā labuma organizāciju likumu. Tikmēr Valsts ieņēmumu dienests aktīvi atņem sabiedriskā labuma organizāciju statusu dažāda veida biedrībām, tostarp arī biedrībām, kuras veicina bērnu un jauniešu sporta attīstību, informē zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Ar 2021. gada 1. jūliju Latvijā ir ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. No visām beidzamo gadu izmaiņām nodokļu politikā šis jaunievedums ir izraisījis vislielākās diskusijas. Vieni uzskata, ka tādējādi valdība rūpējas par iedzīvotāju sociālajām garantijām, bet citi ir pārliecināti, ka politiķi kārtējo reizi ir apgrūtinājuši uzņēmēju darbu ar normu, no kuras tik un tā nekādas praktiskas jēgas nebūs.

Beidzamo gadu laikā straujā e-komercijas attīstība ieviesusi būtiskas pārmaiņas gan vietējā, gan starptautiskā tirdzniecības vidē, līdz ar to strauji audzis sūtījumu apjoms, tostarp palielinājusies pārrobežu preču plūsma. Arvien vairāk valstu, tai skaitā Eiropas Savienības dalībvalstis, izstrādā un pakāpeniski ievieš izmaiņas valstu nodokļu regulējumā, kas attiecināmi uz e-komercijas uzņēmumiem, lai sakārtotu un regulētu šo jomu.

Dibinot uzņēmumu, īpašnieki izvērtē, kas viņu kompānijai būs vajadzīgs, bet kas – ne. Un allaž ir viena pozīcija, bez kuras nekad nav varēts iztikt un droši vien arī nevarēs, – grāmatvedība. Tāpēc katram uzņēmumam ir svarīgi, lai tam būtu labs grāmatvedis neatkarīgi no tā, kāda sadarbības forma tiek izvēlēta – ārpakalpojums vai arī pastāvīgā darbā pieņemts speciālists.

Laiku, kopš iedzīvotājiem ir pieejamas vakcīnas pret Covid-19 vīrusu, var iedalīt divās daļās. Sākumā dažādos plašsaziņas līdzekļos bija ažiotāža, ka Latvija nav pasūtījusi pietiekamu skaitu vakcīnu, tās netiek pienācīgi ātri izvadātas pa vajadzīgajām vietām un tamlīdzīgi, bet pēc tam izrādījās – liela daļa nācijas nemaz tik ļoti neraujas vakcinēties. Tādējādi rodas jautājums – kā šis vakcinācijas stāsts ietekmē Latvijā strādājošo uzņēmumu darbu?

Ēnu ekonomikas apkarošana ir svarīga gan tāpēc, lai valsts gūtu pietiekami daudz līdzekļu dažādu vajadzību apmierināšanai, gan arī tāpēc, lai konkurence starp uzņēmējiem būtu godīga. Pēdējais minētais aspekts ir svarīgs, lai saprastu vienkāršu matemātiku – uzņēmējiem, kuri “ietaupa” uz nodokļu rēķina, izdevumi ir mazāki, tādējādi viņi par savu produktu var piedāvāt pievilcīgāku cenu nekā tie, kuri godprātīgi pilda saistības pret valsti.

Nav noslēpums, ka šogad daudziem būvmateriāliem ievērojami kāpušas cenas. Kā tas izskaidrojams, cik ilgi tas vēl turpināsies, un kā šāda situācija ietekmē tirgu kopumā?

Jau vairāk nekā gadu ilgstošā Covid-19 pandēmija, kam sekoja dažādi ierobežojumi, no kuriem daļa joprojām nav atcelti, nenovēršami ir radījusi stresainu situāciju tautsaimniecībā. Vienas nozares nīkuļo, otras – strauji attīstās, trešās – stagnē. Tas viss nevar neatstāt iespaidu uz diviem būtiskiem ekonomikas attīstību raksturojošiem rādītājiem – inflāciju un darbaspēka atalgojumu.

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti. Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, kam gatavojas Latvija.