Beidzamo gadu laikā straujā e-komercijas attīstība ieviesusi būtiskas pārmaiņas gan vietējā, gan starptautiskā tirdzniecības vidē, līdz ar to strauji audzis sūtījumu apjoms, tostarp palielinājusies pārrobežu preču plūsma. Arvien vairāk valstu, tai skaitā Eiropas Savienības dalībvalstis, izstrādā un pakāpeniski ievieš izmaiņas valstu nodokļu regulējumā, kas attiecināmi uz e-komercijas uzņēmumiem, lai sakārtotu un regulētu šo jomu.

Dibinot uzņēmumu, īpašnieki izvērtē, kas viņu kompānijai būs vajadzīgs, bet kas – ne. Un allaž ir viena pozīcija, bez kuras nekad nav varēts iztikt un droši vien arī nevarēs, – grāmatvedība. Tāpēc katram uzņēmumam ir svarīgi, lai tam būtu labs grāmatvedis neatkarīgi no tā, kāda sadarbības forma tiek izvēlēta – ārpakalpojums vai arī pastāvīgā darbā pieņemts speciālists.

Laiku, kopš iedzīvotājiem ir pieejamas vakcīnas pret Covid-19 vīrusu, var iedalīt divās daļās. Sākumā dažādos plašsaziņas līdzekļos bija ažiotāža, ka Latvija nav pasūtījusi pietiekamu skaitu vakcīnu, tās netiek pienācīgi ātri izvadātas pa vajadzīgajām vietām un tamlīdzīgi, bet pēc tam izrādījās – liela daļa nācijas nemaz tik ļoti neraujas vakcinēties. Tādējādi rodas jautājums – kā šis vakcinācijas stāsts ietekmē Latvijā strādājošo uzņēmumu darbu?

Ēnu ekonomikas apkarošana ir svarīga gan tāpēc, lai valsts gūtu pietiekami daudz līdzekļu dažādu vajadzību apmierināšanai, gan arī tāpēc, lai konkurence starp uzņēmējiem būtu godīga. Pēdējais minētais aspekts ir svarīgs, lai saprastu vienkāršu matemātiku – uzņēmējiem, kuri “ietaupa” uz nodokļu rēķina, izdevumi ir mazāki, tādējādi viņi par savu produktu var piedāvāt pievilcīgāku cenu nekā tie, kuri godprātīgi pilda saistības pret valsti.

Nav noslēpums, ka šogad daudziem būvmateriāliem ievērojami kāpušas cenas. Kā tas izskaidrojams, cik ilgi tas vēl turpināsies, un kā šāda situācija ietekmē tirgu kopumā?

Jau vairāk nekā gadu ilgstošā Covid-19 pandēmija, kam sekoja dažādi ierobežojumi, no kuriem daļa joprojām nav atcelti, nenovēršami ir radījusi stresainu situāciju tautsaimniecībā. Vienas nozares nīkuļo, otras – strauji attīstās, trešās – stagnē. Tas viss nevar neatstāt iespaidu uz diviem būtiskiem ekonomikas attīstību raksturojošiem rādītājiem – inflāciju un darbaspēka atalgojumu.

Digitalizācijas laikmetā, no kura Covid-19 pandēmijas ietekmē izvairīties varējis vien retais, ierastos risinājumus arvien biežāk nomaina jauni inovatīvu tehnoloģiju produkti. Tirdzniecības nozarē dabisks attīstības solis ir digitālie čeki, kam gatavojas Latvija.

Pārtikas pārstrāde allaž ir bijusi viena no būtiskākajām nozarēm Latvijā, tāpēc likumsakarīgs ir jautājums – kā šo jomu ir skārusi jau vairāk nekā gadu ilgstošā Covid-19 pandēmija un tās izraisītā ekonomiskā krīze?

Tehnoloģiju ieviešana darba vietā mēdz atņemt darbinieku autonomiju, pārveidojot viņus par galdā iebūvētiem robotiem, apgalvoja amerikāņu politekonomists Harijs Bravermans (Harry Braverman) 1974. gadā. Tā vai citādi, šodien mums katram ir savs viedoklis par šo atziņu. Esam kļuvuši par lieciniekiem tiešsaistes saziņas platformu uzlabojumiem, kurus veicināja izmaiņas biznesa ārējā vidē.

Pandēmijas laikā ir cietušas dažādas tautsaimniecības nozares, bet būvniecību nekādi nevar pieskaitīt pie tām – salīdzinot ar 2019. gadu, nozares kopējais apgrozījums pērn pat nedaudz pieauga. Vienlaikus, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, nodokļu ieņēmumi no būvniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem netiek līdzi apgrozījuma kāpumam, turklāt daļa kompāniju pat vērsušās pie valsts, prasot dīkstāves pabalstus un grantus apgrozāmo līdzekļu kompensēšanai. Kas īsti notiek būvniecības nozarē?!

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām. Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas rīcība, piespiežot Minskā nosēsties aviokompānijas "Ryanair" pasažieru lidmašīnai, bija bezprecedenta gadījums, kas daudzām Eiropas un arī pasaules valstīm, tostarp Latvijai, lika ieviest stingras sankcijas pret to, faktiski līdz minimumam samazinot sadarbību ar šo valsti aviācijas jomā. Ko tas nozīmē Latvijai un ar kādām sekām mums jārēķinās, par to intervijā Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.

Covid-19 pandēmija ir skārusi dažādas nozares, un bez sekām nav palicis arī nekustamā īpašuma tirgus. Vienlaikus jāteic, ka šī pandēmija ir dažādi ietekmējusi komerciālo īpašumu un privātās dzīvojamās platības tirgu.

Ik reizi, kad saskaramies ar apzinātu nepieciešamību paveikt kādu darbu, tiek definēti mērķi ieceres sasniegšanai. Būvniecības nozarē ir svarīgi precīzi veikt priekšizpēti attiecībā uz plānoto. Tas nozīmē, ka ir jānosaka galvenās prasības ieceres realizēšanai un jāveic būtiska priekšizpēte. Attiecībā uz dažādiem objektiem tās mēdz būt dažādas, taču nav pamata apšaubīt, ka jāizpēta reglamentējošās, tehniskās, finanšu un citas iespējas, kas atbilst pasūtītāja mērķiem, prasībām, plāniem un arī ierobežojumiem. Un nedrīkst aizmirst galvenos riskus, kas katrai iecerei var būt dažādi. Ir skaidrs, ka katrs risks var prasīt papildu naudu, kas ir jo sevišķi bīstami, ja iecere tiek realizēta ne par saviem līdzekļiem. Šajā gadījumā runa ir par bēdīgi slavenajiem gudrona dīķiem jeb Latvijas, iespējams, piesārņotāko vietu.

Ekonomikas ministrijas rīkotajā sapulcē par tirdzniecības nozares regulējuma maiņu Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs izvirzīja priekšlikumu ļaut darboties tirdzniecības centriem ar tirdzniecības platību līdz 35 000 kvadrātmetri, uzsverot, ka Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra eksperti jau atzinuši, ka šo tirdzniecības vietu atvēršana neradītu papildu epidemioloģiskos riskus.