Ārkārtējās situācijas izsludināšana Latvijā saistībā ar Covid-19 krīzi radīja noteiktas sekas tautsaimniecībā. Kad vairākās nozarēs darbība ievērojami samazinājās, radās virkne neskaidrību par ekonomiku un nākotni, daudziem iedzīvotājiem tomēr bija arī viena laba ziņa – samazinājās degvielas cena.

Pēdējo trīs mēnešu laikā valdība ir aktīvi mēģinājusi ne tikai novērst vīrusa izplatīšanos, bet arī palīdzēt neapstāties valsts ekonomikai. Kopš krīzes sākuma līdz šim brīdim ar "Altum" palīdzību vien ekonomikā iepludināti ap 300 miljoni eiro. Lielākoties ar finanšu instrumentu starpniecību palīdzēts maziem, mikro un vidējiem uzņēmumiem, taču īpaši lielo uzņēmumu atbalstam pēc krīzes laikā tam īpaši radītas programmas līdz šim ir pietrūcis.

Pārresoru koordinācijas centra sagatavotā koncepcija “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju” ir atkārtoti aktualizējusi jautājumu par iespējamu valsts lielo uzņēmumu privatizāciju lielākā vai mazākā apjomā.

Lēmums pārdot uzņēmumu ne vienmēr ir atkarīgs no ārējiem apstākļiem, tirgus konjunktūras vai cenas. Bieži vien tas ir saistīts ar īpašnieka personiskajiem apsvērumiem. Tāpēc, pirmkārt, jābūt skaidrai atbildei, vai ir spēks, līdzekļi un pietiekami asi zobi turpināt uzņēmumu attīstīt pašam.

Šobrīd situācija kļuvusi sarežģītāka daudzu nozaru uzņēmumiem, liekot lemt par dažādām atbalsta formām. Izņēmums nav lauksaimniecība, kurai ar īpašu Ministru kabineta lēmumu rezervēti 45,5 milj. eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, vēsta "iFinanses". Tikmēr sabiedrībā valda satraukums, vai Latvijā spējam saražot pietiekami daudz pārtikas un kā varētu mainīties tās cena?

Maijā pirmo reizi kopš 2016. gada jūnija reģistrēta deflācija, cenām salīdzinājumā ar pērno maiju samazinoties par 0,6%. Šis patērētājiem patīkamais brīdis pienāca, pateicoties tam, ka cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir samazinājušās jau divus mēnešus, bet martā to kāpums bija neparasti mazs.

Covid-19 pandēmija piespieda vairākus uzņēmumus rekordātrumā pielāgoties jaunajiem apstākļiem, un tas bieži nozīmē tūlītēji pieejamus pagaidu risinājumus. Ārkārtas situācija visticamāk netiks pagarināta, taču eksperti brīdina par iespējamu situācijas atkārtošanos nākamajā rudenī un ziemā. Tāpēc šobrīd ir īstais laiks sagatavot savu uzņēmumu darba un pakalpojumu nepārtrauktībai nākotnē, uzlabojot attālināta darba procesus.

Distancēšanās sociālajā dzīvē, bet ne sociālajos tīklos – pašizolācijai vajadzēja kļūt par influenceru jeb viedokļa līderu zelta laiku, jo viņu radītais saturs tagad daudziem šķiet īpaši pievilcīgs. Arī pirms pašizolācijas sociālie tīkli daudziem bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa, un tajos pavadītais laiks arvien palielinās. Taču par spīti augošajam pieprasījumam līdzekļu taupīšanas nolūkos daudzi zīmoli ir apturējuši vai samazinājuši komunikāciju dažādos reklāmas kanālos, tai skaitā sadarbību ar influenceriem.

Steidzamības kārtībā Covid-19 seku mazināšanai pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas īstenoti vairāki individuālo aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu (IAL) iepirkumi. Iepirkumu mērķis bija steidzami nodrošināt Latvijas veselības aprūpes un drošības iestādes ar IAL. Neraugoties uz izvirzītajām kvalitātes prasībām un piegādes ierobežojumiem, gatavību nodrošināt IAL pieteicās neparasti daudz uzņēmumu. Ir pienācis laiks izvērtēt IAL nodrošināšanas procesu un pilnveidot IAL pieejamību nākotnē.

Koronavīrusa krīzes ietekme Latvijas ekonomikā visskarbāk izpaudīsies 2. ceturkšņa datos, bet periods ar augstāko bezdarba līmeni visdrīzāk būs 3. ceturksnis. Taču pirmās straujo pārmaiņu pazīmes ir redzamas jau šodien publicētajos 1. ceturkšņa rādītājos. Darba meklētāju īpatsvara kāpums ir diezgan ievērojams – tas ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, sasniedzot 7,4%. Kāpums Latvijā ir straujāks nekā citās Baltijas valstīs. Lai cik daudz runātu par pandēmiju, tā nav vienīgā mūsu ekonomikas rūpe – piemēram, krasais kritums tranzītā notiek galvenokārt citu iemeslu dēļ. Tieši vīrusa radītā stresa pirmās pazīmes bija elektronikas uzņēmumu bažas janvārī par komponentu pieejamību, bet marta vidū tūrisma un nepārtikas preču tirdzniecība jau bija dziļā krīzē.

Finanšu nozare cieši mijiedarbojas ar informācijas tehnoloģiju jomu. Aizvien biežāk dzirdam izteikumus, ka bankas pamazām kļūst par informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, jo tām ir spēcīgas un skaitliski lielas informācijas tehnoloģiju nodaļas, lai nodrošinātu dažādus pakalpojumus un digitālās iespējas klientiem, vienlaikus saglabājot augstu kiberaizsardzības līmeni. Šobrīd finanšu jomā uzņēmumiem ir iespēja kļūt par uzvarētājiem vai iejusties upura lomā.

Visai pamatoti ir apgalvot, ka teju jebkuras valsts viens no būtiskiem ekonomikas izaugsmes priekšnoteikumiem ir tās eksportspēja. Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai tas ir īpaši aktuāli. Tai skaitā krīzes brīžos, kad eksporta apjomu pieaudzēšana tiek minēta kā krīzes laiku “lielā iespēja”. Taču jo īpaši globālo krīžu laikā, kāda ir arī šī – vīrusa pandēmijas izraisītā, eksportētājiem primāri ir milzīgs izaicinājums noturēt jau līdzšinējos apjomus, kur nu vēl domāt par jaunām iespējām. Vienlaikus tomēr jāatzīmē, ka arī šajos, sarežģītajos laikos, Latvijas eksportētājiem galvassāpju būtu krietni mazāk, ja arvien vairāk tiktu izmantotas “pareizās zāles” jeb eksporta apdrošināšana.

Mūsdienu patērētājs visbiežāk zina, ko vēlas, un sagaida visaptverošus un ērtus pakalpojumus. Tas attiecas arī uz depozīta sistēmu. Tas nozīmē, ka ar vienu piegājienu viņš vēlas nopirkt gan pārtiku un dzērienus, gan paveikt labu darbu vides uzlabošanai, turklāt viņš nevēlas braukt vai staigāt pa pilsētu ar tukšiem iepakojumu maisiem. Lielākajā daļā Eiropas valstu, kur darbojas depozīta sistēma, par efektīvāko un veiksmīgāko sistēmas stūrakmeni ir kļuvis “return to retail” jeb “atgriešana mazumtirdzniecībā” modelis. Tas nozīmē ļoti vienkāršu sistēmu – tam, kurš pārdod depozīta iepakojumu, arī ir pienākums to savākt. Latvija ir depozīta sistēmas ieviešanas “priekšvakarā” – ko ņemt vērā no citu valstu pieredzes, lai 20 gadu ilgās diskusijas par sistēmas ieviešanu rezultētos efektīvā risinājumā, kas ir iedzīvotājiem draudzīgs?

Šī gada 1. ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts samazinājās par 2,9% salīdzinājumā ar pērnā gada beigām, bet gada griezumā saruka par 1,4%. Sākotnējā krīzes ietekme vairāk skāra pakalpojumu nozares, kurās pievienotā vērtība samazinājās par 2,6%, kamēr ražošanā tā joprojām bija par 3% lielāka nekā pirms gada. Tas ļoti labi atbilst priekšstatam, ko veido ziņas no uzņēmumiem. Rūpnieki martā vēl vēstīja par samērā labvēlīgu situāciju, tiem turpinot izpildīt iepriekš saņemtos pasūtījumus. Turpretim pakalpojumu nozares krīzi izjuta jau pirms jebkādu ierobežojumu ieviešanas, mainoties cilvēku uzvedībai.

Covid-19 pandēmija radījusi apstākļus, kad cilvēki spiesti pašizolēties un izvairīties no klātienes kontaktiem, tādēļ digitālo tehnoloģiju loma strauji palielinās, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt informācijas apmaiņu un dažādu sadzīvē nozīmīgu procesu nepārtrauktību attālināti, neapdraudot savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību. Līdz ar to šobrīd pievērst papildu uzmanību digitālās vides piekļūstamības jautājumiem ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš.