Tā kā depozīta sistēmā ir iesaistīti lieli finanšu līdzekļi un savāktais materiāls ir ļoti vērtīgs – tieši krāpšanās riski var kļūt par sistēmas vājo punktu. Ieviešot depozīta sistēmu pie mums Lietuvā un kaimiņvalstī Igaunijā, līdztekus tika izstrādāti arī pilnīgas kontroles pasākumi, kas jau no pirmās dienas ir kalpojuši kā stūrakmens efektīvai divjoslu sistēmas vadībai, samazinot potenciālās krāpnieciskās darbības līdz minimumam.

2019. gadā darba alga pieauga par 7,2%. Šis ir viens no patīkamākajiem pērnā gada ekonomikas skaitļiem. Kopējais algu fonds pieauga vēl vairāk – par 8%. Vidējā alga sasniedza 1076 eiro jeb 793 eiro pēc nodokļu samaksas, bet mediāna bija 832 eiro jeb 613 eiro pēc nodokļu samaksas, ko varētu dēvēt par vidēji tipiskā darbinieka algu. Darba devējiem ir svarīgi apzināties šo rādītāju atšķirības, lai varētu skaidrot, ka alga nedaudz zem 1076 eiro nenozīmē darbinieka snieguma ļoti zemu novērtējumu.

Jaunākajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījumā par 15 gadus vecu skolēnu matemātikas zināšanām Latvija ierindojās 29. vietā, bet pērn skolēnu vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā bija zemākais beidzamo 10 gadu laikā.

Vēja spārniem paskrējuši jau nedaudz vairāk nekā 10 gadi kopš laika, kad Latvijas ekonomika bija ievēlusies dziļākajā bedrē un apņēmīgi, brīžiem haotiski meklēja ceļu augšup. No daudz kā atteicāmies, daudz ko pārskatījām un nereti arī pārvilkām visam svītru un sākām no jauna. Tādēļ laika posms bijis izaicinošs un sarežģīts. Bija nepieciešami astoņi gadi, lai ekonomika atgrieztos pirmskrīzes līmenī. Tādēļ to, kas mainījies laikā no 2009. līdz 2019. gadam, izjūtu un vērtējumu saasināšanai salīdzinu ar to, kā veicies kaimiņiem.