Datorprogrammu iegāde un lietošana mūsdienās ir kļuvusi par neatņemamu darbību uzņēmumā, tomēr zem šķietami vienkārša darījuma slēpjas tiesisks regulējums, kas nosaka licences pircēju (ņēmēju), programmatūras lietotāju un izstrādātāju tiesības un pienākumus.
Kad persona iegādājas jau radītu, komerciālu datorprogrammu, tā neiegūst īpašumtiesības uz šo programmu. Tā iegūst programmatūras licenci. Licence ir darba izmantošanas atļauja, ko izsniedz autortiesību subjekts (šajā gadījumā, programmatūras izstrādātājs) attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu. Datorprogrammu izstrādātāju un to tiesību pārņēmēju tiesības uz datorprogrammu izmantošanu aizsargā autortiesību regulējums, jo datorprogrammas Autortiesību likuma izpratnē ir autora darbs (autortiesību objekts).
Autortiesību likums paredz, ka darba izmantotājam pirms darba izmantošanas ir jāsaņem darba izmantošanas licence (vai jānoslēdz licences līgums). Atbilstoši Autortiesību likumam licence būs pamats licences ņēmēja tiesībām izmantot iegādāto datorprogrammu, tāpēc licences ņēmējam ir svarīgi zināt, kam pievērst uzmanību, iegādājoties datorprogrammu licences.
Licenču veidi
Autortiesību likuma 42.pants norāda, ka licence ir atļauja izmantot attiecīgo darbu tādā veidā un ar tādiem noteikumiem, kādi norādīti licencē. Attiecībā uz datorprogrammām tiek izšķirtas vienkāršas licences un izņēmuma licences.
Vienkārša licence personai, kas iegūst licenci (licenciātam), dod tiesības izmantot attiecīgo darbu vienlaikus ar autoru un citām personām, kas arī ir iegādājušās vai citādi ieguvušas licenci.
Attiecībā uz datorprogrammām, kas tiek komerciāli izstrādātas plašam klientu lokam, nevis pēc konkrēta pasūtījuma, sauktām arī par off the shelf datorprogrammām, datorprogrammu izstrādātājs lielākoties ļaus iegādāties tieši šīs vienkāršās licences, jo piekļuve attiecīgajam produktam tiek piedāvāta plašam subjektu skaitam.
_______________________________________________________________________
Pirms datorprogrammu licences iegādes ir rūpīgi jāiepazīstas ar licences noteikumiem un jāizvērtē, vai attiecīgā licence ļauj izmantot datorprogrammu uzņēmuma paredzētajiem mērķiem un paredzētajā veidā
_______________________________________________________________________
Otrs licences veids – izņēmuma licence – dod tiesības veikt tajā norādītās darbības vienīgi licenciātam. Šāda veida licenci sauc arī par ekskluzīvu licenci, jo tās ietvaros tikai licenciāts var izmantot attiecīgo programmu. Pat ne autors vai cits autortiesību turētājs. Praksē šāda veida licences attiecībā uz datorprogrammām ir ļoti liels retums un ir redzamas tikai gadījumos (un arī ne vienmēr), kad speciāla programmatūra tiek izstrādāta konkrētam licenciātam, kas par tās izstrādi maksā lielu summu.
Jebkurai personai, tostarp uzņēmumiem, neatkarīgi no licences veida, pirms datorprogrammu licences iegādes ir rūpīgi jāiepazīstas ar licences noteikumiem un jāizvērtē, vai attiecīgā licence ļauj izmantot datorprogrammu uzņēmuma paredzētajiem mērķiem un paredzētajā veidā.
Šajā rakstā tiek aplūkotas galvenās lietas, kam uzņēmumiem būtu jāpievērš uzmanība, iegādājoties licences, lai samazinātu vai novērstu datorprogrammu autortiesību pārkāpšanas risku, nodrošinātu licences noteikumu ievērošanu, kā arī to, ka nākotnē neradīsies neparedzētas izmaksas par konkrētās licences izmantošanu.
Izmaksas
Viens no galvenajiem aspektiem, pieņemot lēmumu par datorprogrammu licenču iegādi, ir izmaksas. Licences cenu nosaka datorprogrammas izstrādātājs un to var ietekmēt vairāki faktori, piemēram, aktivizēto funkciju skaits, atļauto lietotāju skaits, papildu funkciju ieviešanas iespējas, pielāgošanas darbu pieejamība u.tml. Katram licences ņēmējam pašam ir jāizvērtē datorprogrammas licences piemērotība un izmaksu atbilstība.
Praksē tiek izšķirti divu veidu cenu modeļi:
- vienreizēja maksa par datorprogrammas licenci (pārsvarā tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku)
- abonēšanas maksa (piemēram, ikgadēja maksa par licenci).
Ja pirms vairākiem gadiem pirmais modelis bija visizplatītākais, tad, augsto sākotnējo izmaksu un nepārtrauktas informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras attīstības iespaidā, šobrīd populārāks ir abonēšanas maksas modelis.
Abonēšanas maksas modelis ļauj personām iegūt piekļuvi nepieciešamajai programmatūrai par salīdzinoši zemākām sākotnējām izmaksām, taču jāņem vērā, ka attiecīgās programmas izmantošanas laikā kopējās izmaksas var sasniegt ievērojamas summas, kas vairākkārt pārsniedz vienreizējas licences produkta izmaksas. Jāatzīst, ka mūsdienās arvien retāk datorprogrammu izstrādātāji piedāvā vienreizējas licences maksas modeli saviem produktiem, tāpēc praksē licenču pircējiem bieži izpaliek iespēja pašiem lemt par vēlamo apmaksas modeli.
Neatkarīgi no izvēlētā licences maksas modeļa, ir jāpievērš uzmanība licences piešķiršanas ilgumam un iekļautajiem pakalpojumiem. Piemēram, vai licences maksa iekļauj (un, ja iekļauj, cik ilgu periodu) programmatūras uzstādīšanas izmaksas, nepieciešamos atjauninājumus, arī drošības atjauninājumus, operatīvu kļūdu risināšanu, piekļuvi palīdzības personālam, tiesības veikt pielāgojumus u.tml. Jebkura no iepriekšminētajām pozīcijām, ja svarīga licences ieguvējam, var radīt būtiskas papildu izmaksas, ja nav datorprogrammas licences tvērumā. Parasti abonēšanas maksas modelis iekļauj datorprogrammu uzturēšanu un atjaunošanu, un izstrādātājam ir lielāks stimuls to darīt. Proti, izstrādātājam ir interese turpināt attīstīt un uzturēt drošu savu produktu, lai licenciāts būtu apmierināts un pieņemtu lēmumu atjaunināt licenci uz nākamo periodu.
Izmantošanas modelis
Licences ņēmējam ir jāzina, kādas formas datorprogrammu tas vēlas iegādāties, un jāpievērš uzmanība, vai attiecīgā licence paredz konkrēto izmantošanas modeli.
Servera programmatūra ir programmatūra, ko uztur un apkalpo trešās puses pakalpojumu sniedzējs, kamēr on-premise lietojumprogrammas ir bāzētas lietotāja vidē. Izvēloties servera programmatūru, pircējam samazinās administratīvās izmaksas savas IT infrastruktūras uzturēšanā, jo to nodrošinās programmatūras izstrādātājs / pakalpojumu sniedzējs.
Ir vēl vairāki aspekti, kam pievērst uzmanību, ņemot vērā trešās puses iesaisti. Piemēram, kādas garantijas licence piešķir licenciātam attiecībā uz piekļuvi informācijai (vai licence iekļauj vienošanos par pakalpojuma pieejamību), kāda ir licenciāta kontrole pār saviem datiem, citu trešo personu iespējas piekļūt licenciāta datiem u.tml.
Protams, joprojām ir jāizvērtē citi apstākļi, kas ir svarīgi licences ieguvējam, – cena, atjauninājumu nodrošināšana, nepieciešamā infrastruktūra, lai piekļūtu programmatūrai, ieviestie drošības līdzekļi.
Līdzīgi ir ar on-premise lietojumprogrammatūras licencēm, taču papildus ir jāpievērš pastiprināta uzmanība programmatūras sadarbspējai ar esošo IT infrastruktūru (gan ar tehniku, gan citām datorprogrammām), licences tvērumam attiecībā uz tiesībām veikt uzlabojumus, instalācijai, tiesībām nodot licenci trešajām personām un citiem apstākļiem.
Izmantošanas tiesības
Licences ņēmējam ir svarīgi izprast licences izmantošanas tiesības, tāpēc rūpīgi jāpievērš uzmanība, kādiem mērķiem licence ir paredzēta un jebkādiem licencē iekļautajiem izmantošanas ierobežojumiem.
Pirmkārt, ir jāizvērtē, kādiem mērķiem licence var tikt izmantota. Bieži ir novērojams, ka pakalpojumu sniedzēji, atkarībā no tā programmatūras lietotāja (fiziska persona (personīgiem nolūkiem) vai juridiska persona), izdala dažādas licences. Tādos gadījumos juridiskām personām vienmēr ir jāiegādājas uzņēmumu licence, kas mēdz būt dārgāka par fizisko personu licenci. Tālāk ir jāvērtē attiecīgās licences atbilstība paredzētajam datorprogrammas izmantošanas mērķim. Piemēram, ja ir paredzēts, ka uzņēmuma klienti var piekļūt konkrētai programmai (piemēram, pierakstoties klienta kontam uzņēmuma tīmekļvietnē, kas balstīta uz attiecīgo programmu), ir jāizvērtē, vai attiecīgā licence to vispār atļauj.
Otrkārt, ir jānosaka, kam ir tiesības izmantot iegādāto datorprogrammas licenci. Uzņēmumi praksē var iegādāties dažāda veida licences, kas nosaka dažādas piekļuves tiesības. Piemēram, vienā gadījumā licence var ļaut izmantot programmatūru licences ņēmējam (uzņēmumam) un jebkuram tā darbiniekam, bet vai šī pati licence ļauj izmantot programmatūru uzņēmuma meitas sabiedrībām? Ja licencē nav norādīts citādi vai tas neizriet no licences tvēruma, tad nē. Šādos gadījumos ir jāpieņem, ka tiesības izmantot datorprogrammu ir tikai konkrētajai juridiskajai personai (licenciātam) un tās darbiniekiem.
Citos gadījumos licence var paredzēt maksimālo lietotāju skaitu vai maksimālo sistēmu skaitu, kas var piekļūt datorprogrammai. Ja datorprogramma tiek izmantota licenciāta klientu apkalpošanai, bieži licence var paredzēt arī ierobežojumus attiecībā uz maksimālo klientu skaitu / ar to saistītu informāciju, ko uzņēmums var ievadīt un glabāt programmā.
_______________________________________________________________________
Ir jāpievērš uzmanība licences piešķiršanas ilgumam un iekļautajiem pakalpojumiem
_______________________________________________________________________
Visi apstākļi un potenciālie ierobežojumi ir rūpīgi jāizvērtē, lai noteiktu atbilstību licenciāta vajadzībām. Pretējā gadījumā pieaug riski, ka licence tiek pārkāpta un/vai licenciātam rodas papildu neparedzētas izmaksas, jo, piemēram, ir nepieciešams atjaunināt licenci uz citu, kas ietver papildu lietotājus, papildu klientu ierakstus u.tml.
Visbeidzot, svarīgi ir arī pārbaudīt, kurā valstī(-s) licenciātam ir piešķirtas tiesības izmantot konkrēto programmatūru. Autortiesību likuma 45.pants paredz, ka licencē ir norādāma teritorija, kurā licence ir spēkā. Ja licencē teritorija nav norādīta, tad tā attiecas uz valsti, kur licence ir izsniegta. Ja programmatūra tiek izmantota iekšējiem mērķiem (piemēram, grāmatvedības programmatūra uzņēmuma grāmatvedības vadības mērķiem), iespējams būs pieņemami, ka licence ir izsniegta tikai programmas lietošanai Latvijā.
Ja datorprogramma ir būtisks elements uzņēmējdarbībai, kas tiek veikta publiskajā tīmeklī, licenciātam būs svarīgi, ka licence ir piešķirta jau plašākai teritorijai, piemēram, izmantošanai Eiropas Savienības dalībvalstīs vai pat visā pasaulē.
Augstākminētie ir tikai daži no aspektiem, kuriem licences ņēmējiem ir jāpievērš uzmanība, iegādājoties datorprogrammu licences. Katram uzņēmumam ir savs riska profils, piemērojamais regulējums un savas vajadzības un vēlmes attiecībā uz dažādām datorprogrammām, kas jāņem vērā, izvērtējot un nosakot sev piemērotāko licenci.
Starptautisku IT pakalpojumu sniedzēji piedāvā plašas un dažkārt sarežģītas datorprogrammu licencēšanas iespējas, lai atrastu piemērotāko risinājumu katram klientam. Šādos gadījumos pareizāko licenci var palīdzēt izvēlēties arī pats programmatūras izstrādātājs vai izplatītājs, taču pašam licences ņēmējam ir pienākums pārliecināties, vai licence tiešām atbildīs viņa vēlmēm un vajadzībām.
