Tehnoloģiju uzņēmumi gan pasaulē, gan Latvijā ziņo par plāniem attīstīt mobilās lietotnes, kas palīdzētu noskaidrot un izsekot Covid-19 kontaktpersonas. Viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas izstrādājusi kontaktu izsekošanas mobilo lietotni, ir Singapūra. Arī citas valstis visā pasaulē pandēmijas apkarošanā izvērtē iespēju izmantot mūsdienu tehnoloģijas. Skaidrs, ka šādu mobilo lietotņu veiksmīga darbība sniegtu būtisku ieguldījumu sabiedrības veselības aizsardzībā, tomēr vienlaikus to lietošana bez atbilstošas uzraudzības un drošības pasākumiem var radīt būtiskus riskus iedzīvotāju privātumam un cilvēktiesībām.

Raksta līdzautore: Lūcija Strauta, ZAB "SORAINEN" jurista palīdze

Šajā rakstā īsi aplūkosim būtiskākos datu aizsardzības noteikumus, kas jāievēro, lai lietotņu izmantošana neradītu bažas par iejaukšanos privātumā. Analizēsim arī jaunās Eiropas Komisijas (EK) Vadlīnijas mobilo lietotņu izstrādātājiem.

Lietotņu darbības veids un ietekme uz privātumu

Lietotņu izveidē plānots izmantot tādus tehnoloģiskos risinājumus kā Bluetooth un globālās pozicionēšanas sistēmu jeb GPS, ar ko iespējams iegūt datus par laiku un attālumu, kādā mobilo tālruņu lietotāji atradušies viens no otra. Tādējādi, ja kādai personai tests uzrādītu pozitīvu Covid-19 rezultātu, lietotne atpazītu visas slimnieka kontaktpersonas un automātiski tām ziņotu par nepieciešamību pašizolēties un veikt testu.

Šāda lietotne būtiski paātrinātu kontaktpersonu apzināšanu un informēšanu, kas šobrīd vairumā valstu notiek sarežģītā epidemioloģiskās izmeklēšanas procesā, epidemiologiem pašiem iegūstot informāciju par slimnieka gaitām un satiktajiem cilvēkiem. Tā kā izmeklēšanas pamatā ir slimnieka atmiņa un spējas atcerēties, kādas vietas viņš apmeklējis un ar ko ticies, šāds process ir smagnējs un lēns. Turklāt epidemiologiem pašiem jāsazinās un jāinformē kontaktpersonas. Kā izpētījuši speciālisti, lai kontaktu izsekošanas lietotnes darbotos efektīvi, nepieciešams, lai tās lietotu vismaz 50% sabiedrības.